Mobilā versija
+22.4°C
Marta, Dita, Dite
Ceturtdiena, 27. jūlijs, 2017
27. jūnijs, 2017
Drukāt

Latviešiem Šveicē tautas deja kā laimīgs piedzīvojums (4)

Foto no "Ramtai" albumaFoto no "Ramtai" albuma

"RAMTAI" dalībnieki visu, kas saistīts ar kolektīvu, sedz par pašu līdzekļiem, ieskaitot tērpu gādāšanu, mēģinājuma telpas un izbraukuma koncertus.

Šveices latviešu tautas deju kolektīva “RAMTAI” dalībnieki latviešu tautas dejām, dziesmām un kultūrai atvēlējuši pašu dārgāko, kas viņiem pieder, – laiku. Kolektīvs ir ieguvis pirmo pakāpi deju kolektīvu 2017. gada repertuāra apguves skatē D grupā, un 2018. gadā tas gatavojas pirmo reizi piedalīties Deju svētkos.

“Ideja par latviešu tautas deju kolektīvu Šveicē pieder mūsu dejotājai Ingai, kura pirms “RAMTAI” dibināšanas devās regulāros ceļojumos uz Štutgarti, lai remdētu savu izsalkumu pēc latviešu tautas dejas burvības,” atminas “RAMTAI” vadītājs Jānis Vinklers. “2014. gada 16. martā sapulcējāmies uz pirmo mēģinājumu četru cilvēku sastāvā.” Viņš pats Šveicē bija ieradies tā gada janvārī. Īpaši horeogrāfiju nav mācījies, taču latviešu tautas dejas apguvis kopš četru gadu vecuma – vispirms Salacgrīvā TDK “Randa”, tad Rīgas Franču liceja “Auseklītī” un tad ansamblī “Daiļrade”. Jānis piebilst, ka paralēli latviešu tautas dejām ir iegrozījis gurnus salsas un indiešu tautas deju ritmos, izmēģinājis hiphopa un laikmetīgās dejas burvību. Pēc izglītības viņš ir elektroinženieris un dejošanu sauc par savu nervus bendējošo, līdzekļus un laiku patērējošo, taču neizsmeļamas laimes brīžus raisošo piedzīvojumu. Ikdienā Jānis strādā un studē doktorantūrā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā, kur pētniecības darbs saistīts ar enerģētikas, ekonomikas un politikas tematiku. Pārējo “RAMTAI” dalībnieku profesijas ir gana daudzveidīgas: projektu vadītājs, cilvēkresursu speciālists, grāmatvedis, tirdzniecības nodaļas vadītājs, animators, riska menedžeris, tūrfirmas vadītājs, finanšu konsultants, IT speciālists.

Nupat Eslingenas Dziesmu svētkos piedalījās liela “RAMTAI” daļa – Anna Granta-Siegwart, Edīte Doringa, Inga Poriete, Janīna Doviborova, Kristīne Lazdiņa, Kristīne Mihaļova, Santa Duda, Emīls Rozentāls, Ilmārs Lazdiņš, Jānis Roberts Krams un Edijs Folkmanis.

Jānis ieskicē dejotāju ikdienu: “Pēc darba dienas jāiztur arī pusotras stundas garais ceļš no Lucernas vai Bāzeles, lai pagūtu uz trīs stundu deju nodarbību Cīrihē. Viss, kas saistīts ar kolektīvu, mums notiek par pašu līdzekļiem, ieskaitot tērpu gādāšanu, mēģinājuma telpas un izbraukuma koncertus. Esam atraduši atbilstošas deju telpas mūsu augošajam skaitam un ambīcijām. Visi iemainām daļiņu sava brīvā laika latviešu tautas dejai un kultūrai.”

Arī “RAMTAI” mājas lapā uzsvērts: “Laikam ritot un kolektīvam augot, esam priecējuši skatītājus Beļģijā, Vācijā un mūsu otrajās mājās – Šveicē. Caur deju mācāmies dzīvi! Kustēties nozīmē dzīvot! Un, ja varam sagādāt prieku sev un citiem, ko gan vairāk vēlēties?” Viens no priekšnesumiem, kas skatītājiem paticis visvairāk, ir Jāņa Ērgļa deja “Te bij labi alu dzert”.

Jānim Vinkleram spilgti palikusi atmiņā piedalīšanās Eiropas Latviešu kultūras svētkos Briselē: “Tā bija “RAMTAI” pirmā uzstāšanās publikas priekšā un uzreiz simtiem skatītāju priekšā. Tāda svētku atmosfēra un skatītāju sajūsma mūs iedvesmoja toreiz un iedvesmo vēl joprojām.”

