Latvijā
Sabiedrība

Piemineklis kara noziedzniekam, intrigu meistars un nezāles valodas telpā. “LA” nedēļas apskats 10

Foto – LETA, kolāža la.lv

Cilvēks. Rihards Eigims – intrigu meistars

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Īss bija laimes brīdis, īss…” – šī Raimonda Paula dziesma pašlaik varētu būt ļoti aktuāla partijai “Saskaņa”, kas kuru katru brīdi varētu zaudēt varu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām “Saskaņa” ar šo sasniegumu lepojās gandrīz vai vairāk nekā ar atkārtotu uzvaru Rīgā, un pasniedza to kā nākotnes panākumu vēstnesi. Taču jau tolaik bija skaidrs, ka Daugavpils politiskā ainava joprojām ir diezgan raiba, un kārtis pēc kāda laika var tikt pārdalītas – it īpaši, ja partneros ir tāda persona kā Rihards Eigims. Pagājšnedēļ Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks R. Eigims un viņa partijas biedri paziņoja, ka pametīs koalīciju ar “Saskaņu”, un Andrejam Elksniņam nu vairs balsu nepietiek, lai saglabātu mēra krēslu. Vai tajā iesēdīsies R. Eigims, to, iespējams, redzēsim šonedēļ.

Daugavpilī aktīvais uzņēmējs (plašāk pazīstams ar zīmolu “Stalkers”) ar joni iesaistījās vietējā politikā kā partijas “Latgales gaisma” līderis 2001. gada pašvaldību vēlēšanās un guva labus panākumus. Daudzi atceras, ka vēlētāji tolaik esot pievilināti ne tikai ar skaistiem solījumiem vien, bet arī taustāmākiem labumiem. Lai gan Daugavpils mēra amatā Eigims ilgi nenoturējās, viņš saglabāja stabilu atbalstītāju loku, kas viņam gājis līdzi visus šos gadus, un palīdzējis gan uzvarēt Daugavpils domes vēlēšanās arī 2009. gadā (no LSDSP saraksta), gan kļūt par 11. un 12. Saeimas deputātu (no ZZS sarak­sta). Pa šiem gadiem, protams, ir notikušas izmaiņas, piemēram, Eigims iemācījies runāt latviski, kas 2001. gadā viņam sagādāja lielas problēmas. Taču viens gan nav mainījies – Eigims joprojām ir intrigu meistars.

Par varas maiņu Daugavpilī ir daudz baumu. Piemēram, ka aiz tā stāv ZZS vadība, kurai vajagot nedaudz mazināt pēc “Rīdzenes sarunu” publicēšanas populāro viedokli par tās slepenajiem plāniem veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Vai arī, ka patiesībā šāds scenārijs vajadzīgs Andrejam Elksniņam, kurš gan paklausīja “Saskaņas” vadības norādēm iekarot Daugavpili, taču patiesībā vēloties nākamā gada rudenī atgriezties Saeimā, kur jūtas daudz piederīgāks. Ir arī versijas par ekonomisko grupējumu interesēm un vēl citas. Lai nu kā, šim seriālam noteikti būs turpinājums.

Izgāšanās. Prezidenta kancelejas pinekļi

Pati savos skaidrojumos aizvadītajā nedēļā sapinās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja. Vispirms laikrakstā “Diena” parādījās ziņa, ka turpmāk vairs netikšot publiskotas kancelejas darbinieku algas.

Tas izrietēja no atbildes žurnālistam Lato Lapsam, kurā teikts: “Vairāki kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.” Iemesls žurnālista interesei bijušas prezidenta kancelejas pērn dāsni izmaksātās prēmijas un piemaksas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši “atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Kā uzskata kanceleja, interese par šīm piemaksām ir “atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre”, nevis pamatota sabiedrības vēlme.

Šāda nostāja izsauca pārmetumus un ironiskas piezīmes par Valsts prezidenta komandas vēlmi “paslēpties” Rīgas pils sienās, un drīz vien sekoja taisnošanās, ka tā jau nebija domāts, tas esot “individuāls gadījums”. “Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad tika konstatēts, ka izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem konkrētā persona ir publicējusi vairākās interneta vietnēs, un tā bija sagrozīta un maldinoša. Ņemot vērā to, ka publiskajā telpā paustā kritika bija vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru, tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā,” aģentūrai LETA skaidrojis Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis, solot, ka informācija par atalgojumu tomēr netikšot slēpta.

Darījums. Sludinātāji piekāpjas

SS_2

Kad VID apturēja sludinājumu portāla “ss.lv” darbību, jo tā īpašnieki  atteicās sniegt VID interesējošo informāciju par autotirgotājiem, Latvijas sabiedrība uzreiz sašķēlās divās daļās: uzņēmēji un sludinātāju tauta pret birokrātiju. Kad emocijām pieslēdza prātu,  Latvija noslāņojās tiesiskuma un labas pārvaldības aizstāvjos pret “iznīcinātājiem”. Kad atslēdza emocijas, sabiedrība vēlreiz pārdalījās: ēnu ekonomikas aizstāvji (lētāku auto pircēji) un tās apkarotāji.

Kad emocijas bija noputojušas, visi saprata, ka strīds patiesībā ir bijis par automašīnu tirgotājiem, kuri Vācijā nopirktās automašīnas Latvijā spēj pārdot pat lētāk, nekā atrodams Vācijas izsoļu lapās. Tas iespējams, apejot PVN nomaksu un neuzrādot uzņēmējdarbību, un izmantojot “ss.lv” kā platformu auto tirdzniecībai. Datus par tādiem vēlējās iegūt VID, bet SIA “SS” un saistītais uzņēmums “Internet” (lielākais īpašnieks Juris Līnis) to spītīgi nedeva. Kā nu ne – arī šie dod peļņu uzņēmumam, kas pērn kopā bija četri miljoni eiro.

