Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. augusts, 2013
Drukāt

Reklāmas spēks Centrāltirgū

Foto-Līga VasiļūnaFoto-Līga Vasiļūna

Auces saimnieks Guntis Klūga Rīgas Centrāltirgū ar atjautīgu reklāmu ieguvis pircēju uzticību
.

 

Tie Rīgas Centrāltirgus apmeklētāji, kam svarīga ir produkta Latvijas izcelsme, aizvien vairāk izvēlas pirkt zemenes, medu vai ķiplokus stendā pie Piena paviljona, kur saimniecei Ligitai Brūverei aiz muguras izvietots plakāts ar zemeņu laukā vai ķiploku laukā redzamiem saimniekiem.

“Kad pirms trīs gadiem sākām savus produktus pārdot tirgū, tad piekusu visus pārliecināt par to, ka zemenes, ķiploki un medus ir no pašu saimniecības. Izgatavojām plakātus, kur esam redzami uz lauka,” par inovatīvo pieeju pārdošanā teic G. Klūga.

Par cilvēku neuzticēšanos Rīgas Centrāltirgū pārdoto augļu, ogu un dārzeņu izcelsmei jau stāstīts daudz. Kontrolieri nespēj neko izdarīt darboņiem, kas pārstāv Latvijas saimniecības ar lauksaimniecībā izmantojamu zemi, tomēr pārdod, piemēram, Polijā vai Ēģiptē audzētās zemenes kā savā saimniecībā audzētas. G. Klūga teic – naudu reklāmai nevajag žēlot. Šajā ogu sezonā viņš ļāvis pircējiem vērtēt zemeņu garšas īpašības, ko tie darījuši tik centīgi, ka izveidojās rinda 50 – 60 pircēju garumā. “Pārdevēji blakus bija neapmierināti tāpēc, ka rindā stāvētāji traucēja pieeju viņu stendiem,” tā G. Klūga. Var degustēt arī ķiplokus, tomēr, kā pārliecinājāmies aizvadītajā nedēļā, gribētāju nebija.

Saimnieks ievēro vēl divus svarīgus pārdošanas likumus – nevest vakarā mājās nepārdotu produktu (labāk pārdot to lēti, lai stendā vienmēr būtu svaigi produkti) un visu gadu atrasties vienā tirdzniecības vietā – lai pircēji pierod un zina, ka Latvijas produkts nebūs jāmeklē.

“Rēķinos gan ar papildu izmaksām, jo, piemēram, janvārī un februārī, kad savus produktus Centrāltirgū nepārdodam, par tirdzniecības vietu nomas maksu tomēr maksājam,” teic G. Klūga.

Aucē viņa saimniecība apsaimnieko 17 hekt­ārus zemes, tostarp zemenes audzē 4,5, bet ķiplokus 5,5 hektāros. Sākumā tā darbojusies kā zemnieku saimniecība, bet lielās dokumentu kārtošanas dēļ patlaban ir izveidots mikrouzņēmums, kur darbojas Gunta draudzene, tēvs, māte, viens partneris, kā arī sezonas strādnieki.

tirgus2_LV_7Līdzīgas atjautīgas, uzmanību piesaistošas reklāmas vietējiem produktiem Centrāltirgū tikpat kā nav. Trešdienās un sestdienās ar bērzu pirtsslotām un medu ar velosipēdu no Mārupes ierodas Sergejs Ovsjaņuks, kas uz finiera plāksnes norādījis savu tālruņa numuru un savulaik veikto maršrutu Slavuta–Terehova–Ērgļi. Viņš Centrāltirgū darbojas pirmo gadu. S. Ovsjaņuks teic, ka uz velosipēda uzbūvētajai finiera konstrukcijai esot svarīga nozīme. Pārliecinājāmies, ka pārdevējs stumj velosipēdu ar uzlikto konstrukciju pa tirgus teritoriju. Bijuši arī gadījumi, kad cilvēki viņu apturējuši uz ielas un lūguši pārdot piedāvātos produktus.

Vēl vairākiem pārdevējiem, kas saviem produktiem uzrādīja Latvijas izcelsmi, vaicājām, kā tā pierādāma. Rimma Krūmiņa no Bauskas novada Īslīces pagasta stāstīja, ka dodot cilvēkiem pagaršot tomātus, Latvijas tomāti salīdzinājumā ar Spānijā vai Nīderlandē audzētajiem dārzeņiem garšojot īpaši. Mazkrūmiņu saimniece arī rādīja ar viedtālruni uzņemtas bildes, kurās redzama tomātu raža viņas siltumnīcā. Arī dokumenti par produktu izcelsmi bija kārtībā.

Cik tad liels Centrāltirgū ir vietējo produktu īpatsvars? Zemnieku jeb tā sauktā nakts tirgus vadītājs Pjotrs Palčejs atzīst – 80 – 90% no šajā tirgū pārdotajiem produktiem audzē Latvijā. Ievestos produktus, kurus pārdod pārpircēji vai paši zemnieki, varot pazīt pēc vienādā labas kvalitātes iepakojuma.

Rīgas Centrāltirgus vadība vakar nevarēja atbildēt, kā tiek kontrolēta tirgū pārdoto produktu izcelsme, cik daudz pircēju sūdzības ir saņemtas un cik aptuveni liels ir tirgū pārdoto Latvijā audzēto produktu īpatsvars.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+