Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. janvāris, 2016
Drukāt

Latvietis Tenerifē: Ko varam mācīties no Spānijas par bēgļu un tūristu mīlēšanu (35)

Foto - www.cheap-excursions.comFoto - www.cheap-excursions.com

Mūsdienu pasaule šobrīd atgādina karuseļu atrakciju, kur sistēmas vadības pults palikusi uzrauga – alkoholiķa aizmugures kabatā, tāpēc nevienam nav īsti skaidrs, kā beigsies “džoiraids”…

Skaidrs ir viens: izmaiņas sagaida pilnīgi visas dzīves nozares, sākot no kravu pārvadājumiem, aviosatiksmi un beidzot ar izklaidi un tūrismu. Pēdējā pozīcija ir ļoti svarīga auksto, bagāto Ziemeļvalstu iedzīvotajiem, kuriem ceļošana un atpūta siltās zemēs līdz šim bija pierasti un pašsaprotami.

Galvenais tūrisma bieds – nekontrolējamā migrācija, kas atbaidījusi daudzus kultūras tūristus Eiropā, un terorisms, kas padarījis nelietojamu praktiski visu Ziemeļāfriku un Tuvos Austrumus.

Šobrīd nopietnus zaudējumus cieš Eiropas iekšējais tūrisms, iespējams, lielākais zaudētājs ir Francija, jo valsts tūrisma prestižs ir iedragāts džihādistu kreatīvo eksperimentu rezultātā – sākot no ķecerīgu skribentu apslaktēšanas un beidzot ar futbola spēļu izjaukšanu ar specdienestu sankcionētiem trotila salūtiem…

Ļaunas mēles melš, ka arī uz jaunizveidotās Austrijas robežas tiekot pārbaudīti slēpju nūju gali, bet Višegradas valstis bez kavēšanās ritina dzeloņdrāšu celiņus pret nelūgtiem viesiem.

Vācu tūrisms jau sajutis strauju kritumu, bet ilgtermiņa sekas būs jūtamas gada beigās – visu acis vērstas uz Oktoberfestu, kas tradicionāli bija numur tūrisma galamērķis Vācijā. Vērojot notikumu attīstību, atliek cerēt, ka līdz oktobrim vāciešiem vēl būs galvas, kur šo alu ieliet…

Kā vienmēr, ir arī daži vinnētāji – piemēram, Spānija, kas izrāda daudz pragmatiskāku pieeju tūrisma tirgus aizsardzībā. Spānija migrantus pieņem, bet pabalstu sistēma ir izstrādāta tāda, ka nestrādājot izdzīvot nav iespējams.

Tāpēc šajā valstī neredzēsiet dīkus migrantu pūļus, kas uzkrītoši koncentrējas tūristu apmeklētās vietās.

Vērts pieminēt Kanāriju salas, kas šobrīd ir kļuvušas par patīkamu izņēmumu juku skartajā tūrisma pasaulē. Arī Kanāriju salu pērle Tenerife ir saskārusies ar piedāvājumiem pieņemt migrantus, bet salas administrācija pamanījusies no sadales atteikties ar piebildi, ka nenovēršamas sadales gadījumā viņi tiks izmitināti salas ziemeļdaļā tālu no tūristiem.

Šobrīd Tenerife ir viens no pasaulē drošākajiem tūrisma galamērķiem, vienīgais noziedzības veids ir zādzības no auto un kabatām, joprojām ir iespējams šo salu kājām apstaigāt naktī un kunga prātā bez sekām veselībai.

Neskatoties uz esošo mieru, salas lidostās patrulē smagi bruņoti policisti, esošie musulmaņi tiek pieskatīti un daži pat arestēti. Iemesli nav plašākai publika zināmi, stāsta, ka viens no aizturētajiem esot miegā pateicis vārdu “džihāds”.

Tenerifē gadiem ilgi dzīvo neliela Senegālas bēgļu komūna, tā sauktie laivotāji, kas agrāk mēdza ierasties salā lielās laivās. 80-90.gados “melnīši” to bija pārvērtuši par nacionālo sportu, bet augstā bīstamības pakāpe to padarīja nepopulāru pat tautā ar lielu dzimstību.

Salu droši aizsargā turbulentas okeāna straumes un bijuši gadījumi, kad straumju sagrābtā senegāliešu liellaiva virpuļoja tur nedēļām, kamēr krastā piestāja pilnīgi mumificējušies pasažieri.

Senegālieši sociumā iekļāvušies nav, bet sabiedrību neapdraud absolūti – viņi ir ļoti miermīlīgi, un pastāv nerakstīta vienošanās ar policiju, kas piever acis uz senegāļu kluso marihuānas un suvenīru tirgošanu vakaros.

