Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
2. novembris, 2017
Drukāt

RD būvniecības iepirkumu naudu iegūst arī uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas domes būvniecības iepirkumos iztērēto naudu mēdz iegūt uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus, vēsta žurnāls “Ir”.

Saskaņā ar žurnāla izpētīto, Rīgas domes būvdarbu pasūtījumu saņēmēji mēdz nolīgt tādus apakšuzņēmējus, kuri saviem darbiniekiem oficiāli maksā aizdomīgi mazas algas, bet citkārt iepirkumos uzvar nelielas kompānijas, kas vēlāk kļūst maksātnespējīgas vai bankrotē, paliekot valstij parādā nesamaksātus nodokļus.

“Ir” raksta, ka, piemēram, Spīķeru kvartāla atjaunošanas darbos 2013.gadā ģenerāluzņēmējs “Merks” piesaistīja apakšuzņēmējus. “Merks” žurnālam atklājis dažus no šiem apakšuzņēmējiem. Aplūkojot, kādas sociālās iemaksas par darbiniekiem 2013.gadā veikuši šie uzņēmumi, “Ir” secinājis, ka, piemēram, firma “Ekstra būve” saviem darbiniekiem mēnesī maksājusi vidēji 110 eiro, “A.M. Bruģis” – 250 eiro, “Akmens stils” – 270 eiro, bet firma “Rigensi” – 380 eiro.

Ja kāds no minētajiem apakšuzņēmējiem izlemtu piesaistīt vēl citus sadarbības partnerus, tie paliktu neredzami pat projekta pasūtītājam, faktiski padarot neizsekojamu to, vai pašvaldības iepirkuma reālie īstenotāji maksā nodokļus, raksta žurnāls.

“Merka” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš atzinis, ka mēdz veidoties situācijas, kad apakšuzņēmēji piesaista vēl citus apakšuzņēmums, taču tas notiekot tikai īpašos un labi pamatotos gadījumos. Viņš arī skaidrojis, ka privātajos iepirkumos pasūtītāji gandrīz vienmēr grib zināt visus apakšuzņēmējus, kas darbosies būvobjektā. Arī publiskās personas to varētu darīt – atliekot tikai ietvert šādu punktu līgumā.

Ja šāda punkta līgumā nav, tad Publisko iepirkumu likums pašlaik noteic, ka ģenerāluzņēmējam jāsniedz informācija pasūtītājam par apakšuzņēmējiem, kas veiks vairāk nekā 10% no nolīgtajiem darbiem. Vēl līdz pagājušā gada decembrim šis siets bija divreiz vaļīgāks – 20%. Ja kompānijas pasūtītājiem norāda, ka šis apjoms netiks pārsniegts, iestādes nemaz neuzzina par apakšuzņēmējiem, kas patiesībā darbojas būvlaukumos, norāda žurnāls.

Uz caurskatāmības trūkumu apakšuzņēmēju vidū savā ziņojumā iepriekš norādījusi arī Konkurences padome (KP). “Publisko iepirkumu veicējiem vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par to, kas ir būvdarbu veicēji. Kontroles mehānismu tam trūkst,” norādījusi KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Žurnāls pievērsis uzmanību arī citai parādībai, ko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas iesaukušas par “fēniksa fenomenu”, proti, mēdz būt uzņēmumi, kas pēc Rīgas pašvaldības būvniecības pasūtījuma saņemšanas pārtrauc aktīvo darbību, nesamaksājuši valstij nodokļus.

Piemēram, laikā no 2011. līdz 2013.gadam Rīgas parku revitalizācijas iepirkumos kompānija “NN Būve” ieguva 2,94 miljonus eiro. Kā liecina “Firmas.lv” dati, līdz 2013.gadam uzņēmums strādāja ar peļņu, tomēr jau 2013.gadā tas sāka strādāt ar zaudējumiem, kas 2014.gadā pārsniedza 180 000 eiro. Domes naudas apsaimniekotājs galu galā nokļuva VID parādnieku sarakstā, jo nodokļos nebija samaksājis vairāk nekā 61 000 eiro.

Līdzīgs liktenis piemeklējis arī 2014.gada martā dibināto “Iks Baltija” – tikai pāris mēnešus pēc uzņēmuma reģistrēšanas tas jau izcīnījis uzvaru Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas izsludinātos iepirkumos par lietus kanalizācijas remontdarbiem 63 000 eiro vērībā, bet galu galā palicis valstij parādā vairāk nekā 17 000 eiro.

Savukārt uzņēmums “RB Klans”, kas 2013.gadā ieguva tiesības remontēt dzīvojamo māju iekšpagalmu ceļus Pārdaugavā, saņemot no Rīgas domes gandrīz 130 000 eiro, nu ir valstij parādā 59 000 eiro.

Ar nevienu no minētajiem nodokļu parādniekiem žurnālam neesot izdevies sazināties.

VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča “Ir” norādījusi, ka šādi nodokļu parādnieki mēdz dibināt jaunas firmas. “Mēs to saucam par fēniksa fenomenu. Sakrāj parādus, izveido citiem uzņēmumiem priekšnodokļa summas, [kas ļauj samazināt valstij reāli maksājamo PVN], beigās nesamaksā nodokļus un dibina jaunas firmas,” skaidrojusi Fiļipoviča.

Ne Finanšu ministrijai, ne VID neesot aprēķinu par to, cik ir tādu uzņēmumu, kas saviem darbiniekiem atalgojumu par padarīto darbu maksā tikai nelikumīgi. VID pieļauj, ka meklētais skaitlis slēpjas kaut kur starp 87 būvfirmām, kuras eksistē bez neviena oficiāli deklarēta darbinieka, un starp 930 uzņēmumiem, kuri VID snieguši datus par darbiniekiem, vienlaikus norādot, ka visa gada laikā tie nav nopelnījuši ne centu. Dienests nevarot skaidri pateikt, vai šo uzņēmumu rezultāti skaidrojami ar patiesu dīkstāvi vai nelegālu darbību.

Ņemot vērā nozares problēmas, Valsts darba inspekcija aptuveni piekto daļu no visām savām pārbaudēm veic būvniecības uzņēmumos. Pērn inspekcija veikusi 1959 strādnieku pārbaudes – rezultātā konstatēts, ka katrs ceturtais no šiem būvlaukuma darbiniekiem bijis nelegāli nodarbināts. Precīzi tāda proporcija saglabājas arī šā gada deviņos mēnešos veiktajās 1735 pārbaudēs.

Tajā pašā laikā gandrīz puse būvniecības uzņēmumu – 2790 kompānijas – uzrāda, ka to darbinieki saņem samaksu zem valstī noteiktās minimālās algas. “Diez vai atradīsit darbinieku, kas būs gatavs strādāt būvniecībā par minimālo darba samaksu,” uz oficiālo datu un reālās dzīves nesakritību žurnālam norādījusi Fiļipoviča.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+