Foto – Timurs Subhankulovs

No vārdiem jāķeras pie darbiem. Saruna ar Zlatu Elksniņu -Zaščirinsku 0

Ko ārzemju investori šeit vēlas panākt – to Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājai, audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” valdes priekšsēdētājai Zlatai Elksniņai-Zaščirinskai jautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 78
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
16 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
13 stundas

– Kāpēc dibināta Ārvalstu investoru padome? Un kāpēc ārvalstnieku intereses tiek nodalītas no vietējiem? Kāpēc nav vienkārši Investoru padome?

– Atcerēsimies, ka padomi nodibināja pirms 20 gadiem. Kad šo organizāciju veidoja, ārvalstu un vietējo investoru intereses atšķīrās. Ārvalstu uzņēmēji, kuri nolēma ieguldīt savus kapitālus un strādāt Latvijā, toreiz pulcējās kopā tāpēc, ka viņiem bija vēlēšanās sakārtot uzņēmējdarbības vidi tā, lai tā vairāk līdzinātos pasaulē sen ieviestiem standartiem. Uzsvēršu, ka ne toreiz, ne pašlaik šie centieni nav jāuztver kā kādu atsevišķu ārvalstu uzņēmēju savtīgas intereses. Padome iestājās par uzņēmējdarbības vidi, kurā vienādos apstākļos varētu sekmīgi strādāt gan vietējie, gan ārvalstu uzņēmēji. Tolaik, pirmajos gados pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, tas bija ļoti svarīgi.

Tagad, protams, ap­stākļi, kā strādā ārvalstu un vietējie uzņēmēji, ir ļoti mainījušies. Padomei ikdienā ir daudz kopīgi apspriežamu tēmu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, citām vietējo uzņēmēju asociācijām. Arī pati padome mainījusies – pašlaik pārstāvam visus lielākos Latvijā strādājošos ārvalstu uzņēmējus.

– Ko padomei dod gadskārtējās tikšanās ar Latvijas valdību? Vai jūsu ierosinājumus sadzird un ņem vērā?

– Ar valdības pārstāvjiem tiekamies jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas, atklāti paužot savu viedokli par dažādām ekonomiskām un sociālām problēmām, kuras esam pētījuši un kurām būtu nepieciešams risinājums. Cita starpā ar valdību daudz esam runājuši par nodokļu politiku. Jāatzīst, daudzus mūsu ierosinājumus gan nodokļu sistēmas uzlabošanā, gan citās jomās valdība ir ņēmusi vērā.

– Šogad, tiekoties ar valdību, jūs pārmetāt, ka tā novirzījusies no reformu kursa un ka ministrijās darba grupas kaļ tikai plānus, kuri tā arī paliek uz papīra.

– Es to nesauktu par kritiku, drīzāk par fakta konstatāciju. Iecerētās reformas nav īstenotas līdz galam, tā patiešām ir. Mūsu misija jau vienmēr nav glaudīt pa spalvai un teikt tikai patīkamo. Mūsu misija ir teikt patiesību.

– Jāatzīst, bijām ļoti pārsteigti, izlasot valdībai iesniegtās prasības par veselības aprūpi. Vai darba devējam vispār rūp darba ņēmēju veselība?

– Ārvalstu investoru padome nav atklājusi sabiedrībai kaut ko tādu, ko tā nezinātu. Latvijā strādājošajos ārvalstu uzņēmumos darbojas ievērojams skaits vietējo iedzīvotāju. Nav noliedzams, ka ārvalstu uzņēmējiem rūp, kāds ir šis darbaspēks. Tās nav tikai ekonomiskas intereses, proti, cik efektīvs ir darba ņēmēju darbs. Uzņēmējam, kurš nolēmis ieguldīt kapitālu Latvijā, tikpat svarīgi ir redzēt perspektīvu savai uzņēmējdarbībai, ko ar vāju un neveselīgu darbaspēku nevar nodrošināt. 2012. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ziņoja par astoņiem miljoniem reģistrētu slimības dienu. 2013. gadā valsts budžetā veselības aprūpei bija paredzēti 8,8%, turpretī Igaunijā – 12%, bet Lietuvā – 15%. Tas satrauc gan tos ārvalstu uzņēmējus, kuri jau strādā Latvijā, gan tos, kuri apsver šo iespēju.

– Kādu veselības aprūpes sistēmu, jūsuprāt, vajadzētu?

– Padomes ietvaros mums ir speciālistu darba grupa, kas ar to nodarbojas pastāvīgi. Tā uzskata, ka pašreizējā veselības aprūpes sistēma ir jāreformē pašos pamatos. Jāpārskata gan valsts izdevumi, gan pakalpojumu klāsts. Uzsvars jāliek nevis uz slimību ārstēšanu. Bet uz veselības nostiprināšanu.