Valsts cīņā pret nepakļāvīgo meta visus resursus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis SIA “Internet” un SIA “SS” katram 15 000 eiro sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu, jo vietnē “ss.lv” kā pakalpojumu sniedzēju norādīja “Internet”, bet patērētājam par sludinājumu nauda bija jāmaksā SIA “SS”.

Ceturtdien mediācijas process (pirmoreiz šādā strīdā!) starp VID un SIA “SS” veiksmīgi noslēdzās, un pēc panāktas vienošanās tika atjaunots gan domēna vārds ss.lv, gan “SS.LV” un “Internet” saimnieciskā darbība. Tika atsaldēti arī bankas konti. “SS” sākusi sniegt informāciju par šaubīgajiem auto tirgotājiem.

Kauns. Piemineklis kara noziedzniekam?

Kononovs_2Kauns.

2018. gadu katrs pošas atzīmēt atbilstoši pārliecībai. Vieni atzīmēs Latvijas simtgadi, bet tādi kā promaskaviskais aktīvists Jānis Kuzins un vēl dažas “sabiedriskās organizācijas” grib attiecīgajā gadā uzstādīt pieminekli kara noziedzniekam, Mazo Batu sādžas slaktiņa sarīkotājam Vasīlijam Kononovam. 2011. gadā mirušajam Krievijas pilsonim, bijušajam sarkanajam partizānam nākamgad apritētu 95. Kā Krievijas laikrakstam “Izvestija” paudis Kuzins, Latvijā pēdējā laikā visādos veidos tiekot godināti tikai tie, kas cīnījušies “Hitlera pusē”. “Mums ir citi varoņi,” tā Kuzins. Kononova vadītie sarkanie diversanti 1944. gada 27. maijā Vasarsvētkos, it kā atriebjoties par līdzdalību padomju armijas izlūkgrupas iznīcināšanā, iebruka Goliševas pagasta Mazajos Batos un nogalināja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot kopā ar viņu mājām. Starp noslepkavotajiem bija trīs sievietes, viena no kurām devītajā grūtniecības mēnesī.

Tomēr dažiem Kononovs ir “leģendārs partizāns” un “cīņas pret nacismu simbols”. Pieminekli likšot Rīgā, Kārsavā vai Zilupē. Rīgas variants gan esot maz iespējams, taču ar reģionu vadībām problēmas neesot gaidāmas. Sliktākajā gadījumā pieminekli uzstādīšot uz privātas zemes. Kad informācija jau bija izskanējusi, Kuzins masu informācijas līdzekļiem steidza skaidrot, ka neesot runa par pieminekli tikai konkrēti Kononovam, bet ziedojumu vākšanu krūšutēlu vai cita veida pieminekļu uzstādīšanu sarkanajiem partizāniem vispār, arī “Samsonam vai Oškalnam”. Abām rokām “par” ir Kremlim uzticīgais Latvijas “krievvalodīgo aizstāvis” Aleksandrs Gapoņenko, kurš “Izvestija” paudis: “Šādu pieminekļu uzstādīšana ir svarīgs instruments sociālās kopības “krievu pasaule” veidošanā.” Tiesa, pieredze liecina, ka līdz šim Kuzins vairāk spējis provocēt, ne īstenot savas idejas. Un arī Latvijas varas iestādēm vajadzētu teikt savu vārdu, ja notiek kara noziegumu publiska slavināšana un attaisnošana.

Joks. Puķes un nezāles valodas telpā

Pat ne visi Latvijas skolotāji, kur nu vēl katrs parastais iedzīvotājs, nav paspējis līdz galam saprast, kas īsti ir “kompetenču izglītība”, kad jau šim “zvēram” līdzi atnākuši jau jauni termini, no angļu valodas latviešu valodā ar iedvesmu tulkoti  jēdzieni.

“Pirmsskolas loma ir ielikt pamatus bērnu caurviju prasmēm, kuras tālāk jau darbināt saturiskos kontekstos.” Šo atziņu nesen skolotājiem priekšā lika Valsts izglītības satura centrs, tikko iepazīstinot ar jaunā mācību satura projektu. Kaut skolotājiem būs jāpapūlas, lai saprastu, kas aiz šī teikuma slēpjas, tomēr vismaz prieks par latviski daiļskanīgajām “caurvijām”. Diemžēl nekāda prieka nav par to, ka “mediju telpu” jau ir inficējis no Finanšu ministrijas izlaistais “fiskālās telpas” vīruss. “Es varu bezgalīgi vērot, kā atveras zieds un kā budžeta veidošanas laikā aug fiskālā telpa,” ironizē ekonomists Pēteris Strautiņš. Bet LTV žurnāliste Liene Barisa-Sermule tviterī pagājšnedēļ pasmēja – nez, vai ministri sapratīs, ko viņiem grib pateikt ar šo: “Pašlaik nav pamata pieņemt, ka prognozēs joprojām saglabāsies sistēmiska rakstura faktori, kas izjauc fiskālā riska simetrisko raksturu.” Eh, varbūt vajag valsts pārvaldē ieviest jaunu amatu – galvenais valodas infektologs. Lai taču katra Bekuciemā, Bauskā vai citur Latvijā dzīvojošā vecmāmiņa varētu saprast, par ko runā Dana, Kārlis un Rīgas telpās mītošie ierēdņi!

Sagatavojuši: Viesturs Sprūde, Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Linda Rasa

LA.lv