Varas iestādes nemēģina viņus pārtaisīt vai civilizēt, bet viņu bērni tiek obligāti apmācīti vietējās skolās, neinteresējoties par vecāku viedokli.

Rezultātā Kanāriju salu saprātīgā un stingrā politika ir izveidojusi miermīlīgu sabiedrību (Adehes adminstratīvajā rajonā dzīvo 100 tautības!), kur ir cieņā miers un saskaņa, dzīvo arī neliela musulmaņu kopiena, bet sievietes ar aizsegtām sejām nav redzamas vispār.

Valdošā reliģija ir katolicisms, kas tiek mācīts skolās jau no pirmās klases, bet mēģinājums ievazāt Viņķeles grāmatiņas beigtos ar vainīgā izbarošanu krabjiem.

Tāpēc pašreizējā līderpozīcija ziemas tūrismā ir visnotaļ pelnīta – arhipelāga vējainās salas Fuerteventura un Lansarote uzņem rekordlielu sērferu skaitu, Tenerife un Grankanāŗija specializējas uz ģimeņu tūrismu. Mazā El Hierro nebeidz priecēt nirējus, bet superzaļā Lapalma un Lagomera atzītas trekinga paradīzes. Minisaliņas Graciosa un Isla de Lobos ar baltajām gliemežvāku pludmalēm ir viens no eksotiskākajiem Kanāriju salu galamērķiem – Isla de Lobos ir neapdzīvota , bet Graciosa ir tikai 500 iedzīvotāju uz kilometriem garām, baltām pludmalēm.

Ko Latvija var mācīties no Kanāriju salu tūrisma veiksmes stāsta? Viss ir vienkārši – jāaizstāv savas intereses līdz pēdējam!

Arī Latvijas tūrisma zelta stunda ir klāt, tā tikai jāpaņem.

Viegli noprast, ka, neievedot Latvijā nevienu migrantu, valsts iegūtu oāzes statusu Eiropā, kur neviens neapgrābstītu sievietes, nespridzinātu bumbas un nesagrābtu ķīlniekus, jo katrs pamanītais bārdainis liks policijas lampiņām mirgot. Un pa Vecrīgu pastaigātos nostaļģiskas zviedru kundzītes, atceroties savu bērnību, kad zāle bija zaļāka un cilvēki – baltāki…

Māris Jurjāns, preses fotogrāfs Latvijā, tūrisma nozares uzņēmējs Tenerifē

 

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Spāniijā nodzīvoju 4 gadus, vienā no vis kolorītākajām pilsētām – Barselonā.
    Tās ir muļķības,ka pabalstu sistēma ir izstrādāta,ka bez darba neko saņemt nevar. Muļķības. Aizejot uz jebkuru soc dienesta biroju skats pavērsīsies šāds – 90 procenti būs migranti,kuri gaida pabalstu pagarinājumu,jo valodas nezināšanas dēļ darbu atrast nevar. Tie,kuri runā, strādā minimumu (13h nedēļā) un saņem pabalstu. Spāņi paši pabalstu ļoti bieži saņemt nevar, jo sistēma ir tāda,kāda tā ir.
    Ļoti daudzi migranti strādā pie savējiem, saņem melno naudu,no kuras nodokļi maksāti vai nu netiek vai tie ir minimiāli, jo visi ir iemācījušies apiet likumu.

  2. Komunistiem ir pilnīgio nepieciešams ,kur ielist vai Kremļa vai Briseles ..,kā “spalītim”nespēid šāds variants.

  3. Pilnīgi piekrītu Tev Māri bet vai Latvijā ievēros kaut vienu Tavu minēto principu -dziļi šaubos.
    Tavu rakstu pārsūtīju saviem draugiem. Rezultāts -februārī četri būs pie tevis OFISĀ.

  4. =Spānija migrantus pieņem, bet pabalstu sistēma ir izstrādāta tāda, ka nestrādājot izdzīvot nav iespējams.
    =daži pat arestēti. Iemesli nav plašākai publika zināmi, stāsta, ka viens no aizturētajiem esot miegā pateicis vārdu “džihāds”.
    =Valdošā reliģija ir katolicisms, kas tiek mācīts skolās jau no pirmās klases, bet mēģinājums ievazāt Viņķeles grāmatiņas beigtos ar vainīgā izbarošanu krabjiem.
    Tas Latvijas politiķu saprašanai, bet ja sejas nav ar gudrības zīmogu apzīmogotas…

  5. Nav nekā ksenofobiska, rasistiska, tikai kaila patiesība- indiāņi arī nepievērsa uzmanību pārceļotāju mega straumei, tagad dzīvo rezervācijās! Nu nevajag mums pārceļotājus!:)

