Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. decembris, 2012
Drukāt

Netīkamā uguns sajūta kuņģī

Foto - Stock.XCHINGFoto - Stock.XCHING

Ēdu veselīgi, daudz dārzeņu un zaļumu, bet itin bieži kuņģī dedzina. Vai kas jāmaina ēdienkartē? – vaicā 36,6 °C lasītājs. Veselīgs uzturs var palīdzēt pret dedzināšanu, taču nav noteicošais faktors. Turklāt svilināšana ir gana nopietns iemesls, lai dotos pie ārsta.

 

“Dedzināšanas sajūta visbiežāk saistīta ar atviļņa slimību, tā ir gremošanas sistēmas kaite. Taču šāds simptoms mēdz parādīties arī saistībā ar citām vainām,” skaidro gastroenterologs Ivars Tolmanis.

 

Ne tikai nelāgais pretvilnis

Dedzina pakrūtē, vēdera augšdaļā, starp ribu lokiem, nereti šī sajūta kāpj arī uz augšu, reizēm netīkami svilina kaklā. Visbiežāk tās ir atviļņa pazīmes. Jau nosaukums vēsta, ka šis vilnis iet pretējā virzienā, nekā būtu normāli, – daļa kuņģa satura un tajā esošās kuņģa skābes paceļas atpakaļ barības vadā, kairinot tā maigo gļotādu.

Visbiežāk tas notiek tādēļ, ka barības vada slēdzējmuskulis nenodrošina gana stingru barjeru, dodot iespēju skābi saturošai kuņģa sulai izkļūt laukā. Turklāt – jo vājāks muskulis, jo vairāk skābes tiek laukā.

Vēl viens būtisks simptoms, kas liecina, ka dedzināšana pakrūtē var būt saistīta ar atvilņa slimību – regurgitācija, tas nozīmē, ka mazliet ēdiena no kuņģa tiek atgrūsts atpakaļ un nonāk mutē.

Nelabvēlīgs faktors ir svara pieaugums. Vēders kļūst lielāks, zem diafragmas sakrājas tauki, tāpēc sāk sliktāk strādāt barības vada slēdzējmuskulis.

“Tomēr vārdi man dedzina var ietvert dažādu saturu. Līdzīgi kā nedaudz atšķirīgi interpretējam krāsu toņus, katrs mazliet citādi uztveram netīkamās sajūtas. Pētījumos noskaidrots – dedzināšanas interpretācijas tunelis ir diezgan plats. Tādēļ ārsts allaž gribēs precizēt – kā tieši to izjūtat,” skaidro Ivars Tolmanis.

Vai tomēr nav spiediena sajūtas, vai nav sāpju? Parasti tās no dedzināšanas ir viegli atšķirt, tomēr gadās, ka pārprot. Diemžēl šādas neprecizitātes sekas var pat būt dzīvībai bīstamas. Jo plēsošas, dedzinošas sāpes krūtīs var liecināt par nopietnu sirds vainu. Sirds problēmas mēdz izpausties arī tikai ar dedzināšanu, tomēr tas gadās visai reti.

Vēl svilinošā sajūta pakrūtē iespējama, ja ir kāda skeleta muskulatūras kaite, tad tas vairāk saistīts ar veiktajām kustībām vai ķermeņa pozas maiņu.

Retos gadījumos tā var izpausties arī psihosomatiskas saslimšanas – organisma kaites, kas rodas no neatrisinātiem psihoemocionāliem samezglojumiem. Psihosomatikai gan raksturīgs, ka pakrūtē sāk dedzināt, ja bijis kāds negatīvas emocijas izraisošs notikums.

Arī citas gremošanas sistēmas kaites, piemēram, kuņģa čūla, žultsakmeņu slimība, resnās un tievās zarnas vēzis, reizēm var izpausties ar dedzināšanas sajūtu pakrūtē, taču šādi simptomi ir reti. Tomēr jebkura vecuma cilvēkam ar tādu šķietami nevainīgu simptomu kā dedzināšana jādodas pie ārsta. Kaut vai tādēļ, lai uzzinātu, vai cēlonis nav kāda cita vaina.

 

Ēdiens un sālsskābe

Daudzi uzskata, ka dedzināšanu, kas saistīta ar atvilni, izraisa ēdiens.

“Ir taisnība, ka sāk dedzināt uzreiz vai kādu laiku pēc maltītes. Arī tas, ka ir produkti, pēc kuru notiesāšanas nelāgā sajūta kļūst izteiktāka. Tomēr, lai cik dīvaini šķistu, diētai nav izšķirošas nozīmes ne ārstēšanā, ne profilaksē,” uzsver gastroenterologs.

Atbilstošs, veselīgs uzturs var palīdzēt, ja kaite nav tik nopietna. Taču, ja cilvēks jau nopietni sasirdzis, ar ēdienkartes maiņu vien nepietiks. Simptomi var mazināties, taču saslimšana paliks.

Pastāv stereotips, ka šis simptoms saistīts ar kuņģa skābes sekrēcijas pastiprināšanos.

“Gadījumi, ka ir pārmērīgs skābes daudzums, mēdz būt ievērojami retāk, nekā iedomājamies. Skābes nav ne par daudz, ne par maz, tā tikai nokļuvusi tur, kur nebūtu jāatrodas. Uguns plītī ir noderīga ēdiena vārīšanai un ļauj sasildīties, taču, ja tiek laukā, var veikt posta darbus. Līdzīgi arī kuņģa skābe – veic vērtīgas funkcijas, palīdz sagremot ēdienu, taču ietekmē slikti, ja nokļūst barības vadā biežāk, nekā tai tur jābūt,” skaidro ārsts.

