Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. oktobris, 2014
Drukāt

Rasnačs: maksātnespējas jomā problēmas ir, bet tās ir krietni pārspīlētas

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Dzintars Rasnačs.

Maksātnespējas jomā problēmas ir, bet tās ir krietni vien pārspīlētas, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK virzītais tieslietu ministra amata kandidāts Dzintars Rasnačs.

Rasnača vērtējumā, Maksātnespējas administrācijā atsevišķi jautājumi neesot noregulēti pietiekami augstā līmenī, tomēr jautājums esot krietni vien plašāks – ja reiz daudzi zīmē dažādas pretlikumību shēmas, tad kāpēc Ekonomikas policija nevienu lietu nav novedusi līdz galam, tāpat esot jautājums, ko situācijas uzlabošanai ir darījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Ģenerālprokuratūra.

Politiķis uzskata, ka problēmas maksātnespējas jomā ir jārisina, bet tas jādara kompleksi kopā ar tiesībsargājošajām iestādēm un pašām bankām, kurām vajagot pašām kritiski paskatīties uz sevi, cik atbildīgi tās kreditē uzņēmējus un pārbauda to reputāciju.

Kā ziņots, vairākas bankas ir sākušas iniciatīvu, reklāmas laukumos masu medijos stāstot par ļaunprātīgajām maksātnespējām. Oktobrī arī “Swedbank” pievienojās “Norvik bankas” sāktajai iniciatīvai atklāti runāt par ļaunprātīgajām maksātnespējām, kas kļuvušas jau par nacionālās drošības jautājumu.

“Swedbank” publiskojusi SIA “Tērbatas biznesa centrs” krāpniecības shēmu un tās īstenotājus, kā arī nosūta publikāciju ar konkrēto shēmu vairāk nekā 300 adresātiem.

Iepriekš “Norvik banka” plašā kampaņā informēja par tiesnešu rīcību saistībā ar vēja enerģijas uzņēmuma “Winergy” un ar to saistīto uzņēmumu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem.

“Winergy” maksātnespējas procesā, kā arī iepriekš jautājumā par tiesiskās aizsardzības procesu “Norvik bankai” radās bažas par, iespējams, fiktīvu kreditoru ar daudzmiljonu prasījumu. Pērn septembrī, kad vēl tiesā tika lemts jautājums par “Winergy” tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, “Norvik banka”, kas maksātnespējas procesā ir nodrošinātais kreditors, bet bez balsstiesībām, norādīja, ka parādnieks nepamatoti un kļūdaini tiesiskās aizsardzības procesa plānā bija norādījis uzņēmumu “Firepower”, “Sompa Team” un “Team Glory” kreditoru prasījumus un ņēmis tos vērā, saskaņojot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Pēc “Norvik bankas” domām, kā lielāko nodrošināto kreditoru “Winergy” bija norādījis ar to saistīto un Igaunijā reģistrēto “Firepower” ar kopējo prasījumu 24 668 420 latu (35 100 000 eiro) apmērā, un šis prasījums bija pamatots ar pērnā gada pirkuma līgumu par 13 vēja ģeneratoru piegādi.

Arī “Swedbank” norāda, ka ļaunprātīgi maksātnespējas gadījumi rada arvien lielāku kaitējumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikas attīstībai. Tā ir šī laika viena no sāpīgākajām problēmām tautsaimniecībā un jau ir kļuvusi par nacionālās drošības apdraudējumu.

Banka uzsver, ka krāpšana eksistē arī citās valstīs, tomēr attīstītās valstīs ir mehānismi, kas ļauj to ātri lokalizēt un šos gadījumus neitralizēt. Diemžēl Latvijā šāda sistēma nav izveidota. “Swedbank” aicina veikt sistēmiskas reformas un atbrīvot tieslietu sistēmu no negodprātīgiem un neprofesionāliem dalībniekiem.

Nozīmīgākā daļa no banku aizdotā ir noguldītāju līdzekļi, tāpēc tie tiek sargāti īpaši rūpīgi, uzsver “Swedbank”. Nav pieļaujamas situācijas, kad kāds noguldītāju līdzekļus piesavinās, bet tiesu sistēma pret to ir bezspēcīga. “Swedbank” ir ļoti būtiska Latvijas finanšu sistēmas sastāvdaļa, jo bankas klientu vidū ir puse no Latvijas ekonomikas.

