Mobilā versija
+1.6°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
4. septembris, 2017
Drukāt

Lembergam atkal naudas sods par izvairīšanos sniegt liecības pēc būtības (1)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam (“Latvijai un Ventspilij”) tiesa trešo reizi piemērojusi naudas sodu 380 eiro apmērā par izvairīšanos sniegt liecības pēc būtības, informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Šodien notikušajā tiesas sēdē Lembergs turpināja sniegt liecības par viņam izvirzīto apsūdzību, norādīja Ločmelis.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 6.septembrī plkst.11.

Kā ziņots, tiesa Lembergam jau divas reizes piemērojusi procesuālo sankciju – piespiedu naudu 380 eiro apmērā. Lemberga ieskatā sankcija ir kā maksa par tiesībām sniegt liecības.

Apgabaltiesa iepriekš norādīja, ka, neskatoties uz to, Lembergs joprojām izvairās no liecību sniegšanas pēc būtības, turklāt tiesas kolēģija ir konstatējusi, ka Lembergs nepilda tiesas sēdes priekšsēdētāja atkārtoti izteiktas prasības ievērot tiesas sēdē vispārpieņemtas uzvedības normas, izsakoties par citām procesā iesaistītajām personām. Tādējādi tiesas kolēģija uzskatīja, ka ar šādu savu rīcību Lembergs klaji ignorē tiesas kolēģijas prasības, tādēļ viņam ir piemērojama procesuālā sankcija – piespiedu nauda vienas noteiktās minimālās mēnešalgas jeb 380 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka iepriekš prokuratūra lietā nolēma grozīt apsūdzību. Viens no prokuroru grupas pārstāvjiem Jānis Ilsteris aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka apsūdzība tiešām ir grozīta, taču šīs izmaiņas viņa ieskatā nav būtiskas, proti, nopietnākie Krimināllikuma panti joprojām apsūdzētajam tiekot inkriminēti. Tie ir kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros un lielā apmērā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana.

Lembergam joprojām 15 apsūdzības sadaļās tiek inkriminēta Krimināllikuma 325.panta otrā daļa, kas paredz atbildību par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Savukārt saskaņā ar apsūdzības grozījumiem četras apsūdzības sadaļas grozītas no Krimināllikuma 325.panta otrās daļas uz pirmo daļu, jo lēmumus attiecībā uz četriem uzņēmumiem Lembergs pieņēmis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis. Līdz ar to, ja tiek secināts, ka apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, kvalifikācija ir jāmaina.

Tikai piecas apsūdzības sadaļas tika izslēgtas, no vairāk nekā 200 lēmumiem tie ir aptuveni seši lēmumi, līdz ar to nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas, pauda prokurors.

Tāpat apsūdzība tiek uzturēta par piedalīšanos mantiskos darījumos, kas Lembergam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti. Šeit tikai mainās kvalifikācija no 326.panta otrās daļas un pirmo daļu, jo Lembergs šīs noziedzīgās darbības veicis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, norādīja Ilsteris.

Viņš skaidroja, ka apsūdzības grozītas arī pagājušā gadā. Tas darīts saistībā ar to, ka no Krimināllikuma normām tika izņemta “atkārtotība”, kā rezultātā apsūdzība bija jāgroza. “Prokuratūrai ir tiesības to darīt līdz tiesas izmeklēšanas beigām un tas nekādā veidā neietekmē saprātīgo termiņu, jo nekādi jauni apstākļi, par kuriem apsūdzētie vai liecinieki nebūtu liecinājuši, nav nākuši klāt. Tā ir normāla darba gaita atbilstoši Kriminālprocesa normām,” rezumēja Ilsteris.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs un dažādu tranzītuzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+