Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūnijs, 2014
Drukāt

Mandātu sadalījums vēlēšanu apgabalos neatspoguļo reālo situāciju reģionos (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Līdz 12. Saeimas vēlēšanām atlikuši tikai nedaudz vairāk par trim mēnešiem, tāpēc, neraugoties uz vasaras atvaļinājumu laiku, pirmsvēlēšanu cēlienam jau gatavojas gan politiķi, gan vēlēšanu organizētājs – Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Viens no vēlēšanu kalendāra datumiem jau aiz muguras – 6. jūnijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kad sāk uzraudzīt un uzskaitīt vēlēšanu reklāmas. Bet pēc divarpus nedēļām – 16. jūlijā – sāksies kandidātu sarak­stu iesniegšana. Tāpēc partijas patlaban turpina darbu pie sarakstu veidošanas, kā arī dala “lokomotīvju” vietas sarakstos. Tā kā Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali un katrā partija startē ar atsevišķu sarak­stu, līderi jāatrod vai jāizsijā vismaz pieci.

Pagājšnedēļ oficiāli publicēts katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaits, ko noteikusi CVK. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, kandidātu skaitu apgabalos CVK nosaka proporcionāli apgabalos reģistrētajam (deklarētajam) vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem, šā gada 4. jūnijā Latvijā bija reģistrēti 1 551 440 vēlētāji. No tiem 495 890 deklarējušies Rīgas vēlēšanu apgabalā (Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ieskaita arī tos vēlētājus, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs), 402 615 – Vidzemes vēlēšanu apgabalā, 226 966 – Latgales vēlēšanu apgabalā, 226 430 – Zemgales vēlēšanu apgabalā un 199 539 – Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pa reģioniem mainījies, nedaudz mainās arī no vēlēšanu apgabaliem ievēlamo deputātu skaits. Proti, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, šogad par divām deputātu vietām vairāk būs Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet Vid­zemē un Zemgalē – par vienu mazāk. Interesanti, ka atšķirība starp Latgali un Zemgali ir tikai 536 cilvēki, bet šoreiz ar to bijis pietiekami, lai Latgalei tiktu par vienu deputātu kandidātu vairāk. No Rīgas vēlēšanu apgabala nākamajā parlamentā tiks ievēlēti 32 deputāti, no Vidzemes – 26, no Latgales – 15, no Zemgales – 14, no Kurzemes – 13 deputāti. Partiju sarakstos iekļaujamais kandidātu skaits drīkst par trim cilvēkiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu.

Taču Iedzīvotāju reģistra dati atšķiras no reālās situācijas reģionos, jo daudzi cilvēki deklarējušies vienuviet, bet devušies dzīvot uz citiem apgabaliem vai ārzemēm. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, šī gada sākumā Latvijā pastāvīgi dzīvoja tikai ­
1 361 774 pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu (tātad atbilst balsstiesīgā kritērijiem). CVK loceklis Ritvars Eglājs atzīst, ka PMLP dati par apgabalā deklarēto vēlētāju skaitu neatspoguļo patieso situāciju, jo daudzi vēlētāji pastāvīgi dzīvo ārzemēs vai citos Latvijas apgabalos, neinformējot par to atbildīgās institūcijas. “CVK precīzi ievēro likuma prasību sadalīt mandātu skaitu atbilstoši apgabalā reģistrēto vēlētāju skaitam. Iespējams, vajadzētu likumu grozīt, ņemot vērā migrāciju, bet tā ir politiska izšķiršanās.

Iedzīvotāju reģistrs tehniski ir labs rīks, bet ja tam tiek barota aplama informācija, tad naivi cerēt, ka ārā nāks precīzi dati. Diemžēl iedzīvotāju uzskaites sistēma Latvijā ir sagrauta un šobrīd tā ir zemākā līmenī nekā pirms 90 gadiem,” teica Eglājs.

