Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. marts, 2016
Drukāt

Pret bišu ērcēm – ar skudrām

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lietoju vairākkārt izmantojamu varras ērču slazdu. Ar bitēm esmu pazīstams jau gandrīz 40 gadu, taču vēl aizvien sevi pieskaitu pie iesācējiem. Pirms pāris gadiem, ieejot firmas “Deiva” biškopju veikalā (kioskā Gulbenē), manu uzmanību piesaistīja traniem paredzētās lielo mākslīgo šūnu plāksnes (1,20 eiro gabalā). Nolēmu dažas izmēģināt dravā. Katru plāksni sadalīju 3 daļās un iešūnoju magazīnas rāmīšos. Iezīmēju rāmīšus ar atšķirības zīmi T (tranu). Šādu rāmīti ieliku magazīnas centrā, vairākās saimēs. Sāku gaidīt un vērot. Tranu šūnas izvilka visos ieliktajos rāmīšos. Spēcīgākās saimes sāka audzēt tranus, bet vājākās nesa nektāru. Ar gandarījumu izcēlu pirmo 100% aizvākoto tranu rāmīti. Tā vietā ieliku mākslīgo, neizvilkto šūnu. Bites gan vilka šūnas, bet tranus tajās vairs neaudzēja.

Jāpiebilst, ka gan rudenī, gan pavasarī biju apstrādājis saimes ar pretvarras līdzekli Hive Clean.

Noņemto aizvākoto tranu rāmīti atvākoju uz balta papīra ārpus dravas. Ērcītes kā magoņu sēkliņas bira gandrīz ar katru dakšiņas kustību. Visbeidzot rāmīti ar jogurtam līdzīgo tranu masu uzliku ievu krūmā esošajam lielo meža skudru pūznim. Pēc pāris dienām atlika nopurināt skudras no šūnu rāmīša. Šūnas bija iztīrītas, un tajās bija palikušas tikai cietās cirmeņu galviņas, bet tās jau pašas bites izvāca pēc atkārtotas ievietošanas stropā.

Tiem, kam skudru pūžņa nav tuvumā, iesaku kādu spaini skudru vai pat visu nelielāku pūznīti no meža atvest uz savu dārzmalu.

Tālivaldis Čonka Lejasciemā

Kā ideju vērtē speciālisti?

Bitenieks Juris Šteiselis: – Biškopībā, tāpat kā citās nozarēs, ir teorija un dažādas improvizācijas par to. Šī pieredze ar skudrām uzskatāma par vienu no improvizācijām. Darīt to var, ja rezultāts bitenieku apmierina, tomēr tas būs piemērots tikai amatieriem. Savā dravā praktizēju tranu šūnu (līdz ar varras ērcēm, kas uz tiem) izgriešanu. Tās lieku vaska saules kausētavā. Mākslīgās tranu šūnas speciāli stropos nelieku, taču uzskatu to par ļoti labu, zinātniski pamatotu metodi. Taču svarīgi nenokavēt īsto brīdi, kad tranu šūnas jāņem ārā. Aizmirsta tranu kāre var kļūt arī par tranu un ērču audzētavu.

Bitenieks Jānis Šnikvalds, “Baltu dravas” saimnieks: – Par šādu metodi uzzinu pirmoreiz. Esmu dzirdējis, ka izgrieztos tranus izbaro vistām, taču skudrām – ne. Kaut gan teorētiski tā varētu būt. Skudras stropā ir bišu sāncenses, īpaši vājākām saimēm. Biteniekiem pat jāpacīnās, lai pasargātu stropus.

Ideja varbūt laba, taču es principā neatbalstu šādu kādas indivīdu grupas iznīcināšanu. Man bites ir hobijs un sirdslieta. Biteniekam jāizlemj, kāda ir attieksme pret dzīvo radību. Vai bites tiks koptas ar mīlestību vai turētas kā darbarīks. Zinu, ka arī pašu biškopju vidū domas par to, vai tranu perus izgriezt vai ne, ir atšķirīgas. Zinātnieku pētījumi pierāda, ka tas it kā ir iedarbīgi, tomēr es to nespēju psiholoģiski pieņemt.

Savā dravā pret ērcēm cīnos, lietojot līdzekli Hive Clean un organiskās skābes (skudrskābe un skābeņskābe). Ērces ir visās dravās, svarīgi tās noturēt bišu dzīvei nekaitīgā līmenī.

Daba ir gudra un pati visu ar laiku noliks vietā. Nevienu speciāli nogalināt nevajag. Man pat ir žēl, kad, saimes apskatot, neizbēgami pa kādai bitītei aiziet bojā. Šāda pārliecība man ir patlaban, varbūt ar laiku tā mainīsies.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+