LIKTA rosina atcelt datu nesēju nodevu 0
Pārskatāmā nākotnē datu nesēju nodeva būtu jāatceļ, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu, ar šādu paziņojumu nākusi klajā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).
Tā uzskata, ka datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams, nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā.
Jau ziņots, ka rīt, 13.martā, Satversmes tiesa (ST) paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu. Ar pieteikumu ST vērsās četras autoru intereses pārstāvošas biedrības, kuras neapmierina patlaban normatīvajos aktos noteiktais objektu saraksts. Savukārt “Pirātu biedrība” rīt pie ST plāno protestēt pret vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem.
“Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,” vērtē LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Viņa arī pauž viedokli, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.
Asociācija norāda, ka gan sabiedrība, gan autortiesību īpašnieki gūtu labumu, ja tiesību īpašnieki veidotu jaunus biznesa modeļus savu ienākumu palielināšanai, piemēram, darbus pārdodot digitālā formā, pelnot galvenokārt ar koncertiem, piedāvājot mūzikas abonēšanas pakalpojumus un izvēlētās mūzikas lejupielādēšanu dažādos informācijas nesējos, piemēram, mobilajā tālrunī vai datorā u.c.
Turklāt, attīstoties modernajām tehnoloģijām, arvien samazinās pamatojums nesēju atlīdzības iekasēšanai, jo lietotājs, piemēram, klausās mūziku no “mākoņa”, nekopējot to savā iekārtā, savukārt autortiesību mantisko tiesību īpašnieki rod dažādas savu interešu aizsardzības metodes, kas izslēdz nesēju atlīdzības iekasēšanas nepieciešamību kā tādu, uzsver LIKTA.
Pašlaik izstrādātas tehnoloģijas, kas nodrošina autortiesību aizsardzību digitālā vidē, tas ir, nepieļaujot kopēt ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātu objektu vai nosūtīt to citiem lietotājiem, piebilst asociācija.
LIKTA atsaucas uz Eiropas ekonomikas konsultāciju uzņēmuma “Oxera Consulting” 2011.gadā veikto pētījumu, kurā cita starpā secināts, ka nesēju atlīdzības sistēmas atcelšana dotu ievērojamu labumu visām iesaistītajām pusēm un radītu Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pieaugumu par 1,88 miljardiem eiro (1,3 miljardiem latu) gadā.
Pētījumā arī secināts, ka nesēju atlīdzības sistēma negatīvi ietekmē patērētājus, ierīču ražotājus un autortiesību īpašniekus, jo tā kavē inovācijas, investīcijas un Eiropas digitālā tirgus attīstību.
Tiek arī norādīts, ka sistēmas atcelšana dotu ievērojamu labumu autortiesību īpašniekiem, jo pašlaik tā kavē jaunu pakalpojumu attīstību un ierobežo digitālās mūzikas tirdzniecības pieaugumu. Novērtēts, ka, atceļot sistēmu, tiesību īpašnieku saņemtā atlīdzība varētu pieaugt pat līdz 626 miljoniem eiro (438 miljoniem latu) gadā.
Atsaucoties uz pētījumu, LIKTA arī min, ka jaunu un inovatīvu digitālu pakalpojumu piedāvājuma pieaugums samazinātu nelikumīgu un neatļautu informācijas kopēšanu un izplatīšanu un ka nesēju atlīdzības kavē tādu iekārtu tirdzniecības attīstību, kas atbalsta legāla satura iegādi.
Secināts, ka valstīs ar augstām nesēju atlīdzības likmēm ir sliktāk attīstīta mūzikas industrija un bieži vērojama tendence samazināties nacionālā satura ražošanai.
LIKTA piebilst, ka nesēju atlīdzības sistēmas pārskatīšana un nesēju nodevas atcelšana tiek apsvērta arī vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, kopš 2012.gada Lielbritānijā ir atļauta privātā kopēšana, taču nav ieviesta nesēju atlīdzība, Spānijā atcelta nesēju atlīdzības sistēmas piemērošana un tuvākajā laikā plānots ieviest alternatīvu tiesību īpašnieku kompensācijas mehānismu no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Somijā un Nīderlandē tiek plānota nesēju atlīdzības sistēmas reforma vai atcelšana.
LIKTA norāda: tā kā Baltijā ir gandrīz vienots nesēju tirgus, izmaiņas katrā no kaimiņvalstīm būtiski ietekmē pārējo kaimiņvalstu tirgus.
“Datu nesēju regulējums ir aktuāls visās Baltijas valstīs, kuras ir salīdzināmas gan ekonomikas attīstības tendenču, gan autoru darbu kopēšanas apjomu un paradumu ziņā. Līdz ar to salīdzināmas ir arī nesēju atlīdzībās iekasētās summas,” vērtē LIKTA.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem Latvijā autoriem ir nodrošināta ievērojami lielāka ieņēmumu daļa nekā citās Baltijas valstīs. Līdz šim Latvijā iekasētā nesēju atlīdzības summa ir bijusi divas reizes lielāka nekā Lietuvā un aptuveni 3,5 reizes lielāka nekā Igaunijā, kaut gan Latvijas tirgus izmēru ziņā ir salīdzināms ar Igaunijas un ir divas reizes mazāks par Lietuvas datu nesēju tirgu.
LIKTA ieskatā līdz šim Latvijā bijusi noteikta nesamērīgi liela nesēju atlīdzība par kompaktdiskiem (CD), tādējādi Latvijā ir sagrauts CD tirgus, taču Lietuvā pie zemākas nesēju atlīdzības CD tirgus ir ievērojami pieaudzis. Patlaban Lietuvā pieņemts politisks lēmums būtiski paplašināt tukšo materiālo nesēju un iekārtu sarakstu, kā arī noteikt lielākas nesēju atlīdzības. “Tādējādi Lietuva izdarījusi sev “lāča pakalpojumu”, un Latvijai ir iespēja īstermiņā attīstīt tukšo materiālo nesēju tirgu. Kopumā šāds Lietuvas solis negatīvi ietekmēs jaunu pakalpojumu attīstību un tādējādi arī ekonomiku kopumā un tiesību īpašnieku ieņēmumus,” norāda asociācija.
LIKTA izveidota 1998.gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari – elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus.