“Kā lielākajam investoram Latvijā mums nav saprotams, kā tiesneši var neiedziļināties lietās, ko izskata, un pieņemt formālus, pat absurdus lēmumus, nevis lēmumus pēc būtības. Kā maksātnespējas administratori var būt tie, kas iesaka vai atbalsta fiktīvu kreditoru radīšanu, lai viņu “klients” varētu izvairīties no reālajām saistībām,” neizpratnē ir “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

“Katrs formāls lēmums rada nopietnas sekas – pasliktinās kreditēšanas noteikumi, rodas riski valsts reputācijai un ekonomikas attīstībai – Latvija zaudē savu vietu kā investīcijām pievilcīga valsts. Diemžēl tās nav tikai atsevišķas situācijas, bet gan aizvien vairāk klibojoša tieslietu sistēma,” piebilst Mančinskis.

Publikācija ar konkrēto “Tērbatas biznesa centra” maksātnespējas shēmu nonāks pie visiem bijušajiem un jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem, Ministru kabinetā, ministrijās, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Maksātnespējas administrācijā. Publikācija nosūtīta arī ģenerālprokuroram, Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, ārvalstu vēstniecībām, nozīmīgākajām ārvalstu tirdzniecības kamerām Latvijā un citām valsts institūcijām.

“Swedbank” vēstulē tiek parādīts ilustratīvs piemērs, ar kuru banka saskārusies pēdējos gados. Izmantojot mahinācijas, SIA “Tērbatas biznesa centrs” vēlas izvairīties no kredīta atmaksas 7,7 miljonu eiro apmērā.
Bankas publikācijā norādīts, ka “Swedbank” izsniedza aizdevumu “Tērbatas biznesa centram”, kas par saņemto aizdevumu uzcēla biroju ēku Rīgas centrā, Lāčplēša ielā 20A. Aizdevums tiek nodrošināts ar hipotēku uz jaunuzcelto ēku. Vēlāk ēka tiek nodota saistītās sabiedrības GVANO īpašumā, saglabājot par labu “Swedbank” reģistrēto hipotēku.

“Tērbatas biznesa centrs”, formāli mainot juridisko adresi, aizmigrējis uz “bēdīgi slavenās” Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas piekritību un uzreiz pieteicies ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesam (ĀTAP). Par plānu pozitīvu atzinumu sniedza administratore Ieva Kaziniece. Tiesnesis Raimonds Buls to apstiprināja. Īstenojot ĀTAP, “Tērbatas biznesa centrs” atbrīvojās no parāda pret “Swedbank” 7,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt GVANO šajā pašā tiesā mēģina atbrīvoties no hipotekārās ķīlas devēja pienākumiem pret “Swedbank”.

Shēma publicēta arī tīmekļa vietnē “www.pretkorupciju.lv”, kurā ikviens var iepazīties un informēt citus par šo un līdzīgiem krāpšanas gadījumiem, kurus publiskojušas “Norvik banka” un “Reverta”.

Runāt atklāti par šiem krāpšanas gadījumiem “Swedbank” ar nolūku izvēlējusies brīdī, kad Latvijas Republikas Saeimā tiek veidota jaunā koalīcija. Šādas bankas rīcības mērķis ir padarīt uzņēmējdarbības un tiesiskuma vidi kvalitatīvāku un uzlabot mūsu sabiedrības ilgtspēju. Par SIA “Tērbatas biznesa centrs” shēmu banka atklāti runāja jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, nosūtot vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai, taču acīmredzot par šādiem gadījumiem jāturpina runāt sistemātiski, lai tam būtu rezultāti.

Arī Latvijas Komercbanku asociācija LKA un tās biedri atbalsta sāktās publiskās aktivitātes cīņā ar ļaunprātīgajiem maksātnespējas procesiem.

LKA norāda, ka, tāpat kā “Norvik banka”, arī pārējās bankas ir par godīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, par tiesisku valsti, uzticamu tieslietu sistēmu un pret korupciju. Diemžēl ne tikai “Norvik banka”, bet arī citi LKA biedri Latvijā ir saskārušies ar negodprātīgām norisēm un darbībām, īpaši uzņēmumu maksātnespējas jomā. Tā, piemēram, “Danske Bank” un “Ceturtās planētas” lieta, kas tika izskatīta un uzvarēta pat Satversmes tiesā, tomēr negarantēja bankas kā kreditora tiesību pilnīgu ievērošanu. Tāpat publiski zināma ir arī “Swedbank” un “Tērbatas biznesa centra” lieta, “Revertas” un “Delfīns partneru” lieta, norāda LKA.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+