Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
3. novembris, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Cīņa par enerģētisko neatkarību – nu Lietuva ir stiprāka (9)

AFP/LETA AFP/LETA

Decembra sākumā paredzētā Klaipēdas gāzes termināļa oficiālā atklāšana būs svarīgākais notikums drošības nostiprināšanas jomā pēc Baltijas valstu iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē. Tāpēc bija saprotams lietuviešu īpašais noskaņojums, 27. oktobrī sagaidot gāzes glabāšanai paredzēto kuģi ar simbolisko nosaukumu “Neatkarība”.

Cīņa par enerģētisko neatkarību Baltijā gan nav beigusies, taču sasniegts politiski nozīmīgs starpposms. Patinot filmu mazliet atpakaļ, protams, nāktos pieminēt arī Baltijas valstu strīdus par reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būves vietu un pārējās domstarpības, taču šajā gadījumā būtiskāk ir atzīt Viļņas apņēmību un tālredzību. Piemēram, apņēmību nesamierināties ar Lietuvai uztiepto gāzes cenu – 2012. gada rudenī Lietuvas valdība iesniedza prasību Stokholmas arbitrāžas tiesā. Tolaik arī Eiropas Komisija bija uzsākusi izmeklēšanu par “Gazprom”, respektīvi, Kremļa piekopto cenu politiku vairākās Austrum­eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, lai gan Rīga nekādus iebildumus necēla. Vēlāk, sevišķi 2013. gada otrajā pusgadā, kad Lietuva bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, Maskava ķērās pie Lietuvas piena produktu importa ierobežošanas un citiem pazīstamiem paņēmieniem, kas bija sods par Viļņas ieguldījumu Eiropas Savienības Austrumu partnerībā, bet lielā mērā arī par gribu atkratīties no “Gazprom” diktāta. Šogad intervijā vācu presei Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite norādīja uz informāciju, ka dažiem politiķiem “citās Baltijas valstīs, nevis Lietuvā, jo mēs esam šajā ziņā stiprāki, ienākot priekšlikumi no austrumiem” – ja tās izstāsies no NATO, “tad saņems daudz lētāku gāzi vai naftu”. Viņa tuvāk neprecizēja, bet jāpieļauj, ka runa ir par valsti, kur attiecīgie lobiji spēj panākt reāla gāzes tirgus norakšanu vai atlikšanu līdz 2017. gadam…

Pēdējo mēnešu laikā spiediens pret Lietuvu brīžiem izpaužas pat diezgan absurdā veidā, kā Krievijas izsludinātā kriminālvajāšana attiecībā uz Lietuvas pilsoņiem, kuri pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā atteicās dienēt PSRS armijā. Arī simboliski – Lietuva bija pirmā, kas atjaunoja valstisko neatkarību, un būs, kas panāks enerģētisko neatkarību par spīti liktajiem šķēršļiem. Piemēram, Maskava, pēc dažām ziņām, esot pūlējusies atrunāt norvēģu firmu no līdzdalības Klaipēdā īstenojamajā projektā.

Eiropā piedzīvotie gāzes kari bija hibrīdkara priekšvēstneši, ko patur prātā arī Polijā, kuru gāzes piegādes tīkli savieno ar Baltkrieviju un Ukrainu un tātad ar Putina iegribām to izmantot par ģeopolitisku ieroci. Tas dažādos nolūkos un intensitātes pakāpēs ir pielietots 2006. gadā, 2008. gadā, 2009. gadā, 2010. gadā, un skaits jau sāk jukt, bet Varšava apgalvo, ka arī šā gada septembrī “Gazprom” negaidīti bez dibināta iemesla un, neraugoties uz ilgtermiņa līgumu, samazināja Polijai piegādājamos apjomus par 40%. Brīdinājumam vai aiz atriebības par atbalstu Ukrainai. Tāpēc pie Vācijas robežas poļi būvē paši savu sašķidrinātās gāzes termināli, kur nākampavasar piestās pirmie kuģi no Kataras. Objekts acīmredzot bija izraisījis lielu interesi, jo viens no Polijā nesen apcietinātajiem Krievijas spiegiem izrādījās saistīts ar termināļa celtniecību. Poļi tomēr cer, ka šī būs pēdējā ziema, kad viņiem var draudēt aukstais karš vārda tiešā nozīmē.

Neizbēgami rodas jautājums – kādu pienesumu reģiona drošībai kopumā un īpaši enerģētiskās izolācijas pārvarēšanai ir sniegusi Latvija? Atbilde ir bēdīga un varbūt daļēji izriet no Latvijas gāzes biznesa vadībā esošo Kremļa pielūdzēju uzskatiem, kas tomēr neattaisno agrāko valdību neizdarību un neizlēmību. (Arī Inčukalna gāzes krātuves piederības lietā.) Kamēr Igaunija, Lietuva un Polija daudz ko paveic būtībā mūsu vietā. Bet cik ilgi?

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Par so labo gazi no iesutita kugisa paliks labas atminas tomer par leto gazi no Krievijas.Atpakal cela jau nebus.

  2. Kā parasti. Citas Baltijas valstis Latvijai priekšā. Acīmredzot, Krievijas lobijs Latvijā tik spēcīgs, ka 20 gadu laikā ekonomiskā un enerģētiskā atkarība nav bijusi prioritāte.

  3. Latvija Baltijā ir tikai līderis kā galvenais dezinformators Alternatīvās enerģētikas laukā un visu citu enerģētikas projektu nogremdētājs. Tur ne mazums iegulda savu varēšanu pat NA provokatori. Katru reizi arī klāt uzspēlēti stulbais jefiņš ar trīs reiz dārgāk. Tirgus apstākļos pirks no tā, kas piedāvā lētāk. Un kurš neprasa politisku piekāpšanos. Termināls nav cietums, okupantu laiki pagaidām ir beigušies.

  4. tik tā gāze izmaksās reizes 3 dārgāk nekā šobrīd ” nesamērigi dārgā krievijas gāze” tā ir nedomājošu cilvēku zombēšana. nevienu mirkli kremlis gāzes piegādes nav pat piebremzejis, kur nu vel pārtraucis. taču termināļu celtnieki veikli lobē savas intreses un piedāvājas ” pa lēto” uzcelt un piegādāt…. gala rezultātā jau maksā iedzivotāji un vārākkārtigi, gan par gāzi, gan ar nodokļiem par ” neatkarību”

    • >'”tik tā gāze izmaksās reizes 3 dārgāk nekā šobrīd ” nesamērigi dārgā krievijas gāze””
      Gan jau leišiem bija arī kāds aprēķins, pirms cēla. Arī tieši šobrīd ogļūdeņražu cenas krītas, kas mums kā valstij, kas tos importē, ir patīkami.

  5. Latvieši ,ja neskaita starpkaru periodu,nekad nav bijuši saimnieki un noteicēji savā zemē,lietuvieši gan.

    • Jā tad laikam bija tāds Ulmanis par prezidentu, kam interesēja valsts? Šodien tikai tādi zoodārzos celti un ar blēdītām Eiropas ”Kājiņām”… Je nespej celt par valsts vadoni kārtīgu vīru, sievu, tad nav ko…Vēlu vēlēt īstu viru, sievu valsts vadībā, kurš ar savu darbu, zināšanām un piemēru varētu aizraut tālāl un tad blēdīgās lapsas nelīstu uz Rūgu un Saeimu…

  6. Par ko tad Dombrovskis saņēma ordeni? Kāda tam nozīme?

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+