Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. jūlijs, 2015
Drukāt

Rīgā būs skatāma modes vēsturnieka Vasiļjeva vakartērpu kolekcijas izstāde

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, no 16.jūlija līdz 25.oktobrim būs apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva skaistāko vakartērpu kolekcijas izstāde “Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015”.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja Nataļja Sujunšalijeva, pēc skaita septītā Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir veltīta modes svētkiem gadsimta garumā un atspoguļo laika posmu no 1915.gada līdz 2015.gadam. Izstādē iekļauti unikāli balles tērpi un vakarkleitas no Vasiļjeva fonda jaunieguvumiem.

Tērpu parādi sāk Pirmā pasaules kara laika vakartērpi, kad modē nāca Argentīnas deja tango, mešiši jeb brazīliešu tango, kviksteps, fokstrots un amerikāņu džeza mūzikas skaņas. Elektriskais apgaismojums liek daudziem iemīlēt deju un naktsklubus, tāpēc arī balles no pompozām svinību zālēm pakāpeniski sāk pārvietoties uz citām atpūtas vietām. “Art Deco” mode demonstrē sieviešu emancipāciju, dāmu vēlēšanos atkailināt plecus, rokas, muguru un kājas, noīsinot kleitas līdz celim, turklāt pazeminot vidus un gurnu līniju. Modē muslīna kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, zīlītēm un fliteriem. Pie tām velk kurpes ar vienu vai vairākām siksniņu aizdarēm, lai nodrošinātos pret tolaik modernās dejas čarlstona enerģisko kustību izaicinājumu.

Trīsdesmitie gadi – Lielās depresijas ēra – ieviesa vīriešu balles garderobē smokingu, bet sievietēm pagarināja kleitas līdz grīdai, atgriežot viduslīniju tai dabiskā vietā. Ievērojama ekstravaganta stila balles tērpu veidotāja bija itāļu modes radītāja Elza Skjaparelli. Viņas franču konkurente Gabriela Šanele uzturēja melnu gipīra kleitu modi. Darināt slīpā piegriezuma kleitas, kas tajos gados pārveidoja dāmu siluetus, turpināja ģeniālā modes dizainere no Francijas Madlēna Vionē. Daudzi modelētāji starpkaru periodā veidoja elegantus balles tērpus. Saviesīgie pasākumi bieži norisinājās uz kuģiem, transatlantiskajiem laineriem, mācību iestādēs.

Interesanti, ka nereti tie bija veltīti profesionālajām ģildēm, piemēram, tika rīkotas speciālas dzelzceļnieku, cepēju, ārstu, ugunsdzēsēju, skroderu balles. Par “glamūra” un stila paraugu tomēr tika uzskatītas balles Holivudas mākslas filmās, kuras sievietes pārvērta par karalienēm krepsatīna kleitās un lieliskām modelēm mirdzošā lamē audumā.

Otrais pasaules karš gandrīz pārtrauca grezno baļļu tradīciju: to kļuva ievērojami mazāk, bet tās tomēr notika. Atzīti 40.gadu modes meistari bija Megija Rufa, Lisjens Lelongs, Kristobals Balensiaga, Žanna Lanvāna, vēlāk viņiem pievienojās Kristiāns Diors un Pjērs Balmens Parīzē. Ņujorkā mirdzēja nesalīdzināmā Valentīna – amerikāņu modes radītāja, Kijevā dzimusī Valentīna Saņina. Kara beigas un karavīru demobilizācija izraisīja strauju balles dzīves atdzimšanu. Diora 1947.gadā ieviestā “New Look” mode ar tās kuplajiem tilla svārkiem bija gluži kā pēc pasūtījuma radīta ballēm. Pašas kuplākās un reprezentablākās balles kleitas tika piedāvātas publikai tieši 1950.gadā. Tās bieži ir ļoti sievišķīgas, dziļi dekoltētas un šūtas no siltu, maigu toņu audumiem.

