Krievs: Āboltiņas atbildes vēstule neizskatās pēc atvainošanās 0
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) atbildes vēstule Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotājiem, kas cietuši no grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, nebūt neizskatās pēc atvainošanās, aģentūrai LETA atzina viens no protesta akciju pret šiem grozījumiem rīkotājiem Andris Krievs.
“Spriežot pēc tās informācijas, kas parādījusies masu saziņas līdzekļos, Āboltiņas atbildes vēstule vairāk izskatās pēc atrakstīšanās, nevis atvainošanās. Izskatās, ka Saeimas spīkere ir ieņēmusi savu pozīciju un netaisās to mainīt. Vismaz es pagaidām nezinu, ko lai pēc šādas informācijas saņemšanas saku cilvēkiem,” teica Krievs.
Plašākus komentārus par Āboltiņas atbildes vēstuli Krievs teicās sniegt pēc tam, kad pats būšot iepazinies ar tās saturu. Pagaidām par vēstules tekstu viens no protesta akciju organizatoriem esot informēts vien no masu saziņas līdzekļiem. Pēc iepazīšanās ar vēstules saturu tikšot lemts arī par iespējām vērsties pret Saeimas priekšsēdētāju tiesā.
“Jebkurā gadījumā viss notiekošais ir vairāk nekā skumji. Nav pareizi, ka daļa cilvēku, kas savulaik cīnījās par Latvijas neatkarības atgūšanu, tagad ir aizmirsti un bijuši spiesti nodrošināt sev un savām ģimenēm iztiku, nevis normāli strādājot un saņemot par to adekvātu samaksu, bet gan dodoties uz tuvējo pierobežu pēc lētākas degvielas, pārtikas un citām precēm. Un nekādā ziņā nav pieņemams, ka otra augstākā valsts amatpersona pielīdzina šos cilvēkus marodieriem,” uzsvēra Krievs.
Jau ziņots, ka no grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” cietušie Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotāji nosūtījuši atklātu vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, kurā pieprasījuši viņas atvainošanos par izteikumiem televīzijā. “Esam dziļā šokā un neizpratnē par to, ka valsts otrā amatpersona šā gada 8.februārī intervijā telekanālam “PRO100TV” atļāvusies daļu valsts iedzīvotāju publiski salīdzināt ar marodieriem, kurus kara laikā šāva bez tiesas un izmeklēšanas!” uzsvēruši vēstules autori.
Atbildes vēstulē Āboltiņa norādījusi, ka individuālu ekonomisko grūtību risināšana, izvairoties no nodokļu nomaksas valstij, nekādā gadījumā nevar būt pamats Latgales izaugsmei un ekonomikas uzplaukumam.
