Tehnika
Auto un moto

Fotoradaru būs vēl vairāk 16

Foto – LETA

Fotoradaru ieviešanu Latvijā autovadītāji uztver ar ne pārāk siltām jūtām, jo daudzi tos uzskata par līdzekli naudas noslaukšanai no šoferiem; agresīvākie pat metušies iznīcināt nīstās iekārtas. Taču satiksmes drošības eksperti uzsver, ka radaru mērķis ir padarīt mūsu ceļus drošākus un samazināt upuru skaitu.

Lai gan stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem parādījušies samērā nesen, tie jau paspējuši krist agresīvāk noskaņoto nīdēju nežēlastībā, ciešot dažāda veida uzbrukumos. Pirms pāris nedēļām nezināmi ļaundari sabojāja stacionāro radaru Aknīstē, un šogad tas bija jau ceturtais tamlīdzīgais gadījums. Pirms tam ļaundari izmantoja galvenokārt dedzināšanas metodi, mēģinot ar degošu riepu nosvilināt viņiem netīkamo ātruma kontroles mērierīci.

Valsts policijas pārstāve Elīna Sprudzāne informē, ka pagaidām nevienā no fotoradaru postīšanas gadījumiem nav izdevies atrast vainīgos. “Kur bija iespējams, izņemti videomateriāli, lai skaidrotu notikušā apstākļus. Valsts policija arīdzan aicina atsaukties šo gadījumu aculieciniekus.” Visos gadījumos sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 185. panta – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Radari ir apdrošināti

Vaicāts par zaudējumiem, kas nodarīti fotoradaru postīšanas rezultātā, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors skaidro, ka visi radari ir apdrošināti un bojājumi tiek segti apdrošināšanas līguma ietvaros. “Bojājumi bijuši dažādi, līdz ar to arī izmaksas atšķiras, bet to visu sedz apdrošināšana. Tiek domāts par papildu modernākām apsardzes sistēmām, kas drīzumā parādīses pie radariem. Tieši kādas metodes tiks izmantotas, protams, nevēlamies atklāt.”

Aizpors vēsta, ka CSDD nevēlas pārāk daudz runāt par radaru postīšanu, lai tas neradītu papildu vēlmi turpināt huligāniskos gājienus. Pēc viņa domām, līdzīgi kā ar viltus zvaniem par spridzekļiem stacijās un lielveikalos, šādi izgājieni tiek īstenoti, lai iegūtu publicitāti.

Latvijas Automoto biedrības (LAMB) vadītājs Juris Zvirbulis uzskata, ka radaru dedzināšanu rīko daži “asociāli tipi”, kas ar šādām vandalisma metodēm izrāda savu neapmierinātību. “Visticamāk, tie ir ļaudis, kas paši pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus un “cietuši” no fotoradariem.” Zvirbulis norāda, ka stacionārie fotoradari, pirms kuriem ir uzstādītas attiecīgas zīmes, kalpo kā atgādinājums autovadītājiem, ka jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, it sevišķi atļautais braukšanas ātrums.

Liek piebremzēt

Valsts amatpersonas uzsver, ka fotoradari ir būtisks instruments, ar kura palīdzību varas iestādes cenšas nodrošināt satiksmes noteikumu ievērošanu, lai samazinātu avāriju upuru skaitu. “Jāsaprot, ka tehniskie līdzekļi nav uzstādīti tāpat vien. Fotoradari tiek uzstādīti vietās, kurās visvairāk apdraudēta ceļu satiksmes drošība un nepieciešams pastiprināti regulēt braukšanas ātrumu,” vēsta Valsts policijas pārstāve Sprudzāne. Viņa norāda, ka radaru ieviešana ir viens no līdzekļiem, ar ko šogad izdevies samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. “Diemžēl personas, kuras veikušas radaru postīšanu, iespējams, neapzinās fotoradaru nozīmi ceļu satiksmē, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus autovadītājus. Valsts policija aicina ikvienu, kurš redz šāda veida pārkāpumu, ziņot jebkurā policijas iecirknī vai zvanīt pa tālruni 110. Domāsim ne tikai par sevi, bet arī par citiem,” uzsver Sprudzāne.

2016. gadā par radaru fiksētajiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem tika sastādīti vairāk nekā 128 000 protokolu: 97 000 ar stacionāriem fotoradariem un 31 000 ar pārvietojamiem. Stacionārie radari fiksējuši, ka vairumā gadījumu (73%) autovadītāji pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h robežās, bet 23% gadījumu pārkāpums bijis līdz 30 km/h. Lai gan autovadītāji bieži vien negadījumos vaino Latvijas ceļu slikto stāvokli un nelabvēlīgos laika apstākļus, tomēr pētījumi rāda, ka avārijas pat biežāk notiek uz kvalitatīviem ceļiem un labos laika apstākļos, jo šoferi kļūst pārgalvīgāki un vairāk riskē. Tādējādi radari ir efektīvs līdzeklis, kā likt autovadītājiem piebremzēt un samazināt risku.

