Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. jūlijs, 2012
Drukāt

Modernizētā vēsture Igaunijā

Foto - Aija VolkaFoto - Aija Volka

Šie nav visiem zināmi objekti, kas simbolizē valsti kā, piemēram, Latvijā un Lietuvā – paskaidroja igauniete, tūrisma projektu koordinatore Monika Karu, runādama par vietām Igaunijā, kas konkursa kārtībā iekļautas Eiropas izcilāko tūristu galamērķu sarakstā (angļu valodā – European Destination of Excellence jeb EDEN).

 

Igaunijā galvenais vērtēšanas kritērijs bijis attīstība – vai pēdējo divu gadu laikā ir kāds jauninājums un vai, atkārtoti ierodoties, būs jauni pārsteigumi.

Jāteic, ka šāda sajūta, piedaloties EDEN “Dižajā Baltijas apceļošanā” (konkurss, kura kartē iekļauti Baltijas valstu EDEN galamērķi; pirms nedēļas varējāt lasīt par kolēģa iespaidiem Lietuvā), lielākoties arī radās – Igaunijā tūrisms attīstās. Vēsturiskais mijas ar moderno un, pieminot vakardienu, tiek domāts par rītdienu.

 

Disko bāka
Igaunija_baka2_Volka_11

Ja nepalūkotos, kas “lācītim vēderā”, neiedomātos, ka no ārpuses spoži baltajā, par Eiropas Savienības naudu renovētajā Tahkuna bākā Hījumā salā, iekštelpa ir pielāgota ballītēm. Nemaz neieslēdzot uzstādītos prožektorus, jau pa dienu tā zaigo visās varavīksnes krāsās. To nodrošina dažādās krāsās iestikloti bākas lodziņi. Bez tam vēl bāra lete, gulta ar spilveniem, fotogrāfijas, gleznas. Nepiedzīvoju, kādas ir sajūtas, kad sāk skanēt mūzika, bet gribētu atgriezties to izbaudīt. Vasarās pie Tahkuna bākas uz saliekamas brīvdabas skatuves notiek koncerti un festivāli. Kā pastāstīja Hījumā salas tūrisma informācijas centra vadītāja Lī Kaupa, tie neesot no lētajiem, lielākoties spēlē džezu vai klasisko mūziku “inteliģentai publikai”.

Protams, vismaz daži vārdi būtu sakāmi arī par Tahkuna bāku kā kultūrvēsturisku objektu. Vietējie lepojas, ka to projektējis tas pats arhitekts, kas Eifeļtorni – Gistavs Eifelis. Uzcelta 1875. gadā ar jūgendstilam raksturīgām kāpnēm.

Skats no augšas – jūras ieskauta sala ar vienu vienīgu mežu, kam pa vidu stāv darboties pārstājis vientuļš vēja ģenerators. Tūristu bukletos sala dēvēta par velosipēdistu un kemperu paradīzi, kamēr vietējās meitenes ieteic doties uz salas pludmali, ja nepatīk komercija un gribas pabūt nostāk no pūļa.

 

 

 

 

 

Dolomīts 
un elektrība…

Ja pūlis patīk, tad vasaras karstajās dienās jādodas uz Valgerannas pludmali Pērnavā, ko var salīdzināt ar mūsu Jūrmalu. Turpat blakus atrodas golfa laukums “White Beach Golf”, kas arī iekļauts akcijā “Dižā Baltijas apceļošana”. Tālāk par iesācēju laukumu netiku, trenējot golfa metienu. Visapkārt tikai zāliens un koki. Tomēr tā arī nesapratu, kāpēc objekts iekļauts akcijā…

Pavisam kas cits ir Sāmsalā, kur arī komercializēta pludmale ar vairākiem hoteļiem un SPA. Bet tur apskatāmajā EDEN galamērķī – Anglas vējdzirnavu parkā, kam blakus jaunuzcelts Kultūras mantojuma centrs, – vismaz ir ko redzēt “tipiskam” tūristam. Šo vietu apsaimnieko privāts uzņēmējs, kam uz daudziem gadiem noslēgts zemes nomas līgums. Lai vietu attīstītu, tiek īstenoti projekti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

 

Kultūras mantojuma centrs ir pārsteidzoši smalks – ar dolomīta lieveni, ērģeļu muzikālu sveicienu, zvērādām, vitrīnās novietotiem muzeja cienīgiem priekšmetiem. Augšstāvā var piedalīties radošajās darbnīcās – māca apstrādāt koku, filcēt u. tml.

 

Līmējot un ar knaiblēm saturot koka ripulīšus, kas domāti paliktnim zem karsta katla, neviļus atminos pavisam citu piegājienu Latvijā Tērvetes dabas parkā. Tērvetē rūķis liek darboties ar visparastāko zāģi un urbi bez elektrības. Bet šajā Anglas centrā viss pa pusei gatavs un mūsdienīgs, pat vesela telpa atvēlēta galdniecības tehnikai. Pieļauju, ka tūristiem no rūpniecības zemēm gan arī tāda darbnīca šķiet pietiekami neparasta. Bet mani vairāk pārsteidz fakts, ka visas piecas dzirnavas atjaunotas tā, lai ar tām varētu malt miltus (dažām tomēr piepalīdz elektrība). Svētkos un festivālos uz vietas cep maizi.

 

Meklējot tradicionālo

Igaunija_uisk_Volka_11Pirms vai pēc Sāmsalas apmeklējuma pa uzbērtu dambi var doties līdz Muhu salai, kur Koguvas ciematiņā kuģu būvētavas darbnīcā top tradicionāls zvejas kuģis uisk, kāds būvēts 19. gadsimtā.

