Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
14. janvāris, 2015
Drukāt

Par gada sēni pasludina mežiem noderīgo lielo pergamentsēni

Foto - Tālis Gaitnieks, http://miko.ldm.gov.lv/Foto - Tālis Gaitnieks, http://miko.ldm.gov.lv/

Latvijas Mikologu biedrība par “Gada sēni 2015” izraudzījusies lielo pergamentsēni (Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich), informē biedrībā. Lai gan šī sēne nav ne ēdama, ne aizsargājama, tomēr tai ir ļoti liela saimnieciskā nozīme.

Lielā pergamentsēne aizsargā mežus pret citu sēni – trupi izraisošo sakņu piepi (Heterobasidion annosum s.l). Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” kopš 2006.gada veic pētījumus, lai Somijā ražoto bioloģisko preparātu “Rotstop” aizstātu ar līdzīgas iedarbības, bet no vietējiem pergamentsēnes izolātiem iegūtu preparātu, pastāstīja “Silavas” pārstāvis Tālis Gaitnieks.

“Tā kā Latvija ir mežu valsts – meži klāj aptuveni 54% no valsts teritorijas, bet aptuveni puse no mežiem ir privāti -, izvēloties šo sargājošo sēni par Gada sēni, vēlējāmies rosināt arī privāto mežu īpašniekus savos mežos veikt svaigu celmu apstrādi ar bioloģiskajiem preparātiem, lai ierobežotu sakņu trupes izplatību,” viņš uzsvēra.

Sugas raksturīgās iezīmes

Koksni noārdoša bazīdijsēne, kas veido lielus klājeniskus augļķermeņus, parasti uz koksnes daļas, kas vērsta pret zemi. Bieži sastopama uz divus trīs gadus veciem nozāģētu vai izgāztu skuju koku stumbriem, celmiem un lielu dimensiju ciršanas atliekām. Izmērs – bieži var atrast līdz 70 centimetrus garus un 15 – 20 centimetrus platus augļķermeņus.

Lielās pergamentsēnes augļķermeņi klājeniski, veido plēvei vai garozai līdzīgus laukumus uz mirušas skujkoku koksnes.

Raksturīga sugas pazīme ir krasas atšķirības izskatā svaigai mitrai sēnei un izkaltušai. Mitrumā tā cieši pieguļ pie substrāta, krāsa ir zilganpelēka, pelēkbalta, nedaudz puscaurspīdīga, konsistence ir vaskaina un mīksta. Savukārt sausumā un vecākiem augļķermeņiem to malas atdalās no substrāta, ierullējas uz iekšu, virsma ir krēmkrāsas vai dzeltenbrūna, bet konsistence – sausa un garozai līdzīga – šajā stāvoklī tā atgādina pergamentu vai sviestpapīru. No tā cēlies sēnes nosaukums.

Sēne galvenokārt aug uz priedes koksnes, bet labvēlīgos apstākļos var augt arī uz egles. Vairāk augļķermeņu veidojas mitrās, ēnainās vietās grāvju un ieplaku tuvumā.

Sēnes micēlijam attīstoties, koksnē veidojas oranži – brūns krāsojums. Sēne izraisa skuju koku balto trupi, bet tā nebojā dzīvus kokus.

Sēne veido bazīdijsporas un veģetatīvās sporas – oīdijas. Tieši oīdiju veidošanās ir ļoti svarīga īpašība, lai lielo pergamentsēni izmantotu bioloģisko preparātu ražošanā.

Dabā nereti izskatās līdzīga citām koksnes sēnēm, tādēļ precīzai noteikšanai vajadzīga speciālista konsultācija, apskatot paraugu vai sliktākajā gadījumā – labu fotogrāfiju.

LVMI “Silava” zinātnieki būs pateicīgi, ja saņems informāciju (fotogrāfijas, augļķermeņi) par šo sēni. Mūs ļoti interesē augļķermeņi uz egles, īpaši egļu celmiem. Ja saņemsim precīzas norādes par sēnes augļķermeņiem, kas garāki par vienu metru, atradējiem centīsimies sarūpēt pārsteiguma balvas. Informāciju lūdzam sūtīt uz e-pastu talis.gaitnieks@silava.lv, tālr. 26463738.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.6
Alūksne -3.4
Daugavpils -2.6
Saldus -2.3
Liepāja +0.9
Jelgava -0.8
Ventspils +0.3
Limbaži -2
Madona -2.5
Rēzekne -3.5
Kanādas latvieša dzimtenei veltīts atklājums – sudrabmāli (1)Oriģinālu pulvertehnoloģijas metodi izgudrojis latviešu izcelsmes kanādiešu arhitekts Roberts Dambergs
Draugiem Facebook Twitter Google+