Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Nedēļas filma: “Paranormans”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Citējot strēķi šausmu filmu kanonu, jau otro animācijas filmu piedāvā amerikāņu studija “Laika”, kuras paspārnē pirms pāris gadiem tapa “Oskara” nominante “Korelaina”. Nebūt ne klasiski veidoti varoņi, saprotamas attiecības un bonusā – 300 gadus vecs lāsts, ko lemts atrisināt puikiņam, kuram piemīt ļoti īpašs talants – viņš spēj sarunāties ar mirušajiem.


 

Normenam ir jokaina ģimenīte, taču pats jocīgākais tajā ir tas, ka viņš vienīgais turpina komunicēt ar vecmāmiņu, kura, kā izrādās, jau ir mirusi. Puikiņu par to apsmej gan mājās, gan skolā, vispār viņš tiek uzskatīts par mazo meža dīvainīti, jo ceļš uz un no skolas parasti aizņem pārāk daudz laika, jo Normens taču parunā ar katru pilsētiņas iedzīvotāju, kurš jau sen miris. Un tad kādā dienā viņu uzmeklē ģimenes melnā avs – tēvocis, kurš arīdzan no senčiem mantojis talantu sarunāties ar mirušajiem. Loģiski, ka par šādu jokainību nav sajūsmā Normena vecāki, taču drīz atklājas, ka pilsētiņas iemītniekus gaida pamatīgs pārbaudījums, jo tuvojas gadadiena, kad tālā, tālā pagātnē raganu prāvā tika nogalēta jauna meitenīte, bet viņas dvēsele vēl joprojām nav radusi mieru. Normens, protams, ir vienīgais, kurš spēj stāties pretī spokainajiem radījumiem, un tieši viņam ir lemts kļūt par varoni, kā arī mirušos atsvabināt no lāsta, kas darbojas jau no 18. gadsimta.

Kriss Batlers, debitants pilnmetrāžas animācijā, kustīgo bilžu lauciņā nav iesācējs. Viņš gan piedalījies Tima Bērtona filmas “Līgava-līķis” tapšanā, gan savu roku pielicis “Korelainas” veidošanā, un nu kopīgiem spēkiem ar Semu Fellu savu vārdu ierakstījis “Paranormena” režisoru ailītē. Un viņu centieni nav bijuši velti, jo šī animācijas filma lieliski izceļas uz disnejisko tradīciju pārmantotājām Holivudā, turklāt nav veidota šķietami vienīgajai animācijas filmu auditorijai, proti, maziem bērniem.

 

Ar pirmsskolas vecuma atvasēm uz “Paranormanu” nevajadzētu doties, jo ir gana daudz briesmu – sen mirušās tiesas prāvas soģu kaulainie stāvi nudien var pārbaidīt –, un šis kinodarbs veiksmīgi atrisinājis pašu autoru uzdoto uzdevumu ironizēt par šausmu filmām.

 

Taču “Paranormans” neiztiek arī bez pedagoģiskām atkāpēm – Miča tēls, piemēram, ir pirmais homoseksuālais varonis ne tikai pieaugušiem mērķētā filmā, attiecības gan bērnu, gan bērnu un vecāku vidū arī liek uzdot ne vienu vien jautājumu, kas, iespējams, varētu kļūt par iemeslu sarunai par toleranci mūsdienu sabiedrībā.

Vizuāli “Paranormans” veidots kā apzināts kinoteātru-ūķu produkts, kura auditorija ir tīņi. Scenārijs, protams, pieprasa laimīgas beigas, un tās saņem gan galvenie varoņi, gan skatītāji, uz lielā ekrāna izdzīvojot šausmu stāstu, kas, kā izrādās, var būt arī ar pozitīvu vēstījumu.

 

UZZIŅA:

“Paranormans”/”ParaNorman”

ASV, 2012.

Režisori: Sems Fells, Kriss Batlers

Oriģinālvalodā balsis ieskaņojuši: Kodijs Smits-Makfī, Takers Albrici, Anna Kendrika, Keisijs Afleks, Elēna Striča, Džons Gudmens

No 21. septembra “Kino Citadele”, “Cinamon” un “Multikino”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+