Pats svarīgākais jautājums potenciālajiem investoriem – kā valsts pārvalde spētu nodrošināt to, kas viņiem būtu vajadzīgs, lai viņi gribētu ieguldīt naudu šeit, nevis Igaunijā, Lietuvā vai kādā citā valstī.

– No mūsu lasītājiem reizēm dzirdam pavisam ko citu: ārvalstnieki pērk uzņēmumus, bankas, namus, zemi, pelnīdami miljonus, kas tāpat nepaliek Latvijā. Vietējiem iedzīvotājiem pašiem vairs nepieder nekas.

– Es šo situāciju vērtēju citādi. Citās pasaules valstīs atradīsim ļoti daudz tādu vietējās izcelsmes uzņēmumu, kuri laika gaitā kļuvuši par starptautiskiem un kuri sekmīgi strādā.

Iedzīvotāju bažas par to, ka Latvijā viss tiek izpārdots, var saprast. Kāpēc pārdod un kāpēc sarūk vietējas izcelsmes uzņēmumu skaits, tas, kā man šķiet, nav jautājums ārvalstniekiem. Tas jājautā mums pašiem, vietējiem uzņēmējiem, zemes un citu nekustamo īpašumu īpašniekiem. Kāpēc pārdodam? Kāpēc paši negribam saimniekot? Ja paši neko negribam, ko līdz gausties?! Neviens ārvalstnieks jau pats neskrien un ar varu nepērk, ja viņam kaut ko nepiedāvā un ja piedāvājums neliekas izdevīgs. Un nav jau gluži tā, ka pašiem nepieder nekas. Ir taču “Latvijas finieris”, “Grindeks” un citi pašmāju uzņēmumi, kuri sekmīgi strādā un attīstās.

– Kāpēc padome iebilda pret nesen Saeimā pieņemtajiem ierobežojumiem lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem?

– Šo ierobežojumu mērķis, kā saprotu, bija panākt, lai zeme tiktu apstrādāta. Diezin vai to var panākt tikai ar aizliegumiem kādam pirkt, vienalga, vai tas būtu ārvalstnieks vai pašmāju pircējs. Ja mērķis ir panākt zemes apstrādi, tad nav svarīgi, kurš to dara – ārvalstnieks vai vietējais. Tāpat šaubos, vai visiem vietējiem, kuri gribētu nopirkt zemi, ir prasītā lauksaimnieciskā izglītība un triju gadu darba pieredze lauksaimniecībā.

– Vai no tikko Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām ir kāda, kas vislabāk varētu atbilst ārvalstu investoru interesēm Latvijā?

– Manuprāt, ārvalstu investoriem ir gluži vienalga, kura partija ir un kura nav ievēlēta. Viņus interesē ieguldījumu drošība un aizsardzība, stabila un prognozējama nodokļu politika, valsts ekonomiskās attīstības virzieni.

– Jā, bet partiju solījumi vēlētājiem ir atšķirīgi. Piemēram, dažas partijas sludināja vēlmi, lai reinvestētās peļņas nodokļa likme būtu nulle procenti. Ārvalstniekiem to vajag vai nevajag?

– Par šādu peļņas nodokļa režīmu, protams, varētu teikt, ka tāds būtu labs, ja neņem vērā citus apstākļus uzņēmējdarbības nodrošinājumam. Bet nav jēgas runāt par reinvestētās peļņas neaplikšanu, ja nav nodrošināta, piemēram, investīciju aizsardzība, kas ir daudz svarīgāka par vienu nodokli.

– Valsts ieņēmumu dienests ķēries klāt autoservisiem, nupat brīdinājis zobārstus. Vai, jūsuprāt, no pareizā gala ķeras klāt nodokļu nemaksātājiem, lielākoties mazajiem uzņēmumiem?

– Manuprāt, vispirms būtu jānovērtē, kāds ir nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tie atkarībā no izvēlētā uzņēmējdarbības veida spēj tos samaksāt. Tas ir nodokļu politikas un nodokļu reformas jautājums. Es neesmu pārāk lielu nodokļu atvieglojumu politikas atbalstītāja. Tāpat neatbalstu pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, par ko tagad iestājas dažas partijas. Atsauksmes no citām valstīm, kur šāds samazinājums ir ieviests, neko labu neliecina.

– Bet nesen Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā konferencē nosaucāt kokapstrādi, enerģētiku, finanses, komunikācijas – nozares, kas vairāk būtu jāatbalsta ar nodokļu atvieglojumiem. Kāpēc?

