Latvijā
Izglītība

Rīgā krievu bērnudārza grupiņas pārtop par latviešu grupām 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – LETA/Ieva Makare

Rīgas dome (RD) beidzot sākusi vismaz daļēji ņemt vērā lielo pieprasījumu pēc vietām tieši latviešu bērnudārzos vai latviešu grupās: iepriekšējā mācību gadā 23 grupas, kurās līdz šim tika runāts krievu valodā, kļuva par latviešu grupām.

Nākamajā mācību gadā par latviešu grupām kļūšot vēl 10 krievu grupiņas. Pārveidot vēl vairāk grupiņas liedzot audzinātāju trūkums, tāpēc domāts par iespēju pāriet uz sistēmu, kurā katrā grupā strādā tikai viena audzinātāja, bet divas auklītes.

To vakar RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē pavēstīja Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, kurš atzina, ka departaments tā rīkojies, “ievērojot pieprasījuma tendences un analizējot datus gan iestāžu, gan apkaimju griezumā”.

Informēt par iecerētajām darbiem bērnudārza rindu mazināšanā departamenta pārstāvjiem nācās pēc domes deputātes Ineses Andersones (Vienotības) pieprasījuma. Savukārt Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāti pieprasījuši departamentam sniegt informāciju par to, cik liela ir rinda katrā bērnudārzā, lai skaidrāk būtu redzams, cik liels ir pieprasījums pēc latviešu bērnudārziem. Arī komitejas sēdē NA deputāti Nauris Puntulis un Dainis Locis uzdeva jautājumus par iespējām risināt problēmu tieši ar latviešu bērnudārzu pieejamību, taču atbildi pēc būtības neesot saņēmuši.

Vietas trūka tūkstoš mazuļiem

Jaunatvērtās grupas bērnudārzos Rīgā pārsvarā esot latviešu. Kopš 2009. gadā atvērtas 153 latviešu grupas un tikai 39 krievu grupas. Neraugoties uz to, arī paši domes darbinieki vakardienas sēdē atzina: uz latviešu “dārziņiem” rindas joprojām ir garākas nekā uz krievu. Pirms uzņemšanas sākuma uz vietu latviešu bērnudārzā rindā gaidīja 671 bērns, bet uz krievu “dārziņu” – ap 400 mazuļu.

“Latvijas Avīze” jau vairākkārt rakstījusi par to, ka Rīgā joprojām visiem bērniem nepietiek vietas bērnudārzos un rinda uz latviešu bērnudārziem ir garāka nekā krievu “dārziņiem”. Līdz šim Rīgas dome vairījās atzīt šo problēmu, uzsverot, ka pēdējos gados esot izdevies samazināt bērnudārza rindu kopumā.

Šopavasar vietu pašvaldības bērnudārzos trūka aptuveni tūkstoš mazuļiem, taču, cik liela rinda ir šobrīd, departamenta darbinieki nevarēja pateikt, jo tieši tagad notiek grupu komplektēšana jaunajam mācību gadam. Taču zināms, ka visvairāk rindā ir bērni līdz trīs gadu vecumam.
Departamenta pārstāvji arī informēja, ka daļā Rīgas apkaimju, piemēram, Imantā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekus, rindas uz vietu bērnudārzā vairs nav, esot pat brīvas vietas un bērnudārzi var uzņemt mazuļus, kas nav deklarēti Rīgā. Savukārt citviet, piemēram, centrā Teikā un Zolitūdē vietu bērnudārzos joprojām trūkst.

Pērn izveidotas tikai trīs jaunas grupas, jo Rīgas dome gaidījusi, ko Saeimas izlems par sešgadniekiem: ja viņi būtu jāsūta skolā, vietas bērnudārzos atbrīvotos.

Sola vēl 600 vietas

G. Helmanis lēsa, ka tuvākajos gados Rīgā būtu iespējams izveidot vēl 600 vietas bērnudārzos. Iecerēts diviem Rīgas centra bērnudārziem – 49. un 66. – piebūvēt piebūves, lai tur varētu uzņemt vairāk bērnu. Tāpat Mežaparkā un Juglā jau esošās skolas ēkās varētu izveidot bērnudārzus. Iecerēts arī izveidot bērnudārzu Zolitūdē ēkā, kur patlaban atrodas privātskolas “Evrika”. Iepriekš nomas līgums ikreiz pagarināts uz septiņiem gadiem, bet šogad tikai uz gadu. Interesanti, ka viens no skolas dibinātājiem un īpašniekiem ir Jakovs Pliners, kurš bijis Saeimas deputāts un kandidēs vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta. Viņš “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka Rīgas domes šogad arī pacēlusi nomas maksu, neraugoties uz to, ka “Evrika” ēkā likusi jaunus logus, grīdas, remontējusi jumtu. J. Pliners uzskata, ka Rīgas dome nerīkosies saprātīgi, atņemot privātskolai ēku, jo arī tajā ir bērnudārza grupas, kurās ir 90 mazuļi. Viņaprāt, atņemot skolai telpas, uz laiku bērnudārza rinda kļūtu vēl garāka, jo vēl būtu nepieciešami remontdarbi, lai skolu atkal pārveidotu par bērnudārzu un remontdarbu laikā izglītības iestāde nestrādātu.
Jāpiebilst, ka departaments plāno veidot Rīgas skolu optimizācijas plānu un pēc tā īstenošanas varētu atbrīvoties vēl telpas bērnudārzu grupu veidošanai.

Privāto tikpat cik pašvaldību

Saistītie raksti

Vietu trūkuma dēļ pašvaldību bērnudārzos Rīgā attīstījies privāto bērnudārzu tīkls, un to tagad ir gandrīz tikpat daudz cik pašvaldību “dārziņu”. Pašvaldības līdzfinansējums bērniem, kas apmeklē privātos dārziņus, ir 231 eiro mēnesī. Domes deputāte no partijas “Latvijas attīstībai” Anete Jēkabsone-Žogota vaicāja, kāpēc Babītes pašvaldība spēj līdzfinansēt pat 298 eiro mēnesī. G. Helmanis atbildēja, ka Pierīgas pašvaldības ir bagātākas kā Rīgas, arī algas pedagogiem tur ir lielākas. Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams domāt par kādu citu privāto bērnudārzu finansēšanas kārtību, jo šobrīd, tikko pašvaldība ceļ līdzfinansējumu, pieaug kopējā samaksa par šāda bērnudārza apmeklējumu un vecāki nekādu atspaidu nejūt.

Bērnudārznieki Rīgā: šā gada 1. maijā Rīgā kopumā bija 26 230 bērnudārznieku. No tiem – 15 014 bija latviešu grupās, 11 216 – mazākumtautību grupās.
Rīgā ir 150 pirmsskolas izglītības iestādes vai bērnudārzi, no tiem 71 ir latviešu, 41 ir gan latviešu, gan krievu grupas, bet 38 ir krievu bērnudārzi. Pirmsskolas grupas ir arī dažās skolās.

LA.lv