Rīgas skolām par ēku apsaimniekošanu nākas maksāt pat desmit reizes vairāk nekā līdz šim 0
Kopš 1.janvāra, kad Rīgas skolām bija jāslēdz līgums ar Rīgas pašvaldības uzņēmumu “Rīgas serviss”, tām par ēku apsaimniekošanu nākas maksāt pat desmit reizes vairāk nekā līdz šim, 11.novembrī informēja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Šī gada sākumā pašvaldība pieņēma lēmumu, ka visām Rīgas mācību iestādēm ar “Rīgas servisu” jāslēdz līgums par apsaimniekošanu, apsardzi un remontdarbiem. Iepriekš šādus darbus veica privātfirmas, kuras skolas izvēlējās konkursā.
Šādu risinājumu Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) un vicemēram Andrim Amerikam (GKR) ieteicis pašvaldības ierēdniecības veterāns Oļegs Burovs, uzskatot, ka tā pašvaldības struktūru ir vieglāk ietekmēt, vieglāk kaut ko mainīt.
Cerētā ietaupījuma vietā “Rīgas serviss” darbus veica dārgāk, reizēm naudu uzņēmums prasījis arī par nepadarītajiem darbiem. Piemēram, bērnu un jauniešu basketbola skola “Rīga” saņēma 600 latu rēķinu par komunikāciju un ventilācijas sistēmu apskati, kas nebija veikta.
N.Draudziņas ģimnāzijas direktors Pēteris Ševčenko norāda, ka pirmos rēķinus skola vispār atteikusies maksāt, jo tie vairākkārt pārsniedza summas, kādas skola maksājusi pirms tam. Bijuši arī mēģinājumi iedot parakstīt apsekošanas aktus par lietām, kuras skolas vadība uzskatījusi par nepadarītām vai nevajadzīgām, piemēram, katru mēnesi apsekot visu elektrības sistēmu, tajā skaitā visus slēdžus un rozetes, lampas utt.
Rēķini skolām ir bijuši arī par darbiem, kurus nemaz nevar īstenot. Bērnu un jauniešu centram “Altona” pieprasīts maksāt 55 latus mēnesī par vēdināšanas sistēmas uzturēšanas pakalpojumiem, lai gan tādas sistēmas tur nemaz nav un centrs telpas vēdina, atverot logu.
Papildus rēķiniem “Rīgas serviss” skolām sūta arī maksājumu prognozes, lai tās Rīgas domei iesniegtu lielākus budžeta pieprasījumus nākamajam gadam. Kādai mācību iestādei nosūtīts paziņojums, ka būs jāmaksā 540 lati par ugunsdzēsības aparātu apkopi, lai gan līdz šim skola par to maksājusi 58 latus. Pašvaldības uzņēmums mudinot skolu piekrist izmaksu palielinājumam, jo par to tāpat samaksās dome.
Līdzīgas problēmas bijušas vēl vismaz 20 skolās. Direktori rakstījuši vēstules Izglītības departamentam un Ušakovam, – viņš aicinājis uzņēmumu strādāt labāk, tomēr atcelt ieviesto praksi skolu apsaimniekošanā negrasās. Ušakovs uzskata, ka direktori neprot strādāt pa jaunam.
Ušakovs komentē, ka “Rīgas servisam” bieži vien esot nesaprašanās ar skolu direktoriem, jo daudzi remontdarbi, kas ir veikti, ir veikti tāpēc, ka direktori ne vienmēr pienācīgi veic savus pienākumus.
“Rīgas serviss” apgalvo, ka par nepadarītiem darbiem rēķinus izrakstīt neesot iespējams, jo esot pieckārša rēķinu pārbaudes sistēma: “Rīgas servisa” darbiniekiem skolā jāaizpilda sarežģīta anketa par veicamajiem darbiem, tad darbu tāmi apstiprina “Rīgas servisā”, pēc tam divos domes departamentos, tad katrā konkrētajā skolā un tikai pēc tam var izsūtīt rēķinu.
Rīgas domes vadība apgalvo, ka, iesaistot pašvaldības uzņēmumu “Rīgas serviss” namu apsaimniekošanā, sanāks ietaupījums. Tai pat laikā šī uzņēmuma vadītāja savam kapitāla daļu turētājam Andrim Amerikam vēstulē jau prasa domes naudu: – 26 000 latu kompresoram, leņķa slīpmašīnai un vītņu griežiem, 36 000 latu kompaktkrāvējam ar lāpstu un rakšanas kausu, 74 000 latu biroja ēkas remontam un 100 000 latu programmnodrošinājumam.
Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka, izslēdzot konkurenci skolu apkalpošanā, Rīgas dome rīkojas pretēji savu iedzīvotāju interesēm, tādēļ ir izstrādājusi likumu, kas liegs pašvaldībām veidot tādus uzņēmumus kā “Rīgas serviss”.
EM valsts sekretārs Juris Pūce skaidro, ka acīm redzami ir pārkāpts valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā minētais gadījums, kad pašvaldība drīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā.
Pret Rīgas domes iesaistīšanos inženiertehnisko pakalpojumu biznesā iebilst arī Konkurences padome. Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzskata, ka tas ir pilnīgi pretēji tam, ko sabiedrība sagaida no pašvaldībām, jo pašvaldībām ir jāveicina uzņēmējdarbība, pašvaldībām ir jārada vienādi spēles noteikumi, bet ar šīm darbībām pašvaldības patiesībā konkurenci likvidē.
Monopolizējot kādas nozares tā, kā to dara pašvaldības, patiesībā efektivitātes ieguvumi diez vai būs, jo nebūs šis konkurences spiediens, kas liks sniegt pakalpojumu labākā kvalitātē, domāt par izmaksu samazināšanu un par pievilcīgāku cenu. Līdz ar to zaudētāji būs visi – gan tie, kas saņem šo te pakalpojumu, gan nodokļu maksātāji, kas ir maksājuši, lai uzturētu tādus pakalpojumu sniedzējus, uzskata Ābrama.
