Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. februāris, 2014
Drukāt

No elektriskajām spuldzītēm pie svecēm? Pensionāru aplausi Sudrabai netiek (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Pensionāru federācija uztraucas par elektrības cenām. Vakar pensionāru Federācijas domes sēdē  Ingunai Sudrabai aplausi gan netika.

“To, ko pērn izcīnījām pensiju indeksācijas rezultātā, “noēdīs” jau tikai elektroenerģijas brīvais tirgus,” ar nožēlu vakar sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes priekšsēdētājs An­dris Siliņš, uzrunājot ap 80 pensionāru no visas Latvijas, kas bija pulcējušies kārtējā LPF domes sēdē. Sēdē domnieki skatīja jautājumu par valdības lēmumiem, kas būtiski iespaido pensionāru situāciju 2014. gadā.

Vislielākās bažas vecajos ļaudīs raisa no 1. aprīļa draudošā elektroenerģijas tirgus liberalizācija mājsaimniecībām. A. Siliņš uzsvēra, ka pensionāri elektroenerģiju lieto ļoti ekonomiski, bet tieši taupīgākajiem būšot vislielākais cenas lēciens – maksa pieaugs vismaz par 32%. Ja iepriekš par patērēto elektrību maksāja, piemēram, 20 eiro, tad tagad par to pašu daudzumu – jau 30.

Kā tiekot lēsts, vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, tas ir, desmitajai daļai iedzīvotāju, nāksies doties uz pašvaldību “diedelēt” pabalstu. Vai vēl ko pazemojošāku var piedāvāt sirmgalvjiem pēc godīgi aizvadītā darba mūža, sašutis bija Saldus pensionāru biedrības pārstāvis. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas pensionāru biedrības vadītāja Lilija Škutāne prasīja nepieļaut tirgus atvēršanu, jo tas nav godīgi – ražotājs viens, bet no kurienes uzradušies tie daudzie elektrības tirgotāji?

LPF dome nolēma nostāties pret elektrības tirgus liberalizāciju, prasot apturēt to līdz brīdim, kad Latvijas iedzīvotāji pelnīs tādus ienākumus, kas ļaus samaksāt augstos elektrības un gāzes rēķinus. Turklāt par šo situāciju nolemts informēt arī Eiropas Savienības aug­stās amatpersonas, lai zina, kādā situācijā nokļūst lielākā sabiedrības daļa, īstenojot ES regulas par katru cenu. “Mēs organizēsim pasākumus pret politiskajiem spēkiem Latvijā, saistot tos ar tuvajām Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām,” solīja A. Siliņš. Tie varētu būt piketi pie Ministru kabineta, bet par to konkrētāk vēl lemšot.

Runājot par sabiedriskā transporta izmantošanu Rīgā, A. Siliņš aicina piemērot vienādas atlaides visiem pensionāriem – gan galvaspilsētā, gan novados dzīvojošajiem.

LPF domes sēdēs pēc A. Siliņa uzaicinājuma pa kārtai piedalās arī dažādu partiju pārstāvji. Šajā reizē uzaicināti bija Kristīgo demokrātu savienības (KDS) pārstāvji, kā arī tautas kustības “No sirds Latvijai” iniciatore Inguna Sudraba. KDS ģenerālsekretārs Armands Agrums, uzrunājot pensionārus, piebalsoja viņu sirdssāpēm, kā arī lika saprast, ka valsts vismazāk interesējas par saviem iedzīvotājiem, tostarp pensionāriem. A. Agruma sacītais izpelnījās klātesošo aplausus. Pavisam cita attieksme sagaidīja Ingunu Sudrabu. Lai gan viņa senioriem veltīja jaukus vārdus, nosaucot par gudrāko, aktīvāko paaudzi, zelta fondu, bijušajai kontrolierei tika pārmests, kāpēc viņa saistās arī ar Latvijai nelojāliem cilvēkiem, kā nupat ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”, kāpēc neko būtisku neesot panākusi, būdama valsts kontroliere, un tikai tagad domā cīnīties ar nejēdzībām. Aplausi I. Sudrabai netika, taču tūlīt pēc uzstāšanās viņu ielenca vairāki interesenti, taujājot pēc kontaktiem un tikšanās iespējām.

TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien vēstīja, ka kustības “No sirds Latvijai” juridiskā adrese ir dzīvoklī Zolitūdē, kas pieder Viktoram Gavrilovam. Raidījums informēja, ka Gavrilovs ir zinātnieks, Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks, bijis daudzu krievvalodīgo sabiedrisko organizāciju vadītājs. Savulaik Gavrilovs vadījis Latvijas nepilsoņu kustību par cilvēktiesībām, tagad no Aleksandra Gapoņenko mantojis Krievu kluba prezidenta amatu un kopā ar Gapoņenko, Eduardu Gončarovu, Viktoru Guščinu un Broņislavu Zeļcermanu vada arī Latvijas Krievu kopienu apvienoto kongresu.

Uz pensionāru jautājumiem par saistību ar Gavrilovu Sudraba atbildēja: “Mana atbilde ir tāda, ka diemžēl arī integrācijas politika ir realizēta tā, ka krievvalodīgā cilvēkā pirmais, ko saskata, ir uzreiz ienaidnieks. Es zinātnieku Gavrilovu pazīstu jau vairāk nekā desmit gadu, iepazināmies, kad strādāju ar struktūrfondu jautājumiem.” Sudraba uzskata, ka Gavrilovs nekad nav bijis nelojāls valstij, nekad nav iestājies par kādiem nepilsoņu jautājumiem, jo arī biedrība, kurā viņš darbojas, veicinot krievu kultūru, nevis esot saistīta ar politiku vai naidu pret latviešiem. “Man ir žēl, ka visam labajam, ko gribi izdarīt, pirmām kārtām grib uzgāzt ļoti daudz dubļu virsū. Bet es esmu stiprs cilvēks, un mani tiešām šie dubļi neskar,” teica Sudraba.

Raidījums “Nekā personīga” apgalvoja, ka Gavrilovs nerunā latviski, Latvijas pilsonību nav ieguvis, lai gan saka, ka ir Latvijas patriots, te mācījies, audzis un veidojis zinātnieka karjeru. “Viņš patiešām ir Latvijas patriots. Viņa mīnuss ir, ka viņš saprot latviešu valodu, bet tajā neizsakās brīvi, tāpēc runā krievu valodā, bet es šo cilvēku ļoti cienu par to, ko viņš dod un ir spējīgs dot Latvijai,” LETA citē I. Sudrabas pretargumentu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Sudraba tiek ignorēta tīši.

  2. Mēs un Latvija vienam BROŅISLAVAM ZEĻCERMANAM sniedza lielu palīdzību pēc terorakta Maskavā? Vai šis nav tas pats kadrs?

    • Boriss no tās pašas ģimenes.Visi vai gandrīz visi cīnītāji par krievu “minoritātes”tiesībām ir ebreji.Diez ko tas varētu nozīmēt?

  3. Sudraba vēl neapjauš, ka pati ir jau “integrēta”):

  4. Ak šitie labie un gudrie krievi, kuri nekādi nevar iemācīties latviešu valodu.Sudraba , ar ko tu esi sasējusies ?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (6)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+