Folkloras un mākslas cienītājiem iesaku sekot līdzi, kādi vasaras pasākumi notiek Vīlandē, kas pēc arhitektūras atgādina Kuldīgu. Tā, piemēram, no 26. līdz 29. jūlijam Vīlandē notiks ikgadējais folkloras festivāls. Bet, ja pilsētā negadāties pasākumu laikā, tāpat būs interesants EDEN galamērķa – Kondaso centra – apmeklējums. Tur apskatāmas humorpilnas naivista Paula Kondaso gleznas, kā arī kāda mainīgā ekspozīcija. Par bērnu atrakcijām rūpējas skolotāja, kas vadīs papīra leļļu līmēšanas nodarbību.

Ja ir vēlme pašam piedalīties kādā interesantā procesā, jādodas uz nesen uzcelto tūristu centru pie Vertsjerva ezera, kas ir lielākā iekšējā ūdenstilpe Igaunijā (Peipusa ezers, kā zināms, robežojas ar Krieviju). Šī būs pievilcīga vieta makšķerētājiem, laivotājiem un putnu vērotājiem, bet ikvienam tūristam bez šādām specifiskām interesēm noteikti patiks koklēšanas nodarbība. Pat muzikāli neapdāvinātie nospēlēs, piemēram, tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”, zem stīgām paliekot “špikeri” – sagatavotu lapiņu ar ritma zīmējumu (viena no dziesmām, kas sagatavota īpaši latviešiem). Jo īpaši jautri šādi spēlēt kokli ir grupā, jo centra mūziķis sarūpējis “notis” arī daudzbalsībai.

 

Arhitektūra 
ar odziņām

Tieši šovasar tūristus aicina uz restaurēto Alatskivi pili Igaunijas ziemeļos, tā saucamajā “sīpolu reģionā” (vieta, kur sastopas divas nācijas un trīs kultūras).

Pils celta baltvācu baronam kā miniatūra skotu pils. Starp tur atrodamajām vēstures liecībām priecīga pamanu barona ģimenes locekļu fotogrāfijas, kas tapušas darbnīcās Rīgā, kā arī flīģeli “C.Mayor.Riga”. Pilī ierīkots komponistam Eduardam Tubinam veltīts muzejs, austiņās var noklausīties mūzikas ierakstus, bet pagrabstāvā apskatāmi agrāko laiku tērpi, ko demonstrē vaska figūras. Lai apmeklētāji vēl labāk iejustos barona laika gaisotnē, restorānā tiks piedāvāta cepta pīle.

Igaunijas ziemeļos vēl atrodas Lahemā nacionālais parks, kura teritorijā atrodas vairākas muižas, tajā skaitā Sagadi muižas komplekss. Vienā no kompleksa ēkām ir ierīkots meža muzejs, kurā aplūkojami gan dažādu koku paraugi, dzīvnieku izbāžņi un citi dabas eksponāti, gan arī elektrisko zāģu kolekcija, pie kā jānofotografējas akcijas “Dižā Baltijas apceļošana” dalībniekiem. Tomēr manai sirdij tīkamāk bija aplūkot Sagadi muižas galveno ēku ar krāšņām mēbelēm un lustrām, koncertzāli, balkonu ar skaisto skatu uz dārzu.

Vēl viens nacionālais parks, kam ticis gods būt par EDEN galamērķi, ir Somā nacionālais parks. Atzīšos, gājiens pa Bebru taku nešķita tā vērts, lai tamdēļ speciāli mērotu ceļu uz Igauniju. Latvijas nacionālos parkus nepārspēj, tomēr jāatzīmē, ka sezonālo plūdu laikā pavasarī (vietējie šo laiku sauc par piekto gadalaiku) daudzi tūristi tur sabrauc ar kanoe laivām. Viens no uzņēmuma “Pan Parks Network” īpašniekiem Algis Martso pastāstīja, ka tūristi kanoe laivas var iznomāt arī uz vietas, konkurence starp piedāvājumu ir gana liela, tāpat kā starp tuvējām viesnīcām – un tas paaugstinājis pakalpojumu kvalitāti.

 

Nacionālā parka apmeklējumu padarīs interesantāku arī citas privāto uzņēmēju piedāvātas aktivitātes – piemēram, gājiens pa purvu ar sniega kurpēm u. c. Tūristu grupa iepriekš var pieteikt piknika grozu – kāda parkam kaimiņos dzīvojoša sieva cep sāļās maizītes ar nātru lapām un citus oriģinālus ēdienus.

 

Vieta, kas neprasa īpašus komentārus, jo ir vistuvāk Latvijai un ir latviešu tūristu pārpildīta, ir Tartu Rotaļlietu muzejs un teātra ēka. Jau atkal galamērķis, kur akcents tiek likts uz to, ka ir ne vien ko redzēt, bet arī ko darīt.

 

Uzziņa

4. un 5. augustā Kērdlā Hījumā salā notiks Kērdlas Kafejnīcu diena, kad tiks atvērtas 15 “vienas dienas kafejnīcas” iedzīvotāju dārzos un sabiedriskās vietās. Bez kafijas baudīšanas pilsētas viesiem tiks piedāvātas arī dažādas izklaides iespējas un rādīti priekšnesumi.

Tahkuna bāka, kā arī citas bākas un militārais muzejs Hījumā salā būs atvērts līdz 15. septembrim.

Akcija “Dižā Baltijas apceļošana”, kuras laikā jāpagūst nofotografēties pie EDEN galamērķiem, lai piedalītos izlozē par galveno balvu, ilgs līdz 15. augustam.

 

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+