  6. “neievedot Latvijā nevienu migrantu, valsts iegūtu oāzes statusu Eiropā, kur neviens neapgrābstītu sievietes” – tb autors apgalvo, ka visas sievietes Latvijā, kas apgalvo, ka sastapušās ar seksuālu vardarbību vai aizskaršanu, ir meles, savukārt kriminālpolicijas statistika, saskaņā ar kuru Latvija ir vienā no vadošajām vietām Eiropā seksuālo noziegumu skaitā, ir feiks? 🙂

  7. Stulbs raxts. Kas ir tie zviedru kundzites kuras braux uz lv pec nostalgijas? Ziemeleiropas turisti parsvara brauc uz costa blanca jo tenerive nezkapec okeana udens ir aukstaks ari vasara. Ari costablanka 320 saulainas dienas gada-vairak neka jebkur citur eiropa, infrastruktura ir labak.
    Google un salidzini bildes tenerife un benidorm.

    • “Ziemeleiropas turisti parsvara brauc uz costa blanca jo tenerive nezkapec okeana udens ir aukstaks ari vasara. Ari costablanca320 saulainas dienas gada-vairak neka jebkur citur eiropa, infrastruktura ir labak”.
      Ja paskatamies google, tad varam secināt ka 320 saulainas dienas gadā ir Marbella. Bet kur Marbella un kur costablanca?

  8. Apmaksāts reklāmas raksts

  9. učenes, jums kanārijas nespid!

  10. Lielisks teksts! Paraugs, no kā mācīties!

  11. tā nu nav, ka neko nevaram mācīties!

  12. Reklāmraksts !

    • Nu un tad? Tas ir, lai latvietis mācītos un izdarītu secinājumus.

    • Reklāmraksts-slikti,neraksta-slikti,grābstās-slikti,negrābstās-slikti…vai vispār kādam LV var izdabāt,nepārtraukti ar visu un par visu neapmierinātība. Mīļie cilvēki ……..

  13. Māris Jurjāns #PNL Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība “Par Neatkarīgu Latviju!” valdes loceklis

  14. loti patika jusu raksts

  15. Labs raksts! Mūsu sabiedrībai un politiķiem ir no kā mācīties. Ja “bēglis” tiešām bēg no kara šausmām , tad lai strādā, nevis meklē valstis, kur nav jāstrādā un kur ir lielākie pabalsti

  16. > “Valdošā reliģija ir katolicisms, kas tiek mācīts skolās jau no pirmās klases, bet mēģinājums ievazāt Viņķeles grāmatiņas beigtos ar vainīgā izbarošanu krabjiem.”

    Fascinējoši, kā viena (radikālā islama) tumsonība, smadzeņu kompostrēšanaa un atpakaļrāpulība tiek kontrastēta ar otru (konservatīvo katolicismu). Francija, kaut arī ne bez savām problēmām, šajā ziņā rāda piemēru gan Latvijai, gan Spānijai, valsts konstitūcijas pamatos paralēli idejām par demokrātiju nostiprinot “laïcité” (sekulārisma) idejas.

  17. Pilnīgi piekrītu autoram, bet laikam jau par vēlu.

  18. Nevienu migrantu Latvijā nav jāieved! Jāaizstāv savas (nevis Junkera) intereses līdz pēdējam,rīkojot pat referendumu kā Dānijā un būvējot bezpārrāvuma žogus uz robežas-kā Austrijā,Ungārijā,Horvātijā!

    • junckers dod treknu sili briselēs.
      ko vari piedāvāt tu ?
      vot, tak !

      • Lūk, starp komentētājiem izlien arī tādi, kas savu māti gatavi pārdot, ja tik junkers naudu maksā. Nācijas un tās iedzīvotāju brīvība ir atslēga uz labu nākotni. Dievs, nedod tādu likteni Latvijai, bet ja tas pērtiķu bars ies pāri mūsu zemei, tu no viņiem mūžam neatpirksies. Būs karš. Cik valsts budžetā ienāk par bēgļiem nauda un cik būsim spiesti tērēt aizstāvoties karā?

    • Iešu uz referendumu. Kad un kurš rīkos?
      Kad būs dzelondrāšu ritināšanas talka, esmu gatava palīdzēt.

  19. Piekrītu – “neievedot Latvijā nevienu migrantu, valsts iegūtu oāzes statusu Eiropā”. Un ja vēl izraidītu visus krievruņu okupantus un kolonistus…

  20. Esmu ar mieru mīlēt “bēgļu” sievietes — ja viņas ir jaunas un desinficētas.

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+