Revolucionārie 60.gadi spēcīgi izmainīja Vecās un Jaunās pasaules dzīvesveida tradīcijas. Jaunatne interesējās par kosmosu un tā iedvesmoto modi, par laikmetīgām dejām – tvistu un šeiku. Ultramodernie mini svārki nojauca visus etiķetes kodus un lika aizmirst par garajām balles kleitām. Tomēr arī jaunajos apstākļos balles tika organizētas Baltajā namā Vašingtonā un Eiropas valdības pasākumos, piemēram, “Rožu balle” Montekarlo. Pēckara gados arvien lielāku popularitāti iekaroja “sarkanie paklāji”: prēmiju pasniegšana Kannu kinofestivālā, “Oskara” balvu piešķiršanas pasākums Holivudā vai prēmijas “Cēzars” laureātu godināšana Parīzē. Balles vairs nenotika tik bieži, taču svinīgās ceremonijas pievērsa plašas auditorijas uzmanību, tāpēc vakarkleita pakāpeniski transformējās jaunā, greznā un ne mazāk iespaidīgā tērpā.

Hipiju kustība, kas sākās 1968.gadā ASV, sajauca visas kārtis – balles tērpu atpazīstamība un daudzas buržuāziskās vērtības izgāja no modes. Pati balles izpratne uz laiku tika nomainīta ar “hipiju hepeninga” jēdzienu, izvēloties roka koncertu pļaviņā vai kantri mūzikas baudīšanu etniskos tērpos. Retro stila atgriešanās ar Iva Senlorāna vieglo roku 70.gadu sākumā ļāva uzdzirkstīt sendienām arī vakartērpu un balles kleitu jomā. Jaunais disko stils piedāvāja ne tikai aktuālus muzikālos motīvus, bet arī iespēju mirdzēt, aizstājot vēlēšanos “paspīdēt”. Ar spīguļiem un stikla pērlītēm nosētas, plecu polsteriem rotātas kleitas 70.gadu beigās un 80.gados bija pēdējais intereses par godprātīgām 20.gadsimta buržuāziskajām vērtībām uzliesmojums.

20.gadsimta beigas ieviesa modē vispirms ekoloģiju, pēc tam minimālismu un maksimālismu. Ievērojami šo gadu balles tērpu radītāji bija Oskars de la Renta, Džons Galjano, Aleksandrs Makvīns, Vivjena Vestvuda, Karls Lagerfelds u.c. Iestājoties krīzei, turīgās klientūras kļuva mazāk, interese par publiskām ballēm apsīkusi, – šie faktori nevarēja neietekmēt arī augsto modi. Adaptējoties situācijai, lielie modelētāji bija spiesti acīmredzami vienkāršot balles kleitu sortimentu, daudzas idejas risinot “pret-a-porte” jeb “gatavs valkāšanai” līmenī.
Toties ir gatavi šarma atdzimšanai un nāk pie saviem laikabiedriem oriģināli vakartērpu risinājumi, daudzi no kuriem ir eksponēti izstādē “Ielūgums uz gadsimta balli. 1915-2015” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Detalizētāka informācija par izstādi muzejā tiks sniegta 14.jūlijā plkst.11. Savukārt izstādes atklāšana paredzēta 15.jūlijā plkst.18.

Izstādi Rīgā papildinās plaša pasākumu programma, kas ietver lekcijas, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās darbnīcas. Pirmo reizi apmeklētājiem būs pieejams izstādes katalogs latviešu, krievu un angļu valodā.

Vasiļjevs dzimis 1958.gada 8.decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982.gadā pārcēlies uz Parīzi. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām 25 pasaules valstīs. Viņš kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.

Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis par žurnālu “Vogue” un “Harper’s Bazzar” krievu valodas izdevumu speciālo korespondentu Parīzē. Kopš 2000.gada Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls “Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002.gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003.gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija “Aleksandra Vasiļjeva interjeri”.

Par krievu mākslas propagandu Vasiļjevs apbalvots ar Sergeja Djagiļeva medaļu, Vaclava Ņižinska medaļu, ordeni “Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas “Tobav” prēmijas laureāts. 2010.gadā “The World Fashion Awards” ir prēmējis Vasiļjevu kā “2010.gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+