Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. augusts, 2013
Drukāt

Mīlētā sirsniņa. Noliekam sirdi uz “veselības takas”

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lai rūpētos par savas sirds veselību, nav nepieciešami lieli līdzekļi vai daudz laika.

 

Pašu rokās

Izraisīt un veicināt sirds un asinsvadu sistēmas slimības mēdz dažādi riska faktori. Lielāko daļu no tiem varam ietekmēt, mainot pašu paradumus: atmetot smēķēšanu, veicot regulāras fiziskas aktivitātes, nenozogot sev nakts miegu un saprotot, ko liekam šķīvī. Agrīnās stadijās nopietnas sekas iespējams novērst, vienlaikus lietojot arī atbilstošus medikamentus. Sirds veselības rādītāji ir asinsspiediens, holesterīna un glikozes jeb cukura līmenis asinīs, pulss un ķermeņa masas indekss.

Atsakoties no aplamiem paradumiem, mazinās ne tikai sirds un asinsvadu, bet arī citu hronisku neinfekcijas slimību (onkoloģisko, plaušu) risks.

Diemžēl ir faktori, ko nav iespējams ietekmēt. Tie ir vecums, dzimums un iedzimtība, kas paaugstina saslimšanas varbūtību. Vecākiem cilvēkiem sirds un asinsvadi ir jau dažādu cēloņu bojāti. Vīrieši biežāk saslimst jaunāki, salīdzinot ar sievietēm, savukārt dāmām ateroskleroze attīstās pēc menopauzes…

Latvijā lielākoties konstatē 2 – 4 riska faktoru kombinācijas, īpaši pēc 55 gadu vecuma.

 

Dažas lietas zāļu skapītī

Ūdens sirdij patīk visādos veidos. Peldes uzlabo fizisko formu un vielmaiņu. Ūdens, kam pievienota svaiga gurķa šķēlīte vai piparmētras lapiņa, atjauno organismam nepieciešamo šķidruma daudzumu. Ja vien ārsts nav noteicis citādāk, pieaugušam cilvēkam dienā vajadzētu izdzert vismaz 2 – 3 litrus šķidruma.

Lai gan miegā lielākā daļa organisma sistēmu funkcionē, tas notiek atpūtas režīmā, bez stresa un vienmērīgi elpojot. Tādēļ izgulēties vajadzētu vismaz septiņas stundas, lai arī sirds uzkrāj spēkus jaunai dienai.

Arī vismaz 30 – 40 minūšu gara intensīva pastaiga, piemēram, darba dienas vakarā nepieciešama, lai sirds jūtas mierīgāka un relaksēta.

Ārstu ieteiktajā Vidusjūras diētā ir augļi, dārzeņi, zivis, olīv­eļļa un ļoti maz gaļas. Šāds uzturs mazina iekaisumus, kas veicina sirds saslimšanas.

Turklāt ir pierādīts, ka īpaši vērtīgas vielas, kas sekmē asinsriti un paplašina asinsvadus, ir arī Latvijā audzētās bietēs. Vienīgi zupa gan jāēd bez krējuma, jo trekns uzturs nav savienojams ar labu sirds pašsajūtu.

Katru dienu nograužot pussaujiņu riekstu, organisms saņem pietiekamu daudzumu labo taukvielu, kas stiprina sirdi. Nesālītas un necukurotas mandeles, valrieksti, Indijas rieksti un pistācijas ir labi palīgi cīņā pret sirds saslimšanām.

Arī Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābes, ko satur jūras veltes, uztur veselu sirds un asinsvadu sistēmu.

Savukārt vīnogas un rozīnes, izrādās, spēj mazināt sāls kaitīgo ietekmi un cīnīties pret paaugstinātu asinsspiedienu. Arī antioksidanti, kas ir sarkanvīnā, noder cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Tiesa, dienā nedrīkst izdzert vairāk par vienu glāzi vīna, turklāt vēlams maltītes laikā.

 

 

SVARĪGI

Holesterīna līmenis asinīs ir paaugstināts, ja pārsniedz 5,2 mmol/l, asinsspiediens ir paaugstināts, ja pārsniedz 140/90 mmHg.

 

PADOMS

Latvijas pilsētu svētkos meklējiet arī Sirds busiņu, kur ir iespēja saņemt uztura speciālista un ģimenes ārsta konsultācijas un ieteikumus, kā arī noteikt savu ķermeņa masas indeksu un izmērīt asinsspiedienu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+