Svarīgākā kuņģa sulas sastāvdaļa ir sālsskābe, tā palīdz ēdienu sagremot, iztukšot kuņģi un veicināt zarnu darbību. Daba parūpējusies, lai tās būtu pietiekami daudz.

Agrāk nereti veica skābes mērījumus kuņģī, taču tas notika relatīvi īsu laiku, līdz ar to radās maldinoši secinājumi.

Noskaidrots – skābes daudzums kuņģī ļoti mainās, tas atkarīgs no daudziem faktoriem: mūsu psiholoģiskās aktivitātes, garastāvokļa, fizioloģiskām norisēm organismā, piemēram, hormonālām svārstībām, īpaši sievietēm. To ietekmē diennakts, Mēness un pat gada ritmi.

Tādēļ dedzināšana kādā dzīves posmā var būt izteiktāka, bet pēc tam mazināties.

 

Trīs, pieci vai desmit

Medicīnā izmanto trīs objektīvus kritērijus dedzināšanas simptoma novērtēšanai. Pirmkārt – vai šī sajūta traucē, vai ietekmē dzīves kvalitāti. Jo mums katram ir atšķirīgs jušanas slieksnis. Vienam pakrūtē svilina ilgus gadus, bet viņš ar to pietiekami labi sadzīvo, pie ārsta neiet. Cits ļoti uztraucas jau pēc pirmajām reizēm, pat izsauc ātro palīdzību.

Otrkārt – svarīgi, cik bieži sajūtam šo nelāgumu. Medicīnā ņem vērā šādu robežšķirtni: dedzina vienu vai divas reizes nedēļā. Ja mazāk, vērtē, ka simptomi ir reti. Ja biežāk – uzskata to par vērā ņemamu izpausmi.

Treškārt – dedzināšanas intensitāte. Pacientam lūdz novērtēt, kādā intensitātē izjūt nepatīkamo svilināšanu, piemēram, no nulles līdz desmit. Tikpat svarīgi ir salīdzināt dinamiku – netīkamais simptoms kļuvis spēcīgāks vai jūtams mazāk, un par cik. Var pat lūgt kādu laiku veidot tādu kā dienasgrāmatu, pierakstot, cik intensīva katru dienu bijusi šī sajūta. Tā var iegūt diezgan objektīvu informāciju.

Ja dedzināšana sākas un pāriet divās nedēļās, jāuztraucas nebūtu.

Ja šāda sajūta traucē biežāk nekā divas reizes nedēļā un ilgāk nekā divas nedēļas no vietas, noteikti vajadzētu doties pie ģimenes ārsta. Tas jādara, ja nelāgā sajūta traucē, ja tā dēvētās ātrās palīdzības tabletes vai tautas medicīnas līdzekļi vairs nepalīdz.

Ir precīzas izmeklēšanas metodes, lai noskaidrotu šādu simptomu iemeslu, un arī pietiekami efektīvi medikamenti, lai remdinātu uzliesmojušo kaiti, ja tā saistīta ar gremošanas traucējumiem. Tikpat svarīgi neielaist kādu dzīvībai bīstamu slimību.

“Ja tā lūkojamies, dedzināšana nav nekāda nelaime, šis simptoms ir pat ieguvums, jo pavēsta, ka organismā kaut kas nav labi, laiks doties pie ārsta,” uzsver Ivars Tolmanis.

 

 

Baudīt vai atturēties?

Raksturīgākās ēdienu grupas, kas varētu veicināt dedzināšanas sajūtu, ja vainas cēlonis ir gremošanas sistēmā.

* Kofeīnu saturošie dzērieni: kafija, kokakola, melnā tēja. Arī kofeīnu saturoši medikamenti.

Kofeīns paplašina asinsvadus un atslābina muskulatūru, tāpēc tiek pavājināts arī barības vada apakšējais slēdzējmuskulis.

* Ēdiens, kas satur dzīvnieku un augu izcelsmes taukus, piemēram, sviests, krējums, šokolāde, eļļa.

Iedarbība līdzīga kā kofeīnam.

* Alkohols (arī alus!).

* Citrusaugļi, tomēr retāk nekā iepriekšminētie produkti.

* Nereti arī piparmētra, mentols.

* Atsevišķiem cilvēkiem – tomāti, pipari, rupjmaize u. c.

 

Kā vērtēt tautas līdzekļus?

Visbiežāk cilvēki cits citam iesaka apkarot dedzināšanu ar svaigi spiestu kartupeļu sulu, mālūdeni, kalmes sakneņa tēju, linsēklu novārījumu, sodu…

Ivars Tolmanis atzīst, ka tautas medicīnas arsenālā ir daudz iedarbīgu līdzekļu, tie mēdz būt patiesi ārstnieciski, bet diemžēl to iedarbība ir plaša un neprecīza. Var labi palīdzēt, bet var arī nesniegt gaidīto rezultātu. Ir grūti izvērtēt iedarbību un salīdzināt rezultātus, jo katrs lieto citādu devu atšķirīgā laikā un biežumā.

“Piemēram, soda ir ļoti loģisks līdzeklis, jo, iedzerot ūdeni ar tās piedevu, notiek ķīmiska reakcija un sālsskābe tiek neitralizēta. Vienīgi šī neitralizējošā iedarbība ir īslaicīga. Turklāt tiek novērsti tikai simptomi, ne cēlonis, jo sodai nav ārstnieciska efekta.

Tautas līdzekļi var būt pietiekami vieglā slimības gadījumā, kad organismam pietiek savu resursu, lai patstāvīgi tiktu galā ar kaiti. Smagu formu ārstēšanā mērķtiecīgāk un efektīvāk darbojas medikamenti, kuru devas un lietošanas veids pārbaudīts nopietnos zinātniskos pētījumos.”

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+