Slaukšanas aparāti

“Fotoradaru galvenais uzdevums ir veicināt drošību uz ceļiem. To svarīgākā funkcija ir prevencija, nevis soda naudas iekasēšana,” uzskata LAMB vadītājs Zvirbulis. Taču autožurnālists, populārā TV raidījuma “Zebra” veidotājs Pauls Timrots secina, ka daudziem autovadītājiem par radariem ir pretējs viedoklis: kā par līdzekli valsts budžeta papildināšanai, nevis satiksmes drošības uzlabošanai. Vardarbīgo kampaņu pret fotoradariem Timrots saista ar biežāku pārvietojamo radaru parādīšanos uz Latvijas ceļiem, kas nokaitināja agresīvāk noskaņotos autovadītājus. “Pārvietojamiem radariem ir grūti iemest ar akmeni, tādēļ dusmas tiek izgāztas uz stacionāriem radariem,” spriež Timrots.

Zvirbulis atgādina dažus gadus veco pieredzi ar privātās firmas “Vitronic” radariem, kas izpelnījās autovadītāju sašutumu un beidzās ar krahu, jo valsts nolēma lauzt līgumu par radaru uzstādīšanu. “Tolaik radari tika izvietoti vietās, kur ar tiem varēja pelnīt naudu. Un tas bija loģiski, jo privāts uzņēmums pirmkārt domā par peļņas gūšanu, nevis sabiedrības interesēm.” Pēc viņa domām, šī epopeja bija liels trieciens radaru tēlam, jo veicināja priekšstatu, ka tie domāti galvenokārt soda naudas iekasēšanai.

Būs vēl vairāk

Tagad valsts atkal ir ķērusies pie fotoradaru ieviešanas un nākamgad plāno iztērēt gandrīz trīs miljonus eiro, lai uzstādītu jaunus radarus. “Programma ir apstiprināta un ieviešanas darbi notiek. Šogad, kā tika paredzēts, līdz gada beigām darbosies 60 stacionārie radari, nākamgad nāks klāt vēl 40,” vēsta CSDD pārstāvis Jānis Aizpors. “Galvenais ieguvums būs ceļu satiksmes drošības uzlabošanās bīstamās vietās, jo stacionārie radari tiek izvietoti tieši bīstamās vietās. Piemēram, pēc radaru uzstādīšanas par 70% samazinājies smago negadījumu skaits, par 74% samazinājies ievainoto skaits un stacionāro radaru vietās nav fiksēti gadījumi, kad cilvēki gājuši bojā ātruma pārsniegšanas dēļ.”

Juris Zvirbulis secina, ka Latvijā satiksmes drošības uzlabošanā vēl ir daudz darāmā. Lai gan avāriju upuru skaits ir daudz mazāks nekā 90. gadu sākumā un turpina samazināties, šajā rādītājā Latvija joprojām ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā atšķirībā no Igaunijas, kurai satiksmes drošības jomā jau izdevies sasniegt ES vidējo līmeni.

Viedoklis

Uz ceļa tiek izgāztas dusmas un agresija

Gunta Ancāne, psihoterapeite, RSU profesore: Latvijas sabiedrībā hroniski trūkst labestības; cilvēki reti saņem labus vārdus un uzslavas. Tādēļ viņu apziņā pamazām uzkrājas rūgtums un dusmas, kas izpaužas arī mūsu ceļu satiksmē. Ja šādā neapmierinātā sabiedrībā parādās arī stingra kontrole no valsts puses, tad daļai cilvēku rodas vēlme izlādēt savu agresiju, piemēram, izgāžot dusmas uz fotoradariem.

Daudzi autovadītāji uzskata, ka uz ceļiem izvietotās zīmes nav pārdomātas. Ja viņiem šķiet, ka noteikumi nav jēgpilni, daudziem rodas vēlme tos pārkāpt. Vieni to dara vairāk agresīvi, citi – mazāk agresīvi. Tas būtu iemesls pārdomām arī noteikumu veidotājiem. Autovadītāji tiek sodīti, nevis pamācīti, kā labāk rīkoties. Situācija varētu uzlaboties, ja cilvēki sajutīs, ka varas iestāžu mērķis ir nevis sodīt, bet gan palīdzēt ievērot likumus. Viņiem būs lielāka motivācija braukt prātīgi; samazināsies agresija citam pret citu.

LA.lv