Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
1. februāris, 2017
Drukāt

Vai augstskolu rektoriem jāprot valsts valoda? (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Dace Markus

Dace Markus, Liepājas Universitātes rektore: “Valsts augstskolu rektoriem noteikti jāzina valsts valoda, tajās studijas notiek pārsvarā latviski, visa dokumentācija ir latviešu valodā. Kā tad lai rektors vada augstskolu, kā tad lai kontaktējas ar studentiem, ja nemāk valsts valodu? Nevar taču nemitīgi staigāt apkārt ar tulku. Par privātajām augstskolām man konkrēta viedokļa nav.”

 

Arvīds Barševskis, Daugavpils Universitātes rektors, Rektoru padomes priekšsēdētājs: “Iespējams, ka ir nepieciešamas kādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka valodas zināšanu prasības rektoriem. Par to Rektoru padomē vēl spriedīsim. Nevar gan aizmirst, ka augstskolu rektoriem jāspēj komunicēt ar sabiedrību. Taču jau tagad esmu pārliecināts, ka jāmaina likums, kas pieprasa valsts valodas zināšanas mācībspēkiem. Jo tā ir problēma, ka pastāvīgā profesora amatā nevar ievēlēt kolēģus no ārvalstīm. Ne jau visi ir mierā ar pagaidu viesprofesora statusu. Tā saukto zviedru augstskolu rektori veiksmīgi strādājuši arī bez valsts valodas prasmes apliecības. Acīmredzot ir iespējams augstskolas darbu sakārtot tā, lai būtu iespējams iztikt bez valsts valodas zināšanām. Tāpēc iespējams, ka varētu ļaut arī turpmāk strādāt šādiem augstskolu rektoriem, taču tad tas skaidri jānosaka normatīvajos aktos. Lai nav tā, ka vispār strādāt nevar, bet praktiski var gan. Nebūtu gan godīgi, ja valdība ļaus tikai zviedru augstskolu rektoriem nezināt valsts valodu, bet no citiem to joprojām prasīs.”

 

Aldis Baumanis, Biznesa augstskolas “Turība” rektors: “No vienas puses, tas būtu tikai normāli, ja augstskolas vadītājs pārvaldītu valsts valodu. No otras puses, ja augstskolā studijas norit angliski, dokumentācija ir angliski, praksē bez latviešu valodas zināšanām rektors var arī iztikt. Jāsecina, ka katrā augstskolā situācija tomēr ir cita. Tomēr, ja valdība nolems, ka zviedru augstskolu rektoriem nav jāzina valsts valoda, kamēr citiem tā ir obligāta, situācija būs kurioza, jo ir arī citas augstskolas Latvijā, kur ir daudz ārvalstu studentu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. nodokļu maksātājs Atbildēt

    Par manu naudu tiek uzturētas t.s. valsts augstskolas! Un es gribu, lai augstskolas vada vietējie latvieši un nevis sveštautieši. Es gribu, lai Latvijā ir darbs vietējiem un nevis sveštautiešiem. Nav pieļaujams, ka sveštautieši Latvijā atņem darbu vietējiem.

  2. Augststskolu rektoriem valsts augstskolās tādā gadījumā OBLIGĀTI jāmāk angļu valoda. Lai var BRĪVI sazināties ar apmaiņas studentiem, ar kolēģiem no kaimiņu universitātēm, iesaistīt Latvijas augstskolas internacionālos projektos. Bet ko es kā students varu daudz gribēt valstī, kurā pat prezidents nerunā angliski. LU redz ir pasaules 5%. Ko mēs izkonkurējam? Kubu un Ganu? Tartu, piemēram, ir pasaules 2% – konkurējot jau ar ASV, Anglijas universitātēm.
    Paldies, dārgā sabiedrība, ka mani un pārējos studentus turat nekonkurētspējīgus un atrautus no pārējās pasaules. Būtu jāuztraucas, ka privātās augstskolas izvēlas ārzemju rektorus, nevis mūsu pašu. Kā jums liekas, kāpēc? Jo grib pār-angliskot Latviju? Tāds ir viņu lielais mērķis? Jā, protams. Patiesība ir varbūt tāda, ka neviens latvietis neatbilst viņu kvalitātes standartiem. Būtu jādomā kā panākt, lai šāda situācija mainās, nevis atkal jānorokas savā alā un ja’būt apbižotiem!

  3. Es vēl piedzīvoju augstskolā sapulces krievu val. Jo redz bija kāds, kas nemācēja latviešu valodu. Tagd pāriesim uz angļu valodu, jo redz ir kāds, kas neprot latviešu valodu. Atšķirība nekāda.

  4. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Vajadzētu gan.

  5. Studijas angliski, dokumentācija angliski – tad augstskolai jābūt Anglijā. Un nav te vajadzīgas trešās šķiras augstskolas, kur iestāties un saņemt diplomus tiem, kas nespēj noturēties nekur citur. Veselas legālas un nelegālas kompānijas ražo visu veidu zinātniskos, kursa un bakalaura darbus. Ne augstskolas, bet bodes naudas pelnīšanai.
    Intelektuālā ziņā Latvijas jaunieši nav atpalikuši, taisni otrādi – apdāvināti, un tie, kas nespēj studēt, var mācīties un strādāt savā, tikpat cienījamā nišā.

  6. Valsts augstskolu rektoriem noteikti jāzina valsts valoda.

  7. Kas tie par izciliem ārzemju profesoriem, kas gatavi strādāt Latvijas augstskolās, kur akadēmiskajam personālam algas ļoti zemas? Vai nu viņiem šeit maksās lielākas algas, kas nozīmēs vietējo pasniedzēju diskrimināciju, vai arī šie “spešelisti” nespēj atrast darbu savās mītnes zemēs, kas neko labu par viņu kvalifikāciju neliecina.

    • Bet tie taču ir tikai ziediņi. Odziņas būs pēc tam. Kad mainīs likumu, varēs dārgos rietumu profesorus padzīt un vietā paņemt lētākus no Krievijas.

  8. Protams, ka Latvijas augstskolas rektoriem vajag brivi parvaldit valsts valodu! Ja vins to nevar, vai
    “negrib”, tad vins (vina) nevar pretendet uz rektora vietu!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+