Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Latvāņa māsa

Ar katru jaunu vasaru nekoptās platībās līdz šim ierastās nezāles nomaina skaisti ziedoša un augumā varena puķe – Kanādas zeltgalvīte, kas nu jau saucama par nezāli. Priekuļos to sāk apkarot.

 

Daudzus gadus zeltgalvīte bijusi pazīstama tikai kā apstādījumu rota. Skaistā pušķim līdzīgā zieda un pamatīgā auguma dēļ tautā tā iesaukta par zeltslotiņu un diemžēl daudzviet ir kļuvusi par grūti iznīdējamu nezāli, kas ieviesusies pamestās lauksaimniecības zemēs. Priekuļu novadā nesakopto zemju īpašniekus sākusi brīdināt dome un lēmuma izpildi uzdots uzraudzīt pašvaldības policijai.

Novada ainavu arhitekts Jānis Sirlaks norāda, ka zeltslotiņu izplatības ziņā drīz varēs pielīdzināt latvānim: “Atšķirība vien tā, ka šī puķe skaisti zied un nav indīga. Pārējais no zeltslotiņas ir tikai ļaunums: iznīcina visus citus augus ar ļoti spēcīgo sakņu sistēmu, koksnainās daļas grūti nopļaujamas, mājlopi neēd ne lapas, ne jaunos dzinumus, augam nav dabisko ienaidnieku un to nevar iznīcināt pat ar atļautajiem nezāļu iznīcināšanas ķīmiskajiem līdzekļiem, piemēram, raundapu. Arī latvāni taču savulaik reklamēja gan kā lopbarības, gan medus augu, un, rau, kāda sērga tas ir tagad.”

VAAD Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija iesaka: “Pļaušana vairākas reizes sezonā vai vismaz vienu reizi līdz noziedēšanai ierobežos zeltslotiņas attīstību. Sākot regulāru augsnes apstrādi kādā līdz šim neapstrādātā teritorijā, kur ieviesusies zeltslotiņa, tā tiks pilnībā iznīcināta. Tāpat ar glifosātu saturošiem herbicīdiem to var ierobežot, kamēr tā vēl ir 10 – 15 cm augsta.”

 

FAKTI

Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis) izplatīta Ziemeļ-amerikā.

Latvijas invazīvo augu sugu sarakstā 
zeltslotiņa ir otrajā vietā – tūlīt aiz tik pazīstamā latvāņa.

Ar Kanādas zeltslotiņu var krāsot vilnas dziju skaisti dzeltenā krāsā.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+