Lielu gandarījumu sniedzis “RAMTAI” pats pirmais koncerts Cīrihē kopā ar Briseles latviešu dejotājiem un jauno paaudzi – tautas deju kolektīvu “Zvaniņš”. Daudz darba un mīlestības tika ieguldīts koncertā “Tā es tevi mīlēšu”, kas bija veltīts Latvijas simtgadei. Dejotāji tajā centās atspoguļot Latvijas dzīvesstāstu, izdejojot divu jauniešu dzīvesstāstu par bērnību, bezrūpīgajiem pusaudža gadiem, dzīves grūtībām un, visbeidzot, ilgu un laimīgu mīlestību.

Kad dejotāja Anna atklāja Šveices popgrupas “Troubas Kater” dziesmu ar nosaukumu “Latvia”, “RAMTAI” vadītājs šai melodijai izveidoja horeogrāfiju. “Dziesma ir par utopisku zemi, kur smaržo pēc mīlestības, skan jautri smiekli un varam justies kā tēvzemē. “RAMTAI” uzreiz bija skaidrs, ka mums būs deja pie šīs dziesmas. Turklāt tuvojās Latvijas dzimšanas diena. Nejaušs atklājums, piepildīts ar vēlmi pēc kaut kā nebijuša, pārtapa latviešu tautas dejā ar šveiciešu mūziku,” viņš stāsta.

Un tā, kad 18. novembrī Latvijas goda konsuls Šveicē Ragnars Granelli ielūdza Šveicē dzīvojošos latviešus uz svinībām, “RAMTAI” sveica Latviju svētkos ar īpaši šim sarīkojumam sagatavoto deju.

Kopai bijusi iespēja iegūt jaunu pieredzi Agra Daņiļēviča vadībā. “Papildus siltajai kopības sajūtai un uzlādējošajam latviešu dzīvespriekam paspējām apgūt divas Agra dejas, dažnedažādus deju improvizācijas vingrinājumus, kurus izmantojam arī ikdienas mēģinājumos. Arī – pareizo tehniku galvu reibinošiem cēlieniem un vēlieniem,” atceras Jānis Vinklers.

“RAMTAI” dejotāji ir apņēmības pilni nākamgad uz Latvijas Dziesmu un deju svētkiem doties pilnā sastāvā ar ģimenēm un draugiem. Jānis teic, ka mēģinās apmeklēt pēc iespējas vairāk kultūras pasākumu. Taču piebilst: “Šveices precīzās plānošanas kultūra ir pielipusi arī mums, un nav šaubu, ka pārējās lietas Dziesmu un deju svētku laikā paliks otrajā plānā.”

 

 

VIZĪTKARTE: “RAMTAI”

* Kolektīvs dibināts 2014. gada 16. martā.

* Vadītājs – Jānis Vinklers.

* Kopas nosaukums “RAMTAI” radies no tautasdziesmas, kas apliecina latvieša dzīvesprieku.

* Iemīļotākā deja – T. Ludborža “Ai, zaļā birztaliņa”.

* Kopas sastāvā – 13 meitas un astoņi vīri. Jaunākajam dejotājam – 23 gadi, pieredzes bagātākajam – 44 gadi.

* Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem “RAMTAI” izvēlējies programmu, kas sastāv no sešām dejām (piecas D grupas dejas un viena ārzemju diasporas deja).

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ” Dejotāja Anna atklāja šveiciešu popgrupas ..dziesmu ” Latvia” … par zemi, …. kurā var justies kā tēvzemē.” Dejotājas Annas uzvārds liecina ko citu – viņa, apprecoties ar sittautieti, apzināti ir izvēlējusies kļūt par Latvijai zudušu cilvēku un savus bērnus neaudzināt par latviešiem.

    • Ko vēl stulbāku nevarēji izdomāt? Jā nezini kāpēc viņa tur ir un ko viņa dara vai nedara ar bērniem tad labāk klusē!!! Galvenais citam Latvietim uzdirst? Riebjas tādi cilvēki.

  2. “Dejotāja Anna atklāja Šveices pupgrupas “Troubas Kater” dziesmu ” Latvia” .. par zemi, kur var justies kā tēvzemē.” Tikai, kā rāda viņas uzvārds, dejotāja Anna ir brīvprātīgi izlēmusi kļūt par Latvijai zudušu cilvēku, apprecoties ar cittautieti, un savus bērnus neaudzināt par latviešiem.

Mecenāts Zuzāns: Sirdsapziņas pārmetumu man nav! (1)No sestdienas, 29. jūlija, līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja galvenajā ēkā būs aplūkojama mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde "TOP no top", kas piedāvās Latvijas mākslas pārskatu neierastā interpretācijā, uzsverot privāto aspektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+