×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
23. augusts, 2016
Drukāt

Lasītājus nedrīkst šķirot pēc dzīvesvietas! Preses izdevēju atklāta vēstule finanšu ministrei

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

Latvijas Preses izdevēju asociācija (turpmāk – LPIA) izsaka satraukumu un neizpratni par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas publiski pausto vēlmi izmainīt preses piegādes atbalsta principus – dalīt pēc satura Latvijas drukātos medijus atbalstāmajos un neatbalstāmajos. Ja tikts ieviests šāds princips, tad iedzīvotājiem būs liegta iespēja abonēt izvēlētos preses izdevumus uz vienādiem noteikumiem visas valsts teritorijā. Šāda pieeja jebkura informatīva avota klasificēšanā novestu pie lasītāju diskriminācijas pēc dzīves vietas.

Latvijas Republikas normatīvajos aktos nostiprinātā norma, kas nodrošina vienādus nosacījumus piegādāt presi visiem valsts iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, mūsuprāt, arī turpmāk valsts pārvaldei ir jārespektē.

LPIA uzskata par nepieņemamu mediju dalīšanu pēc informācijas veida vai valsts iedzīvotāju šķirošanu pēc dzīves vietas, jo tas pasliktinātu ārpus Rīgas un citu lielo apdzīvoto vietu dzīvojošo iespējas izvēlēties un lietot drukātos medijus.

Atgādinām, ka šā gada 17. augustā LR Satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar LPIA un VAS “Latvijas pasts” vadību un sarunās puses bija vienisprātis, ka līdz 2019. gada 31. decembrim ir jāsaglabā šobrīd noteiktais abonētās preses izdevumu piegādes kompensēšanas modelis, kas pēc būtības nodrošina preses pieejamību visiem lasītājiem, īpaši lauku reģionos.

VAS “Latvijas Pasts” ir vērsis uzmanību, ka vairs nesaņemot no valsts kompensāciju zaudējumu segšanai, ko rada abonēto preses izdevumu piegāde reģionos, preses abonētājiem šīs izmaksas būs jāsedz pilnā apmērā, tas radītu abonentu skaita krišanos. Tādējādi būtu apdraudēta preses izdevēju turpmākā darbība, rezultātā būtiski pasliktinātos sabiedrības informētība par valstī un novados notiekošajiem procesiem un aktualitātēm.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+