Kurzemes barokam veltītā Latvijas Bankas kolekcijas sudraba piecu eiro monēta “Kurzemes baroks”.
Kurzemes barokam veltītā Latvijas Bankas kolekcijas sudraba piecu eiro monēta “Kurzemes baroks”.
Foto – LETA

Par Gada monētu atzīta monēta “Kurzemes baroks” 0

Sabiedrības aptaujā, kurā piedalījās gandrīz 17 000 cilvēku, par “Latvijas gada monētu 2014” atzīta monēta “Kurzemes baroks”, portālam LA.lv pavēstīja Latvijas Banskas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Par Kurzemes barokam veltīto monētu atdota aptuveni ceturtā daļa balsu. Šīs dārgmetāla kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto “Latvijas monētu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Svinīgajā ceremonijā, kas šogad notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, I. Rimšēvičs atgādināja, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.

“Šodien monētu mākslā ir liela diena. Lai māksliniekiem spars un enerģija radīt jaunas monētas,” vēlēja Latvijas Bankas prezidents.

Monētas “Kurzemes baroks” ģipša modeļa veidotāja L. Franckeviča akcentēja, ka Latvijā ir vienas no skaistākajām monētām pasaulē, un tādas ir bijušas arī visas 2014. gadā izdotās.

Ideju par monētas “Kurzemes baroks” radīšanu izteicis Rundāles pils direktors, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis Imants Lancmanis, kurš, uzrunājot klātesošos, pauda gandarījumu, ka monēta ļaus arvien plašākam cilvēku lokam uzzināt par Lestenes baznīcas dārgumu – Nikolausa Sēfrensa veidoto kokgriezumu – atjaunošanas iniciatīvu.

Pasākuma laikā tika pasniegtas arī trīs speciālbalvas. Publisko bibliotēku nomināciju no valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmu centrs” un sabiedrības “Tilde” balvu saņēma monētas “Baltā grāmata” māksliniece Sandra Krastiņa, grāmatu nama “Valters & Rapa” balvu – Vecajam Stenderam veltītā monēta (mākslinieki Aigars Ozoliņš un Jānis Strupulis), bet Latvijas kolekcionāru speciālbalvu – monētas “Ainažu jūrskola” mākslinieks Ivars Drulle.

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo aptauju, par Latvijas gada monētām atzītas “Laika monēta”, “Barons Minhauzens”, “Ciparu monēta”, “Laika monēta II”, “Laimes monēta”, “Ūdens monēta”, “Dzintara monēta”, “Miglā asaro logs” un “Sudraba pieclatnieks”. Par 2013. gada monētu tika atzīta “Šūpuļa monēta” (grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis).

Reklāma
Reklāma

Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un 6 eiro kolekcijas monētas. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.