Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. novembris, 2015
Drukāt

Nācijai ir veselīga nepaklausība. Saruna ar rakstnieku Roaldu Dobrovenski (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā nupat klajā laists atkārtots Roalda Dobrovenska grāmatas “Rainis un viņa brāļi” izdevums. Pirmo reizi grāmata tika publicēta 1999. gadā. Pētnieciska dziļuma, domāšanas vēriena un stāstīšanas prasmes apvienojums ļauj to baudīt gan kā kultūrvēsturisku sacerējumu, gan romānu, kas atklāj Raini viņa personības daudzšķautņainībā un dziļumā.

Ar rakstnieku Roaldu Dobrovenski tiekamies viņa un dzīvesbiedres, dzejnieces Veltas Kaltiņas mājās Ikšķilē. Rau, no šejienes gandrīz varot saskatīt pareizticīgo baznīcas jumtu. Bet tur, otrā pusē, bīskapa Meinarta pils. Nez, vai arī tās tuvuma elpai nav sava tiesa romānā, kas sākas, paverot dziļumdziļos mūsu zemes vēstures slāņus no divpadsmitā gadsimta…

Roalds Dobrovenskis neslēpj, ka viņa dzīve ritējusi arī pilsētās bez vēstures. Dzīvojis Tālajos Austrumos, Komsomoļskā pie Amūras redzējis pašas pirmās tur jaunuzceltās mājas, kuras nebija vecākas par viņu pašu. “Bet Ikšķile ir ne tikai 16 gadus vecāka par Rīgu, bet arī senāka par Stokholmu, Berlīni, Kopenhāgenu, nemaz nerunājot par Ņujorku,” teic rakstnieks, kurš ļoti augstu vērtē vietas ar senu vēsturi. Un šeit tā elpo visur – kokos, zemē, Daugavā…

– Vai atceraties, kādēļ tālajā 1987. gadā jums radās doma rakstīt tik plaša vēriena romānu tieši par Raini?

R. Dobrovenskis: – Vadīju dzejas nodaļu žurnālā “Daugava”. Ne vienreiz vien saskāros ar seklumu Raiņa dzejas tulkojumos krievu valodā. Toreiz vēl tikai mācījos lasīt, rakstīt un pēc tam runāt latviski. Var teikt, ka ar Raiņa un Veltas palīdzību (runa ir par Roalda Dobrovenska dzīvesbiedri Veltu Kaltiņu, kurai arī veltīts romāns “Rainis un viņa brāļi” – V. K.) dabūju latviešu valodu tik dziļi sevī iekšā. Bet, meklējot starp visu laikmetu latviešiem personību ar pasaules vērienu, izvēle bija gandrīz jau nosacīta.

– Romānu par Raini jūs sākāt rakstīt vienā valstī un pēc divpadsmit gadiem pabeidzāt jau citā. Vai, tik ilgi esot kopā, Rainis jūs joprojām netur ciet?

– Kad pirms sešpadsmit gadiem nodrukāja pirmo laidienu, rakstnieks Zigmunds Skujiņš teica: tagad, vecais, turies, no Raiņa netiksi vaļā nekad. Un viņam izrādījās taisnība. Es, teiksim, priecājos, ka mana – arī Latvijā sarakstītā – grāmata par komponistu Modestu Musorg­ski joprojām ir dzīva, kaut no tās iznākšanas pagājis gadsimta ceturksnis. Pēterburgas autoritatīvā žurnālā salīdzinoši nesen rakstīja, ka tā esot labākā grāmata par diženo krievu komponistu. To pašu man kādreiz rak­stīja arī Krievijas lielākā simfoniskā orķestra mūziķi, un vispār grāmatai apkārt bija, kā mēdz teikt, daudz trokšņu. Tagad tas viss jau pierimis. Bet ar Raini ir citādi. Joprojām atrodas jauni lasītāji, šoreiz arī no jaunākām paaudzēm, cilvēki, kuri tikai tagad šajā grāmatā pirmoreiz dzejnieku ieraudzījuši pa īstam, pirmoreiz viņu sev atklājuši. Es arī pats palaikam Rainim kaut ko uzvaicāju. Tikai viņa atbildes mazliet mainās (pasmaida).

