Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. septembris, 2012
Drukāt

Nelojālais skolotājs, iespējams, pārkāpis arī naturalizējoties doto solījumu

Foto - LETAFoto - LETA

Nav pieļaujams, ka no nodokļu maksātāju naudas tiek algots skolotājs, kurš atzinies nelojalitātē Latvijas valstij, tāpēc Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis būtu atlaižams no darba skolā. Tādu viedokli pauda lielākā daļa Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātu.


 

Jau rakstīju, ka šis skolotājs radio ēterā paziņoja: “Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu.” V. Rafaļskis ir partijā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un šis izteikums nebija viņa pirmā pretvalstiskā izpausme. Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) savācis apjomīgu dosjē par V. Rafaļska izdarībām pēdējo desmit gadu laikā. Viņš aizturēts par nesankcionētu mītiņošanu un apsūdzējis Latvijas sabiedrību par to, ka tajā “dziļi iesēta fašistiskā ideoloģija”. V. Rafaļska aktivitātes bijušas arī Drošības policijas redzeslokā.

Komisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (NA) pārliecināts, ka atlaišana no darba būtu vienīgā adekvātā rīcība. Bet tas, vai izdosies tikt galā ar V. Rafaļski, pēc R. Dzintara domām, daudz ko liecinās arī par Latvijas valsts spēju sargāt sevi. Sēde sasaukta, lai saprastu, “kāpēc joprojām šis jautājums nav atrisināts”.

Rīgas 40. vidusskolas direktora vietas izpildītāja Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka savu nelojalitāti V. Rafaļskis demonstrējis ārpus skolas, kamēr noslēgtajā darba līgumā noteiktas tikai prasības pedagogu uzvedībai skolā. Arī skolas ētikas padome tikai ieteikusi V. Rafaļskim izteikt rājienu. Bargāks sods nav iespējams arī tāpēc, ka 30 gadu laikā, kopš viņš strādā skolā, par pedagogu nav saņemta neviena sūdzība.

 

Taču R. Dzintars norādīja, ka skolotājs arī ar “savu publisko darbību rāda priekšzīmi skolēniem”, un vaicāja, vai tad skolotājs ārpus darba vietas var darīt jebko un vienalga nebūs atlaižams.

 

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Aivars Opincāns teica, ka ministrijā konstatēts, ka “pedagoga attieksme un izteikumi ir pretrunā ar Izglītības likumu, bet ministrija nepieņem darbā un neatlaiž pedagogus”.

Sarosījies arī ministrijas pārziņā esošais Izglītības kvalitātes valsts dienests, kurš tāpat saskatījis V. Rafaļska darbībā likuma pārkāpumus – Izglītības likums paredz, ka skolotājiem skolēni jāaudzina par Latvijas patriotiem. Dienesta direktore Inita Juhņēviča pastāstīja, ka šodien Rīgas 40. vidusskolā ieradīsies dienesta pārstāvis, lai uz vietas noskaidrotu, ko tad V. Rafaļskis skolēniem mācījis. Pēc šīs pārbaudes dienests līdz nedēļas beigām sniegs skolai rekomendāciju, vai pārtraukt ar nelojālo pedagogu darba attiecības. Tomēr lēmums būs jāpieņem skolas vadībai.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Guntis Helmanis uzskata, ka “Rafaļska kungam vajadzēja pašam spert pietiekami vīrišķīgu soli un atkāpties no amata”. Taču, tā kā V. Rafaļskis to nedara, departaments gatavs skolai nodrošināt visu nepieciešamo juridisko palīdzību, lai pedagogs tiktu atlaists tiesiski un neuzvarētu tiesas prāvā, ja sūdzētos par atlaišanu.

Rīkoties juridiski uzmanīgi tiešām vajadzēs. Iespējams, attiecīgi spēki tam jau gatavojas. Ne velti “Saskaņas centra” frakcijas deputāts Boriss Cilevičs, nebūdams šīs apakškomisijas loceklis, tomēr bija atnācis, lai ieteiktu palasīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus par vārda brīvību. Janīna Kursīte (“Vienotība”) toties norādīja, ka arī demokrātijai ir robežas un ja V. Rafaļskim riebjas mūsu valsts, būtu tikai humāni atbrīvot viņu no pienākuma audzināt Latvijas jauniešus.

 

J. Vediščeva pauda viedokli, ka, atlaižot V. Rafaļski, viņš tiks padarīts par mocekli. Viņa neslēpa, ka pedagogs tāds jūtoties jau tagad un izbaudot situāciju. J. Vediščeva arī pieļāva, ka V. Rafaļska atlaišana varētu pamodināt kādu “radikālo rēgu”.

 

R. Dzintars atbildēja, ka skolas vadītājai nav jāraizējas par politiskajām sekām, bet gan par to, lai 40. vidusskolas skolotāji strādātu atbilstoši likumam.

J. Vediščeva piebilda, ka likums nosaka arī, kādi cilvēki nevar būt pedagogi, un tajā nav teikts, ka šo amatu nevar ieņemt nelojāli cilvēki, kā arī atgādināja, ka 2004. gadā V. Rafaļskis aktīvi protestējot pret latviešu valodas plašāku ieviešanu krievu skolās, jau demonstrējis nelojalitāti pret valsti, bet tā paša gada beigās viņam izdevās iegūt Latvijas pilsonību. “Vai skola viņam šo pilsonību iedeva?” vaicāja J. Vediščeva. Ārpusfrakciju deputāts Jānis Upenieks izteica viedokli, ka līdz ar to V. Rafaļskis pārkāpis arī naturalizējoties doto solījumu un būtu pelnījis pilsonības atņemšanu.

Te iejaucās “SC” pārstāvis Nikolajs Kabanovs, iesaucoties: “Nošaut! Nošaut!” “Ļoti iespējams, ka šos izteikumus veicinājis alkohols, jo sociālajos tīklos pēc sēdes izplatījās ziņa, ka N. Kabanovs bijis kunga dūšā. Viņš neatbal-stīja aicinājumu atlaist Rafaļski. Tāpat rīkojās Reformu partijas deputāte Inta Bišofa, kura uzskata, ka deputātiem nav jāiejaucas šīs situācijas risināšanā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+