Atšķirības starp vēlētāju skaitu “uz papīra” un dzīvē rada situāciju, ka dažādos apgabalos vienas deputāta vietas dabūšanai nepieciešams ļoti atšķirīgs balsu skaits. Pēc R. Eglāja aprēķiniem atšķirības nepieciešamo balsu ziņā starp apgabaliem var pārsniegt pat 20%, kas uzskatāms par nopietnu vēlētāju vienlīdzības principa kropļojumu. Disproporciju rada arī atšķirības vēlētāju aktivitātē. Vienkārši runājot – liels skaits aizbraucēju un zema vēlētāju aktivitāte sniedz priekšrocības tām partijām, kas attiecīgajā apgabalā ir vadošās pozīcijās. Tradicionāli kūtrākie balsotāji ir ārzemēs dzīvojošie (kuru balsis tiek pieskaitītas Rīgas apgabalam) un Latgales vēlētāji. Pēdējās vēlēšanās abos šajos apgabalos līderos ir “Saskaņas centrs”.

Viens no iespējamiem risinājumiem būtu mandātus rēķināt pēc vēlēšanām, par pamatu ņemot tajās piedalījušos vēlētāju skaitu. Vēl dažādās ekspertu diskusijās izskanējis piedāvājums atteikties no novecojušā iedalījuma un vēlēšanās visu Latviju skatīt kā vienu apgabalu. Savukārt Saeimas deputāts un kādreizējais Vēlēšanu reformu biedrības vadītājs Valdis Liepiņš uzskata, ka neviens no šiem piedāvājumiem nav īsti piemērots Latvijas situācijai. “Lai ieliktu stabilu pamatu vēlēšanu sistēmai, vispirms jāievieš vēlētāju reģistrs un jāpalielina apgabalu skaits līdz 13,” uzskata Liepiņš. Viņš arī atgādināja, ka pirms Saeimas vēlēšanām jānovērš vēl aktuālākas nepilnības sistēmā. Piemēram, jāatrod iespēja piedalīties vēlēšanās arī tiem teju 30 000 balsstiesīgo iedzīvotāju, kuri izņēmuši tikai identifikācijas karti, nevis pasi. Pašlaik tiek vērtēta iespēja viņiem izsniegt īpašas balsošanas apliecības.

Vaaka_Shutterstock_Lelde_Graumane_1

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VĒLĒŠANU KALENDĀRS


16. jūlijs – pirmā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena 12. Saeimas vēlēšanām.

5. augusts – pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena.

29. septembris – darbu sāk vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārvalstīs.

1. – 3. oktobris – vēlēšanu komisiju noteiktos vēlēšanu iecirkņos var nodot balsi glabāšanā.

4. oktobris, sestdiena, – 12. Saeimas vēlēšanas. Iecirkņi atvērti no plkst. 7 līdz 20.

4. novembris – 12. Saeima sanāk uz pirmo sēdi.

FAKTI


velesanu_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Iedzīvotāju reģistrs tehniski ir labs rīks, bet ja tam tiek barota aplama informācija, tad naivi cerēt, ka ārā nāks precīzi dati. Diemžēl iedzīvotāju uzskaites sistēma Latvijā ir sagrauta un šobrīd tā ir zemākā līmenī nekā pirms 90 gadiem,” teica Eglājs.

    Te ir atspoguļota patiesība kādēļ pastāvošais režīms var noturēties pie varas jo ir tik liela iespēja manipulēt ar vēlētāju skaitu un balsīm,pareizi skaitot,tieši ša’dā veidā darbojas ziedoša un plaukstoša demokrātija,brīvība kā gribu skaitu kā gribu rēķinu jo saimnieki tā vēlās tie kuri aiz dīķa.

    • Tā sistēma visvairāk atspoguļojas SC labajos rezultātos. Tieši SC Latgalē ar salīdzinoši mazu balsu skaitu par vienu mandātu, iegūst salīdzinoši daudz vietas.

Draugiem Facebook Twitter Google+