Redzes zaglis – cukura diabēts 0
Nereti acu ārsts, izmeklējot pacientu, kas atnācis pēc lasāmbriļļu receptes, konstatē izmaiņas tīklenē, un tiek atklāts otrā tipa cukura diabēts. Tā kļuvusi par lielu problēmu visā pasaulē, jo šīs slimības izraisītas acu problēmas skar aptuveni 97 miljonus cilvēku. Turklāt tiek prognozēts, ka sirdzēju skaits 2025. gadā varētu divkāršoties.
Pirmā tipa diabēta slimniekiem, kas visbiežāk ir jauni cilvēki, sākumā nekādu izmaiņu acīs nav. Taču, ja slimots jau vismaz piecus gadus, reizi gadā būtu jāapmeklē acu ārsts.
“Šiem pacientiem var izpausties mainīgs redzes asums pat vienas dienas laikā, kas atkarīgs no krasām cukura līmeņa svārstībām. Tam paaugstinoties, rodas tā sauktā mānīgā tuvredzība, taču, injicējot insulīnu, redze pēc dažām stundām var normalizēties. Turpretim, cukura līmenim pazeminoties, tā pasliktinās tuvumā. Brīžiem labi neredz ne tālumā, ne tuvumā. Tie ir pārejoši traucējumi, kas neizraisa paliekošas sekas. Galvenais, lai nerastos nevēlamas pārmaiņas acs iekšienē – tīklenē, ko var noteikt tikai acu ārsts, padziļināti izmeklējot acis caur paplašinātu zīlīti,” uzsver P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas acu ārste Marija Klindžāne.
Jo vecāks, jo mazāk mana
Tā kā pirmā tipa cukura diabēta pacientiem cukura līmeņa svārstības ir izteiktākas, viņi pie ārsta atnāk laikus. Otrā tipa diabēts bieži vien netiek konstatēts gadiem ilgi. Jo slimnieks vecāks, jo cukura līmenis mēdz paaugstināties pakāpeniskāk un organisms pie tā pierod. Varbūt cilvēks jutīs nogurumu, naktī būs lieku reizi jāaiziet uz tualeti, gribēsies vairāk dzert, taču izteiktu sūdzību var nebūt.
Atklājot otrā tipa diabētu, 25% slimnieku atrod izmaiņas tīklenē, tā saukto retinopātiju, un katram piektajam tā ir nopietnā stadijā, kas liecina, ka slimība slēpti noritējusi jau 5 – 7 gadus.
Paaugstināts cukura līmenis asinīs, neārstēts asinsspiediens, aterosklerotiskas izmaiņas asinsvados izraisa skābekļa badu tīklenē. Tās nepietiekama apasiņošana pakāpeniski noved pie neatgriezeniskām izmaiņām.
Cukura diabēta pacientam, īpaši, ja tas ir slikti kompensēts, var veidoties lēcas apduļķojums jeb katarakta. Lēca nosaka gaismas staru fokusēšanu uz tīklenes. Nereti pirms apduļķošanās tajā pastiprināti uzkrājas šķidrums. Cilvēkiem ar normālu redzi pasliktinās redzes asums tālumā, bet lasīšanai brilles vairs nevajag. Tie, kas lietoja plusa brilles tālumā un stiprākas – tuvumā, tālumā sāk redzēt normāli, bet lasīt – ar tāluma brillēm.
Kataraktas operācija mūsdienās ļauj perfekti atjaunot redzi, tikai svarīgi, vai ir saglabātas tīklenes funkcijas. “Diabēta pacienti mēdz sacīt: kamēr vēl redzu, kataraktu neoperēšu. Nevajag baidīties no operācijas, jo tās izdara ļoti kvalitatīvi. Zviedrijā veiktie pētījumi liecina, ka cukura diabēta slimniekiem nepastāv lielāks risks, ja šo operāciju veic ar jaunākajām metodēm un maziem griezieniem,” iedrošina daktere Klindžāne.
Cukura diabēta izraisītie nelielie kapilāru paplašinājumi vai sīki saasiņojumi tīklenē redzi neietekmē, tomēr pacientam reizi pusgadā būtu jāapmeklē acu ārsts, lai pārliecinātos, vai slimība neprogresē.
Lai iespējami ilgāk saglabātu redzi, jācenšas uzlabot vielmaiņas rādītājus un laikus veikt lāzerkoagulāciju. Procedūras laikā daļu tīklenes piededzina ar lāzeru, lai uzlabotu asinsriti galvenajos asinsvados – svarīgākajā tīklenes daļā, kas nosaka spēju izšķirt sīkus priekšmetus un veido krāsu redzi. Pēc tam jāseko, vai neveidojas jauni asinsvadi un nav nepieciešama atkārtota procedūra citai tīklenes daļai.
Kad palīdzēt grūtāk
Ja acu priekšā parādījušies peldoši apduļķojumi, tas liecina, ka jaunveidotie asinsvadi ir plīsuši un stiklveida ķermenī radies saasiņojums. Vēlāk tajā sāk ieaugt saistaudi, kas var izraisīt tīklenes atslāņošanos. Šiem pacientiem redzi palīdz glābt tā sauktā vitreoretinālā ķirurģija. Šīs operācijas ir tehniski sarežģītas un dārgas. Nepieciešamības gadījumā tīkleni papildus piededzina ar lāzeru, tās nostiprināšanai bieži vajag ievadīt silikona eļļas vai gāzes. Diemžēl tā ne vienmēr dod vēlamo rezultātu.
Nereti rodas izmaiņas mākulā jeb dzeltenajā plankumā – tā ir tīklenes vissvarīgākā daļa, kur izvietotas vālītes, kas nosaka spēju saskatīt sīkus priekšmetus un izšķirt krāsas. Šīs tīklenes daļas bojājumu gadījumā rodas sūdzības par grūtībām lasīt un atpazīt sejas, taču brilles tikpat kā nelīdz.
Ja radusies tīklenes centrālās daļas tūska, lāzera lietošana var nedot vēlamo efektu. Tad izmantojama jauna metode – intravitreālās injekcijas, kad acī ievada medikamentus, kas aptur jaunu asinsvadu vairošanos. Diemžēl viena injekcija maksā apmēram simt latus, turklāt tās jāatkārto ik pēc 4 – 6 nedēļām divus gadus.
Prognoze – paša ziņā
Parasti acu gaismas vājināšanos var novērst, laikus apmeklējot acu ārstu. “Daudzi redzi pārbauda vienīgi optikas salonā, kad iegādājas jaunas brilles, domājot, ka bijuši pie oftalmologa. Taču tas ir līdzīgi kā nopirkt maizes klaipu un sacīt: esmu apmeklējis gastroenterologu,” atzīst Marija Klindžāne.
“Diabētiskā retinopātija ir galvenais akluma iemesls darbspējīgā vecumā, taču agrīna diagnostika un savlaicīga lāzerterapija šo nelabvēlīgo prognozi samazina vismaz par 70 procentiem. Vairāki mani pacienti slimo 40 un pat 60 gadus, taču joprojām redz labi,” stāsta ārste. “Sekojot savam cukura līmenim, asinsspiedienam, holesterīna līmenim un nieru stāvoklim, ir lielākas izredzes, ka izmaiņas acīs sāksies vēlāk un noritēs lēnāk.”
Uzziņa * 15% no pacientiem, kas apmeklē acu ārstu, ir cukura diabēta slimnieki. * Diabētiskā retinopātija attīstās 40 – 60% cukura diabēta slimnieku. * Cukura diabēta pacientiem acu ārsta pārbaude ir obligāta vienu reizi gadā.
|
