Pasaules jūrniecības valoda ir angļu 0
“Latvijas Avīzes” 15. oktobra numurā rakstā “Jūrā latviski nerunās?” vēstījām par neapmierinošu stāvokli valsts valodas lietošanā Liepājas Jūrniecības koledžā. Situāciju no sava skatpunkta lūdzu komentēt Latvijas Jūras akadēmijas rektoram Jānim Bērziņam.
J. Bērziņš: – Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda, un valsts finansētā koledžā apmācībai jānotiek valsts valodā. Ja tas tā nav, tad ir likuma pārkāpums.
– Liepājas Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga man apgalvoja, ka krievu valoda kuģniecības lietu apmācībā esot grūti aizstājama.
– Pasaules jūrniecības valoda ir angļu valoda, tāpat kā aviācijā. Jūrnieki uz kuģa sava starpā var sarunāties, kā viņi vēlas, bet ar loci, krasta un citu kuģu pārstāvjiem jārunā angliski. Ja Latvijas vai kādas citas valsts kuģis tuvojas kādai Krievijas ostai, saruna notiek angliski, ja krievu kuģis grasās iebraukt Rīgas ostā, saruna notiek angliski, ja angļu kuģis tuvojas Francijai, francūži ostā, lai arī kā tas viņiem nepatiktu, ar angļu kapteini runā angliski. Jā, uz Latvijas kuģiem ir daudz krievu, baltkrievu, ukraiņu, bet matrožu līmenī ir arī daudz cilvēku no Dienvidaustrumāzijas, īpaši filipīniešu, kā jūs domājat – vai viņi zina un savā starpā runā krievu valodā? Protams, ne. Uz tālbraucēju kuģiem viennozīmīgi darba valoda ir angļu, bet tas, kādā valodā kuģa rūmē savā starpā sarunājas divi filipīnieši, divi krievi vai divi latvieši, ir viņu pašu ziņā.
– Mācības apgrūtinot tas, ka latviešu valodā neesot visu kuģniecības terminu.
– Kuģniecībā situācija ir līdzīga citām nozarēm – latviešu valodā iespiežas lielo valodu termini. Latviskot var jebko, un tas arī tiek darīts, piemēram, 2003. gadā tika izdota angļu – latviešu jūrniecības terminu vārdnīca, kas saskaņota ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. Ir vārdi, kas ieietas, bet ir vārdi, kurus cilvēki nepieņem, tāpat kā, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā.
Vai jūs zināt, kas ir fenderis? Tas ir pūslis, riepa, ko, kuģim piestājot pie muliņa, liek starpā, lai nesabojātu ne kuģa korpusu, ne piestātni. Valodnieki piedāvāja fenderi saukt par atvairi, bet nedomājām, ka tas ieiesies valodā, tāpēc izcīnījām, ka vārdnīcā aiz vārda “atvairis” ir arī tā neieteicamā, bet arī neaizliegtā forma “fenderis”, kas likts pēdiņās.
Un kā lai nosauc deidvudu, kas ir gultnis, caur kuru skrūves vārpsta ieiet ūdenī? Valodnieki piedāvā deidvudu nosaukt par kuģa pakaļgala caurumu… Taču ir arī vārdi, kurus pieņem. Kādreiz kuģa klāju sauca par deķi (no angļu vārda “deck”).
– Latviešu valodā esot maz kuģniecības grāmatu.
– Grāmatas ir, piemēram, šovasar 600 eksemplāru tirāžā izdota “Kuģu uzbūve”, tāpat “Kuģu teorija”, tiek izdoti arī lekciju konspekti, daudz mācību literatūras latviešu valodā ir elektroniskā veidā, piemēram, navigācijā, astronomijā un citās jomās. Iepērkam grāmatas svešvalodās, arī krievu valodā no Sanktpēterburgas, kur tās izdod ļoti labā līmenī, tāpat vācu valodā un galvenokārt, protams, angļu. Mācīties no grāmatām taču var jebkurā valodā.
– Kāda situācija ir ar pasniedzējiem?
– Padomju laiku krievu valodā runājošo pasniedzēju laiks ir pagājis.
Akadēmijā par pasniedzējiem strādā jau mūsu pašu audzēkņi. Rindā pasniedzēji pie mums nestāv, taču, pieliekot zināmas pūles, mēs viņus esam piesaistījuši. 900 studentiem – 40 štata pasniedzēji un 30 vieslektori.
Sadarbojamies ar bijušajiem Nacionālo bruņoto spēku ļaudīm, piemēram, lekcijas lasa bijušie Jūras spēku komandieri Lešinskis, Pavlovičs, bijušais Krasta apsardzes dienesta komandieris Černovs. Pasniedzēju vidējā alga ir ap 550 latiem mēnesī, profesoriem – 860.
– Kad meklēju ceļu uz jūsu kabinetu, kāds students lāgā nesaprata, ko viņam latviski prasīju, un nācās pāriet uz krievu valodu…
– Esmu pilnīgi drošs, ka tas bija pirmā kursa students, kurš, ja patiesi viņam ir problēmas ar latviešu valodu, tiks atskaitīts jau pēc pirmās eksāmenu sesijas. Eksāmenos, lekcijās, semināros pie mums drīkst runāt tikai latviski. Jā, pie mums sāk studēt cilvēki, kas slikti runā valsts valodā, taču tos neuzņemt mēs nedrīkstam, jo centralizētais vidusskolas eksāmens latviešu valodā viņiem ir nokārtots… Gadās arī daži spītnieki: gribu runāt krieviski! Tādiem es laipni norādu tuvāko ceļu. Uz Sanktpēterburgu. Tur jūrniecību krievu valodā var apgūt patiešām labā līmenī. Starp citu, akadēmijā ap 60% ir latviešu.
– Kādu produkciju akadēmija saņem no Liepājas Jūrniecības koledžas?
– Koledžas beidzēji uz akadēmiju uzreiz nāk maz. Parasti vispirms pastrādā un tad stājas akadēmijā neklātienē. Tad jūtams, ka daudziem labāk būtu studēt krieviski. Visiem nav arī nepieciešamo kredītpunktu, piemēram, matemātikā. Tad jau kā mācību parādniekam jāsāk studijas.
– Ko vajadzētu Liepājas Jūrniecības koledžā mainīt?
– Liepājā tur esošai jūrskolai (arodvidusskolai) darbs jāturpina. Tur šobrīd apgūstamo jūrniecības augstākās izglītības pirmo līmeni var apgūt mūsu akadēmijā. Mums ir citi resursi. Kuģniecības izglītība ir ļoti dārga, piemēram, viens trenažieris maksā 60 000 – 100 000 eiro, tie ik pēc sešiem gadiem jāmaina, jo noveco. Būtiski arī tas, ka akadēmija radās uz labas bāzes: vispirms bija kā Kaļiņingradas zivju rūpniecības institūta filiāle, tad Rīgas Tehniskās universitātes fakultāte. Latvijai pietiek ar vienu vietu, kur jūrniecībā iegūt augstāko izglītību.
