×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Svētdiena, 19. augusts, 2018
14. jūnijs, 2018
Drukāt

Pētera Vaska klavierdarbi “Gadalaiki” dejā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas festivālā 18. jūnijā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks laikmetīgās dejas izrāde, kuras pamatā ir Pētera Vaska klavierdarbu cikls “Gadalaiki”. Pianists Reinis Zariņš un horeogrāfs, dejotājs Kirils Burlovs izrādē stāstīs par dzīves loku dabā un cilvēkā.

Koncertizrādē “Pēteris Vasks. Gadalaiki” gan mūzika, gan deja apvienojas izjustā aicinājumā izvērtēt savu esību šeit un tagad. Līdzās mūzikai pianista Reiņa Zariņa piemeklētie latviešu dzejas panti vieno izrādes posmus vienā veselumā.

“Koncertuzvedumu gatavojām 2015. gadā. Kad izstāstījām par šo ideju P. Vaskam, viņš teica: “Tas nav dejojams.” Tagad pēc trim gadiem gatavojam pavisam jaunu izrādi. Veidojam dzīves stāstu. Pārsvarā par dejotāju. Tas būs no citas puses. Vairāk filozofisks stāsts. Veidojam piesātinātu teātra darbu. Sadarbojamies ar režisoru Dmitriju Petrenko,” atklāj Kirils Burlovs. Kad viņam vaicā, kurš no gadalaikiem viņam pašam ir tuvāks un vieglāk dejojams, Kirils nekavējoties atbild: “Visvairāk patīk vasara. Arī ziema ir viegli dejojama. Ne pavasaris, ne rudens nav viegli dejojami. Pavasaris pavisam nepatīk.”

Savukārt pianists Reinis Zariņš stāsta: “Koncertizrāde “Gadalaiki” ir refleksija, atstarošanās skaņās un kustībās par cilvēku dzīves loku. Tās iedvesmas avots un pamats ir Pētera Vaska klavierdarbu cikls “Gadalaiki” ar tā universālo nostādni par dzīves loku dabā un cilvēkā. Šis visiem noejamais loks izrādē tiek izdzīvots no viena cilvēka – dejotāja – redzespunkta, pieredzot pilnu gadalaiku ciklu gan vienas darbadienas, gan veselas izrāžu sezonas ietvaros, gan visā šī dejotāja dzīvē.” Dejotājs Kirils runā par likteni, kādu piedzīvojuši daudzi slaveni dejotāji: “Noskriet kā vienā elpas vilcienā savu īso, spilgto karjeru un tikai tad, kad viss jau cauri, sākt meklēt savas dzīves nozīmi, un to pašu vien pagātnē.”

Komponists Pēteris Vasks ciklu “Gadalaiki” radījis pamazām, kopš 1980. gada, kad viņš komponēja “Balto ainavu” – tā laika Baltijas komponistu minimālisma garā radītu meditāciju, kurā izmantotas tikai dažas skaņas. Gadu vēlāk radīta “Rudens klaviermūzika”, kas ir jau krietni izvērstāks, dramatiski aktīvs skaņdarbs, 1995. gadā tapusi dabas skaņu ainava “Pavasara klaviermūzika”, bet 2009. gada ziemā Vasks pabeidzis ciklu, uzrakstot trūkstošo gadalaiku – “Vasara”. Lai saglabātu komponēšanas secību un arī tāpēc, ka cikla autoram “gads sākas un beidzas ar balto krāsu” par “Gadalaiku” cikla pirmo daļu kļuva ziema, bet tas noslēdzas ar rudeni. Pavasara klavierdarbs tapis pēc “Svenska Rikskonserter” pasūtījuma, bet skaņdarbs par vasaru tapis pēc paša komponista iniciatīvas, lai gadalaiku aprite būtu pilnīga.

 

18.VI 20.00 Latvijas Nacionālās operas un baleta Jaunā zāle

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 10 – 25

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+