– Pašlaik ar dažnedažādiem nodokļu koeficientiem un atlaidēm valsts grib pabalstīt visus. Taču uzņēmumi, kuri rada augstu pievienoto vērtību, būtu jāatbalsta vairāk. Tos raksturo izmantotās modernās tehnoloģijas, stabila peļņa, augsts atalgojums darba ņēmējiem, kā arī sabiedriskā nozīmība. Šie uzņēmumi dod lielāku ieguldījumu tautsaimniecībā un ir arī vislabāk orientēti eksportam.

– Tātad nodokļu sistēma jāpārkārto par labu šīm nozarēm?

– Jāatzīst, es gan neesmu piekritēja radikāliem pārkārtojumiem Latvijas nodokļu sistēmā. Tā nav krasi sliktāka par Igaunijā un Lietuvā ieviesto. Arī par to, kas ir Vācijā. Tur un lielākajā daļā Eiropas valstu nodokļu režīms ir krietni stingrāks un slogs pat lielāks nekā pie mums.

Jā, daļa mūsu uzņēmēju uzskata, ka valstī ieviestā nodokļu sistēma nekam neder. Kāpēc, pēc viņu domām, valstī ieviestā nodokļu sistēma ir slikta, tam varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmais: nav pārliecības, ka samaksātie nodokļi tiek izmantoti lietderīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo būtiski uzlabojumi veselības aprūpē, izglītībā, kur vajadzētu aizplūst nodokļu maksātāju naudai, nav pamanāmi. Cilvēki spriež: “Kāpēc man maksāt nodokļus, ja neredzu nekādus uzlabojumus?” Otrais: Latvijā nav pietiekami izkoptas nodokļu maksāšanas kultūras, izvairīšanās no maksāšanas dažkārt tiek uzlūkota par goda lietu vai izveicības pazīmi.

Uzņēmēji visvairāk iebilst pret pārlieku lielajiem darbaspēka nodokļiem. Iespējams, tur vēl ir iespējas kaut ko pielabot. Bet tikai tad, kad visi sāks maksāt nodokļus! Tad var lūkot, kam var dot lielākas atlaides. Nodokļu sistēmu gan neveido, lai dāsni dalītu atlaides visiem. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore I. Pētersone atzinusi, ka vislielākais nodokļu slogs ir trim procentiem uzņēmumu, kuri nodarbina 30 procentus strādājošo. Tātad šie trīs procenti uzņēmumu un aptuveni trešdaļa darba ņēmēju pabaro un uztur valsti!

– Ko Ārvalstu investoru padome, ko jūs pārstāvat, gaida no jaunās Saeimas un valdības?

– Ko mēs gaidām, to jau esam pauduši savos gadskārtējos ziņojumos šai un iepriekšējām valdībām – investīciju drošību un aizsardzību, sakārtotas maksātnespējas, būvniecības, publisko iepirkumu procedūras, veselības aprūpes reformu.

Jaunajai valdībai vajadzētu enerģiskāk pievērsties ēnu ekonomikas apkarošanai. Tā uzlabos konkurētspēju visdažādāko nozaru uzņēmumiem. Ārvalstu investori ēnu ekonomiku vērtē kā godīgas konkurences kropļošanu. Jo tie, kuri maksā valstij nodokļus, paliek ar garu degunu. Viņi nespēj konkurēt ar tiem, kas tos nemaksā.

Svarīgākais būtu nevis īstenoto pasākumu skaits, bet kvalitāte. Bet tā būs tikai tad, kad arī sabiedrība atzīs: “Jā, pārmaiņas ir acīm redzamas.” Pašlaik rodas iespaids, ka daudz kas no ēnu ekonomikas apkarošanas plāniem ir ķeksīša pēc – lai radītu sabiedrībā iespaidu, ka kaut kas tiks darīts.

No politiķiem gaidām, lai aiz viņu vārdiem sekotu darbi. Viena politiķa kļūda var maksāt dārgi viņam un viņa pārstāvētajai partijai. Bet par bezdarbību esam spiesti maksāt mēs visi.

Uzziņa

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno lielākos dažādu valstu un nozaru uzņēmumus, kuri Latvijā ieguldījuši nozīmīgas investīcijas, kā arī septiņu valstu tirdzniecības palātas Latvijā.

