Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. decembris, 2014
Drukāt

Latvijas Banka koriģē šā gada IKP pieauguma prognozi līdz 2,8%

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Banka koriģējusi šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 2,9% līdz 2,8%, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Vienlaikus Latvijas Banka IKP pieauguma prognozi 2015. gadam nav mainījusi un tā saglabāta 2,7% apmērā.

Rimšēvičs norādīja, ka 2014.gada ekonomikas pieauguma prognoze ir tehniski nedaudz koriģēta, lai ņemtu vērā otrā ceturkšņa IKP datus un Centrālās statistikas pārvaldes vēsturiskās laika rindas korekcijas.

“2014.gada trijos ceturkšņos Latvijas tautsaimniecība, neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem riskiem un nenoteiktībām gan mūsu Austrumu, gan Rietumu kaimiņos, uzrāda izaugsmi, kas pārsniedz 2%. Ja iepriekšējos gados IKP izaugsmi nodrošināja apstrādes rūpniecība, nekustamais īpašums, kā arī enerģētikas nozare, tad šobrīd devums šajās nozarēs ir nedaudz vājāks, kas arī nosaka kopprodukta izaugsmes palēnināšanos. Savukārt izaugsmi pagaidām notur uz iekšzemes pieprasījumu orientētās nozares – tirdzniecība, būvniecība, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozares,” teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzina, ka bažas rada veiktie grozījumi Maksātnespējas un arī Imigrācijas likumā, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi nākotnē. “Līdz ar to mēs atzinīgi vērtējam valdības un Saeimas gatavību grozīt šo Maksātnespējas likumu, lai neradītu papildu šķēršļus kreditēšanai un Latvijas tautsaimniecības attīstībai,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš arī norādīja, ka Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ izziņoto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību līdz šim ir bijusi neliela, tomēr bremzējoša ir arī netiešā ietekme.

“Efekti, kas saistīti ar ekonomikas dalībnieku – mājsaimniecību un uzņēmēju – pārliecības, vai precīzāk sakot nedrošības līmeni, var mazināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempu daudz būtiskāk nekā sankciju tiešā ietekme. Ja ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība saglabāsies, tas var turpmāk mazināt uzņēmēju vēlmi uzņemties papildus risku un investēt uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī atturēt mājsaimniecības no lielāku pirkumu veikšanas, tādējādi paaugstinot viņu uzkrājumu normu. To redzam arī makroekonomiskajos datos – šogad atalgojuma fonda kāpums pārsniedz mājsaimniecību tēriņu kāpumu – tas nozīmē, ka mājsaimniecības šobrīd ir gatavas nogaidīt, noguldīt naudu bankās un gaidīt, kad iestāsies lielāka skaidrība par nākotni,” klāstīja Rimšēvičs.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka 2014.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijas preču eksports ir saglabājis pieaugumu un ir 2% apmērā. Lielāko pozitīvo devumu preču eksportā deviņos mēnešos nodrošināja koksne un koksnes izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un mehānismi, kā arī mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, savukārt gada izaugsmi negatīvi ietekmēja parastā metāla un parastā metāla izstrādājumu, tekstila un minerālproduktu eksporta mazināšanās.

Rimšēvičs atzīmēja, ka šogad turpina augt arī vidējā darba samaksa, tā veicinot arī privātā patēriņa izaugsmi. “Tieši privātais patēriņš bija galvenais IKP izaugsmes nodrošinātājs trešajā ceturksnī, pieaugot par 2,1% un dodot papildus 1,4 procentpunktus IKP pieaugumā. Arī oktobra mazumtirdzniecības rādītāji ir bijuši pozitīvi, kas liecina, ka, visticamāk, arī gada ceturtajā ceturksnī privātais patēriņš turpinās balstīt IKP izaugsmi,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tikmēr inflāciju Latvijas Banka šajā gadā joprojām prognozē 0,7% apmērā, bet nākamajā gadā – 1,4% apmērā.

“Lielāko pienesumu 2015.gada inflācijā radīs elektroenerģijas cenu kāpums tirgus liberalizācijas dēļ, taču kopējo enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju varētu ierobežot visai zemais naftas cenu līmenis,” teica Rimšēvičs.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+