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Nu nevajag te ne Londonu, ne Parīzi. te ir pašu vietējā Rīgā. Bet visādi – citādi (seko citāts):

    “… būtiski, cik daudz neatkarības esam ar mieru atdot un atkal – par kādu cenu. Man liekas, mums trūkst pašcieņas un prasmes nedot lieku, dārgu turēt katru kripatiņu no grūti atgūtās neatkarības. Te vajag žēlot, vajag būt ļoti skopiem. Bet mēs reizumis ar tādu brīvu roku… Gribat? Ņemiet, ņemiet, ņemiet… Un kam šo neatkarības, šo pašnoteikšanās daļu atdodam? Ne jau kādai izcilai personībai, bet Eiropas centrālajai birokrātijai.”
    ———–
    Tas savukārt ir pateikts ģeniāli.

  2. ” Bet varbūt šī piekāpība, lokanība, konformisms latviešiem gēnos iecirsts ar krustnešu pletnēm un zobeniem?” Kādus romānus tad cien. žurnāliste lasījusi, apžēliņ, krustnešu pletnes!

  3. Dobrovenskis “savam priekam”, kā viņš pats izsakās, iztulkojis Jāņa Joņeva “Jelgava 1984” . Ja izdevējs būs, varēs lasīt krieviski mūsu Jelgavas krievi. Tas ir interesants romāns

  4. laurlapu sēdētājs Atbildēt

    Kādi ir latviešu literatūras tulkojumi? – jeb gadiem grib izbraukt ar vienu romānu (kurā bija kļūdaini citēti Raiņa dzejoļi).

  5. valodas var IEMĀCĪTIES, mentalitāte tomēr paliks dzimtā !!!

    Tulkojums VIENMĒR būs tulkotāja mentalitātē .

    Tāpēc pastāv TAUTAS ar savām mentalitātēm.

    Komunistu propagandas: “visi vienādi” te nedarbojas !!!
    Krievi, visdrīzāk, paņems revolucionāro komponenti no Raiņa
    dzejām…

    • Derēs komunistu dziesma:”Ne cars, ne vadoņi, ne dievi / Mums jaunu gaismu nenesīs.
      Tik pašu rokas, pašu spēki / Lems laimi, važas saraustīs /
      ===============================================================
      Komunisma mācība tika radīta Rietumos – un pēc tam “eksportēta” uz Krieviju:
      “Rainis pirmoreiz Šveicē bija 1893.gadā it kā pie māsas Doras, kura tai brīdī studēja Cīrihē, un nokļuva 2.Internacionāles 3.kongresā, kur līdz galam saslima ar sociālisma teoriju. Zināmā mērā tas bija māsas iespaids, bet tolaik viņš arī sastapās ar Augustu Bēbeli, kas viņu apbūra ar savu ārkārtīgo vienkāršību un demokrātiskumu un ieinteresētību, kas notiek Krievijas rietumu provincē Latvijā.”
      Gundega Grīnuma (IR – Raķetes un zvaigznes)

  6. Forši: ērce skaidros krieviņiem par ņepaklausību”. Misija ir skaidra. Atliek tik tas mazais darbiņš: padarīt.
    Gaidīsim panākumus.
    Citādi, autors bijis īsts darba cilvēks un viņa domas, īpaši, par Raini, ir lielsisks papildinājums Latvijas pūrā. Piemērs, kad cittautieši pelnijuši godu.

  7. ērce 17. novembris, 2015 21:12
    Atbildēt

    Tieši šo “nepaklausību” derētu ieskaidrot krieviem, kuri ir vienmēr akli sekojuši saviem fīreriem — cariem, 1.sekretāriem, kauslīgiem pūķiniem… Demokratija Krievijā ir svešs jēdziens.

  8. Tieši šo “nepaklausību” derētu ieskaidrot krieviem, kuri ir vienmēr akli sekojuši saviem fīreriem — cariem, 1.sekretāriem, kauslīgiem pūķiniem… Demokratija Krievijā ir svešs jēdziens.

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+