Pat norvēģiem ir bail! Norvēģijas aizsardzības vadītājs norāda: Krievija varētu iebrukt, lai aizsargātu ko sev ļoti svarīgu 0
Norvēģijas armijas komandieris paziņojis, ka Oslo nevar izslēgt iespējamu nākotnes Krievijas iebrukumu valstī, pieļaujot, ka Maskava varētu rīkoties, lai aizsargātu savus kodolieročus, kas izvietoti valsts tālajos ziemeļos, ziņo “The Guardian”.
“Neizslēdzam iespēju, ka Krievija varētu veikt teritorijas sagrābšanu, lai aizsargātu savas kodolspējas — tas ir vienīgais, kas tai vēl palicis un kas faktiski apdraud ASV,” sacīja ģenerālis Ēriks Kristofersens, Norvēģijas bruņoto spēku komandieris.
Viņš atzina, ka Krievijai nav iekarošanas mērķu Norvēģijā tādā veidā, kā tas ir Ukrainā vai bijušajās PSRS valstīs, taču liela daļa Krievijas kodolarsenāla atrodas Kola pussalā, netālu no Norvēģijas robežas — tajā skaitā kodolzemūdenes, sauszemes raķetes un ar kodolieročiem aprīkoti lidaparāti. Šie spēki būtu izšķiroši, ja Krievijai rastos konflikts ar NATO citviet.
“Šo iespēju mēs neizslēdzam, jo Krievija joprojām varētu rīkoties šādi, lai nodrošinātu savu kodolspēju — jo īpaši otrā trieciena spējas — aizsardzību. Tas ir viens no scenārijiem tālajos ziemeļos, uz kuru mēs gatavojamies,” viņš norādīja.
Plašā intervijā laikrakstam “The Guardian” Kristofersens asi kritizēja Donalda Trampa nesenos izteikumus par Grenlandi un arī viņa nepieņemamos apgalvojumus, ka sabiedroto karavīri Afganistānā nav cīnījušies frontē, atšķirībā no ASV spēkiem.
“Tam, ko viņš teica, nebija jēgas, un visi mani amerikāņu draugi no Afganistānas to labi zina,” sacīja 56 gadus vecais Kristofersens, profesionāls karavīrs ar vairākiem dienesta posmiem Afganistānā. “Mēs bijām tieši frontē. Mēs veicām pilnu misiju spektru — sākot no talibu līderu aizturēšanas un afgāņu apmācības līdz izlūkošanai. Mēs zaudējām 10 norvēģu karavīrus. Es tur zaudēju draugus. Tāpēc visiem šķita, ka šie apgalvojumi ir absurdi.”
“Tajā pašā laikā es sapratu — tas ir prezidents Tramps. Es viņu nekad neredzēju Afganistānā. Viņš nezina, par ko runā. Prezidentam šādas lietas nevajadzētu teikt, bet tas mani personiski neietekmēja. Tomēr mani satrauca Norvēģijas veterāni un kritušo radinieki.”
Kristofersens ir Norvēģijas aizsardzības spēku vadītājs kopš 2020. gada, atbildīgs gan par armiju, gan izlūkdienestiem. Šajā laikā notikušas būtiskas pārmaiņas: Krievijas iebrukums Ukrainā ir piespiedis Eiropu pārvērtēt drošību, Zviedrija un Somija ir pievienojušās NATO, un Norvēģija pastiprina savas robežas Arktikā.
Viņš sacīja, ka Norvēģija saglabā gatavību arī klasiskā iebrukuma draudam, taču Krievijas pašreizējās taktikas esot daudzveidīgākas. “Ja gatavojies sliktākajam, tas netraucē tev arī reaģēt uz sabotāžu un hibrīddraudiem,” viņš uzsvēra.
Tomēr Norvēģija un Krievija joprojām uztur zināmu tiešo kontaktu, piemēram, glābšanas misijās Barenca jūrā, kā arī regulāras militārpersonu tikšanās pie robežas. Kristofersens ir ieteicis izveidot militāro karsto tālruni starp abām galvaspilsētām, lai izvairītos no pārpratumu radītas eskalācijas.
Viņš norādīja, ka Krievijas rīcība tālajos ziemeļos bijusi mierīgāka nekā Baltijas reģionā. “Lielākā daļa mūsu gaisa telpas pārkāpumu bijusi pārpratumu dēļ. Krievija aktīvi izmanto [GPS] traucēšanu, un mēs domājam, ka tā ietekmē arī viņu lidaparātus,” viņš teica.
“Viņi to nav atzinuši, bet mēs redzam, ka pārkāpumi parasti notiek pilotu pieredzes trūkuma dēļ. Kad mēs sazināmies ar krieviem, viņi reaģē profesionāli un paredzami.”
Par Norvēģijas ziemeļu teritoriju Svalbāru, kurā ir arī Krievijas apmetne un kuru nedrīkst militarizēt saskaņā ar 1920. gada līgumu, Kristofersens sacīja, ka Krievija “ievēro līgumu”, un Norvēģijai nav plānu militarizēt šo teritoriju.
Maskava apsūdzējusi Oslo par slepenu Svalbāras militarizāciju, taču Kristofersens šo apgalvojumu noraidīja kā propagandu, kurai Krievija patiesībā netic. Attiecībā uz Trampa apgalvojumu, ka Ķīnai un Krievijai esot militāri nolūki Grenlandē, viņš sacīja: “Ļoti dīvaini to dzirdēt.”
“Mūsu izlūkdienests labi pārrauga situāciju Arktikā, un mēs neesam novērojuši neko tādu saistībā ar Grenlandi… Mēs redzam Krievijas aktivitātes ar zemūdenēm un zemūdens programmām tradicionālajā Arktikas daļā… Bet tas nav par Grenlandi, tas ir par piekļuvi Atlantijai.”
Kristofersena komentāri izskanēja laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā Eiropas laikrakstiem norādīja, ka Eiropa piedzīvo “Grenlandes brīdi”, un aicināja valstis nepadoties Trampam.
Makrons uzsvēra, ka, saskaroties ar “atklātu agresiju mums nav jāklaņojas vai jāmēģina vienoties. Mēs šo stratēģiju izmēģinājām mēnešiem — tā nestrādā. Turklāt tā stratēģiski palielina Eiropas atkarību.”
Viņš brīdināja, ka draudi Grenlandei vēl nav beigušies: “Ir draudi, iebiedēšana, un tad pēkšņi Vašingtona atkāpjas. Mēs domājam, ka tas ir beidzies. Bet neticiet tam ne mirkli.”
Kad Kristofersenam jautāja, vai Dānijai un tās sabiedrotajiem būtu izredzes atvairīt ASV militāru iebrukumu Grenlandē, ja Tramps izlemtu rīkoties, viņš atbildēja: “Viņi to nedarīs, tāpēc tas ir hipotētisks jautājums.”
Taču viņš piebilda brīdinājumu Trampam un ASV militārajai vadībai: “Ja Krievija kaut ko mācās no kara Ukrainā, tad tā ir atziņa, ka valsts okupācija nekad nav laba doma. Ja tauta to nevēlas, tas maksās daudz naudas, pūļu un beigās — sakāvi.
Okupācija sākotnēji var būt vienkārša, bet tās uzturēšana — ārkārtīgi sarežģīta. To pieredzējušas visas ekspansionistiskās lielvalstis.”
