Mobilā versija
Brīdinājums +12.5°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
23. augusts, 2016
Drukāt

Lasītājus nedrīkst šķirot pēc dzīvesvietas! Preses izdevēju atklāta vēstule finanšu ministrei

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

Latvijas Preses izdevēju asociācija (turpmāk – LPIA) izsaka satraukumu un neizpratni par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas publiski pausto vēlmi izmainīt preses piegādes atbalsta principus – dalīt pēc satura Latvijas drukātos medijus atbalstāmajos un neatbalstāmajos. Ja tikts ieviests šāds princips, tad iedzīvotājiem būs liegta iespēja abonēt izvēlētos preses izdevumus uz vienādiem noteikumiem visas valsts teritorijā. Šāda pieeja jebkura informatīva avota klasificēšanā novestu pie lasītāju diskriminācijas pēc dzīves vietas.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos nostiprinātā norma, kas nodrošina vienādus nosacījumus piegādāt presi visiem valsts iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, mūsuprāt, arī turpmāk valsts pārvaldei ir jārespektē.

LPIA uzskata par nepieņemamu mediju dalīšanu pēc informācijas veida vai valsts iedzīvotāju šķirošanu pēc dzīves vietas, jo tas pasliktinātu ārpus Rīgas un citu lielo apdzīvoto vietu dzīvojošo iespējas izvēlēties un lietot drukātos medijus.

Atgādinām, ka šā gada 17. augustā LR Satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar LPIA un VAS “Latvijas pasts” vadību un sarunās puses bija vienisprātis, ka līdz 2019. gada 31. decembrim ir jāsaglabā šobrīd noteiktais abonētās preses izdevumu piegādes kompensēšanas modelis, kas pēc būtības nodrošina preses pieejamību visiem lasītājiem, īpaši lauku reģionos.

VAS “Latvijas Pasts” ir vērsis uzmanību, ka vairs nesaņemot no valsts kompensāciju zaudējumu segšanai, ko rada abonēto preses izdevumu piegāde reģionos, preses abonētājiem šīs izmaksas būs jāsedz pilnā apmērā, tas radītu abonentu skaita krišanos. Tādējādi būtu apdraudēta preses izdevēju turpmākā darbība, rezultātā būtiski pasliktinātos sabiedrības informētība par valstī un novados notiekošajiem procesiem un aktualitātēm.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+