Kļūdaini uzskatīt, ka Krievijas spēki ir izsīkuši: britu laikraksts ieskicē Putina iespējamo plānu 0
Ja Ukrainai tiks uzspiests tai nelabvēlīgs miera līgums, tas var kļūt par tramplīnu nākamajam Vladimira Putina karam, brīdina britu izdevums The Economist. Putins joprojām ir agresors, kuru nepieciešams atturēt, un Eiropai būtu jāsaprot, ka draudi ir reāli un pieaugoši.
Saskaņā ar The Economist analīzi, Krievijas prezidents Putins tuvāko divu līdz piecu gadu laikā varētu būt gatavs pārbaudīt NATO vienotību, iebrūkot kādā no tās dalībvalstīm – iespējams, sagrābjot nelielu teritoriju. Šādu soli viņš spers tikai tad, ja sajutīs vājumu Rietumu pusē.
“Šie pāris gadi var šķist ilgs laiks, bet militārajā plānošanā tas ir vien mirklis,” raksta izdevums.
Putins ir konsekventi nostājies pret Rietumiem, un šī konfrontācija rada reālus draudus visai Eiropai. Tomēr daudzviet kontinentā valda pašapmierinātība un nespēja izprast, kā šos draudus efektīvi atturēt.
Krievijas resurss nav izsmelts
Izdevums norāda, ka kļūda ir uzskatīt, ka Krievijas armija ir izsīkusi vai vairs nav spējīga uzbrukumam. Tieši pretēji – Krievijas sabiedrība ir pārveidota par militāri mobilizētu sistēmu. Aizsardzības nozare nodrošina darbavietas, dāsni atalgo karavīrus un viņu ģimenes (šīs izmaksas veido ap 1,5% no IKP), savukārt karš kalpo par ieganstu represijām un valsts izolācijai no Rietumiem.
The Economist brīdina, ka pat ierobežots Krievijas iebrukums NATO teritorijā varētu likt Rietumiem izšķirties starp militāru atbildi un izvairīšanos no kodolkonflikta. NATO spētu atvairīt pirmo triecienu, taču – vai pietiks resursu piektajam vai sestajam uzbrukumam?
Pamats NATO drošībai
Risinājums, pēc izdevuma domām, sākas Ukrainā. Jo mazāk panākumu Putins gūst tur, jo mazāka ir varbūtība, ka viņš uzdrīkstēsies mest izaicinājumu NATO.
“Ukrainai ir nepieciešams vairāk ieroču un finansējuma, lai tā varētu pati ražot nepieciešamo bruņojumu. Potenciāli Ukraina varētu saražot militāro aprīkojumu 35 miljardu dolāru vērtībā gadā, taču pasūtījumi šobrīd nesasniedz pat pusi no šīs summas,” uzsver raksta autori.
Tāpat uzsvērts, ka arī ASV interesēs ir turpināt Ukrainas atbalstu – ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas dēļ, kas cieši seko notikumu attīstībai.
The Economist aicina Eiropas valstis neatlikt rīcību: jāstiprina aizsardzība, jāiegulda bruņojumā, jārada vienota stratēģija, kā arī jāgatavojas nākotnei. Krievijas draudi ir ilgtermiņa un stratēģiski – atturēšana nedrīkst būt pasīva vai ilūziju vadīta.
