Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. novembris, 2012
Drukāt

Pabeigt iesākto, pirms ķerties pie jauna


Foto - LETAFoto - LETA

Iepazīstoties ar rakstu “Strīds par tukšām pudelēm” “Latvijas Avīzē” (29.10.2012.), vēlējos norādīt uz vairākiem aspektiem, kas nav ņemti vērā, bet būtiski ietekmē projekta ieviešanas izdevīgumu.


 

Pirmkārt, rakstā minēts, ka ražotājus un tirgotājus interesē tikai peļņa. Šobrīd dzērienu ražotāju nozares rentabilitāte ir nulle un jaunas depozītsistēmas ieviešana, kuras sākotnējās izmaksas ir ap 9 milj. latu un kuras ik gadu izmaksās vēl vismaz 1 milj. latu, šo ražošanas nozari, kas ir būtiska Latvijas ekonomikai, tikai gremdēs. Šajā nozarē ir nodarbināti vairāki tūkstoši darbinieku. Nedomāju, ka papildu sloga uzlikšana uzņēmējiem būtu sabiedrības interesēs.

Otrkārt, rakstā atzīmēts, ka, ieviešot jauno depozītsistēmu, būs tīrāka vide. Vēlos uzsvērt, ka pēc svara atkritumos tikai 5% ir PET iepakojums. Turklāt Latvija jau šobrīd izpilda ES direktīvu izlietotā iepakojuma savākšanā, kas nav pieminēts rakstā. Vācijā, kur tika ieviesta dārga depozītsistēma, PET savākšanas apjoms palielinājās tikai par dažiem procentiem, kas īsti neatsvēra ieguldījumus.

Treškārt, tikai 7 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ieviesta depozītsistēma. Turklāt Nīderlandē no depozītsistēmas pakāpeniski atsakās, bet Spānijā ir apturēta depozītsistēmas ieviešana.

Valstis ir sapratušas, ka depozītsistēma ir ļoti dārga un nedod plānoto iznākumu. Vai tiešām Latvija ir bagātākā Eiropas valsts un var atļauties ieviest kārtējo daudzmiljonu sistēmu, kas citviet nav sevi pierādījusi, lai pēc laika arī secinātu, ka tā īsti nedarbojas? Labāk ir mācīties no citu kļūdām.

Ceturtkārt, Latvijā jau šobrīd darbojas dalītā atkritumu savākšanas sistēma, un pilnīgai tās ieviešanai jābeidzas 2014. gada 31. decembrī. Manuprāt, ir neloģiski ieviest otru sistēmu, kamēr viena vēl nav līdz galam īstenota dzīvē. Šajā situācijā valsts un uzņēmumi atkal vairākus gadus (no 2008. gada) būs investējuši līdzekļus, kas faktiski tiks izsviesti vējā, jo viena sistēma atkal tiks nomainīta ar citu. Esošā konteineru sistēma jau veiksmīgi darbojas Vidzemes reģionā, savukārt Rīgā tā vēl pilnībā nefunkcionē, jo joprojām trūkst konteineru.

Visbeidzot, rakstā minēts, ka esošās konteinersistēmas ieviešana izmaksājusi 8,34 miljonus latu. Vēlos atzīmēt, ka tikai dalītās vākšanas infrastruktūras (tostarp savākšanas punktu izveides) finansēšanai vien no 2008. līdz 2013. gadam ir atvēlēti un iztērēti vairāk nekā 64 miljoni latu!

Bet kopumā no 1995. līdz 2009. gadam esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmās ir ieguldīts 101 miljons latu. Domāju, ka tās ir ļoti milzīgas summas, lai atkritumu apsaimniekošanas sistēmu veiksmīgi pilnībā ieviestu, diemžēl tas vēl līdz galam nav izdarīts.

Šis nav strīds par tukšām pudelēm, bet gan diskusija par to, ka tiek plānota kārtējā jaunā sistēma, kas gulstas tikai uz uzņēmēju pleciem, nepārliecinoties par tās izdevīgumu, finansiālo un ekonomisko ietekmi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+