ĀIPL biedri ir “British American Tobacco”, “Cemex”, “Coca-Cola Company”, “Dalkia Latvia”, “Ernst & Young Baltic”, “Eversheds International Limited”, “Fazer Group”, “GE Money”, “Indtec Baltic Coal”, “Knauf”, “Latvija Statoil”, “Linstow”, “Narvesen Baltija”, “Neste Latvija”, “NCH Advisors”, “DNB banka”, “PricewaterhouseCoopers”, “Rimi Baltic”, “RSA Group”, “Saint-Gobain”, SEB banka, “Stockholm ­School of Economics”, “Stora Enso”, “Swedbank”, “Telia Sonera”, “Volvo Truck Latvia”, kā arī pārstāvji no Amerikas, Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Zviedrijas tirdzniecības palātām Latvijā un Vācijas–Baltijas uzņēmēju apvienības, kā arī Somijas tirdzniecības ģildes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Ielās patrulēs karavīri, par ierobežojumu neievērošanu – kriminālatbildība. Jauni plāni Covid-19 apturēšanai? 78
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi šodien ļoti, ļoti uzmanīgs! Horoskopi 2.decembrim
16 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sākta pārbaude saistībā ar premjera Kariņa nopludinātajiem attēliem no videonovērošanas ierakstiem 50
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 31
19 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Ārkārtējās situācijas laikā mediķi tiekas kongresā – mikrofons ceļo no rokas rokā, starpbrīdis bez diviem metriem un sejas maskām 20
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Kariņš atklāj, kā būtu iespējams apturēt Covid-19 izplatīšanos 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku 1
55 minūtes
SK
Skaties.lv
Stāsti
FOTO. VIDEO. Viena bilde svarīgāka par veselību? Ogrēnieti satrauc iedzīvotāju bezatbildīgā drūzmēšanās 8
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 konstatēts vairāk nekā pusei pansionāta “Jelgava” klientu un vairākiem desmitiem darbinieku
11:02
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
Auto, kurā droši sagaidīt pasaules galu? Pie stūres fotogrāfs Valts Kleins
10:53
LE
LETA
Ziņas
Armija sāk plānot, kā palīdzēt kontrolēt Covid-19 ierobežošanu
10:49
LE
LETA
Ziņas
Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 11.janvārim. Kādi ierobežojumi mūs sagaida? 17
11 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste: Cilvēki baidās braukt uz slimnīcu
38 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Reorganizēs mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Kas drīkstēs to izmantot? 1
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 6
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Viens trieciens pēc otra: princis Harijs zaudējis tuvu cilvēku 4
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Ģitārists Kaspars Ansons dēlam devis vārdu Kastanis: man patīk lietas izdomāt, negribu visu “pēc saraksta”
18 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Skaistas, drosmīgas un neatvairāmas: kādas bija Džeimsa Bonda meitenes filmās no 1962. līdz 2021.gadam
55 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Grožāns izrakstīts no slimnīcas: pēc asins stindzinošās avārijas apdegumus turpinās ārstēt mājās
37 minūtes
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Suns, kas nav tikai suns: Pepija gaida pandēmijas beigas, lai varētu sākt strādāt
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Jāpriecājas arī par šo mazumiņu? Atņem naudu, bet atjauno “deputātu kvotas”
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Trešdien Latvijā būs sauss laiks: Austrumos iestājusies meteoroloģiskā ziema
3 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: “Drosminieku” tiesības inficēt citus pie Brīvības pieminekļa 3
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Trīs meitu tētis, talantīgais sportists Mārtiņš Pļaviņš TV šovā paziņo: nedomājot mainītu zelta medaļu pret dēlu
4 stundas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijas spēļu izstrādātājs izveidojis mobilo spēli sadarbībā ar MMA zvaigzni Makgregoru
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Šobrīd tā ir vienīgā koronavīrusa neskartā pašvaldība Latvijā. Kā tur izdevies izvairīties no vīrusa izplatības? 8
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Krišjānis Kariņš komentē fotogrāfijas, kurās viņš “pieķerts”, iepērkoties lielveikalā bez maskas 16
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Pelni puķu dārziņam: tagad vai pavasarī?
31 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ar vienu konkrētu mērķi.” Jaunups norāda, kam bija izdevīgi gāzt Juri Pūci 31
19 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Vakcīnas pret Covid-19. Ko mēs zinām par šo vakcīnu drošību? 39
1 diena
ML
Māra Libeka
Stāsti
Ja statistiku par mirušo skaitu sāktu detalizēti analizēt, aina nebūtu tik dramatiska. Saruna ar infektoloģi Ludmilu Vīksnu 27
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Meta un Sniedze
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Deputātu stāvvietu karšu “epopeja” turpinās: Krauze un Gobzems vēršas KNAB
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Piecgadīgā princese Šarlote nebeidz pārsteigt ar savu uzstājību: pati izlēmusi aprunāties ar karalieni Elizabeti II 8
22 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 49
21 stundas