Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. janvāris, 2013
Drukāt

Rinkēvičs ārpolitikā sola darbīgu un dinamisku gadu

Foto - LETAFoto - LETA

2013.gads būs darbīgs un dinamisks Latvijas ārpolitikā, ceturtdien Saeimas ārpolitikas debatēs solīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

“Arī 2013.gadā Latvijas ārpolitika būs vērsta uz mūsu valsts pamatinterešu nodrošināšanu drošības un ekonomiskajā jomā. Es to redzu kā aktīvu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, ciešāku integrāciju finanšu, transporta un enerģētikas jomās. Darba kārtībā joprojām būs jautājums par ES daudzgadu budžetu, pievienošanos eiro, kā arī prezidentūru ES Padomē. Tāpat strādāsim pie tālākas Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanas, apgūstot jaunus tirgus. Ceram uz uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) šogad,” sacīja ārlietu ministrs.

Pagājušajā gadā Latvijas ārpolitika koncentrējusies uz vairāku prioritāšu sasniegšanu – Latvijas vietu ES sadarbības centrā jeb tā saucamajā kodolā, valsts interesēm izdevīgiem nosacījumiem sarunās par ES 2014.-2020.daudzgadu budžetu, ārējo ekonomisko attiecību veidošanu ar trešajām valstīm, gatavošanos prezidentūrai ES Padomē, kā arī ārējās drošības stiprināšanu un Latvijai labvēlīgu lēmumu panākšanu NATO Čikāgas samitā.

Ministrs norādīja, ka valdība koordinēti roku rokā ar parlamentu un nevalstiskajām organizācijām strādājusi pie Latvijai labvēlīgu nosacījumu panākšanas ES daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam kohēzijas un tiešo maksājumu jomā. “Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai panāktu Latvijai iespējami labāko sarunu iznākumu šogad. Šo interešu aizstāvībā es kā ārlietu ministrs pielikšu visas pūles,” solīja Rinkēvičs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka rīku arsenālā lietošanas gatavībā jātur ikviens instruments, ieskaitot budžeta neatbalstīšanu, ja tas būs tiešā pretrunā ar mūsu interesēm.

Ministrs pērn Saeimā pieņemto Valsts aizsardzības koncepciju, kura apstiprina Latvijas apņemšanos līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, vērtēja kā skaidru apliecinājumu, ka rūpes par valsts aizsardzību un drošību Latvijai ir prioritāras. “Taču atcerēsimies, ka nepietiek ar deklarācijām, ir svarīgi šo apņemšanos pildīt,” brīdināja Rinkēvičs. Ministrs norādīja uz Čikāgas NATO samita lēmumu nodrošināt Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijas turpināšanu bez ierobežojuma laikā, kā arī uz vēlmi redzēt stabilitāti Afganistānā, kur joprojām dien mūsu karavīri. “ASV iesaistes un klātbūtnes Eiropā stiprināšana arī turpmāk būs Latvijai būtiska,” sacīja ministrs, bilstot, ka Latvijas mērķis gan šogad, gan nākamgad būs attiecību kāpināšana ekonomikas un izglītības jomās, lai papildinātu esošo ciešo sadarbību politikas un drošības sfērās.

Aizvadīto gadu Latvijas un Krievijas attiecībās ministrs vērtēja kā pretrunīgu, proti, no vienas puses, turpināja pieaugt ekonomiskās sadarbības rādītāji, bet no otras puses, bija vērojama asa retorika pret Latviju starptautiskajās organizācijās, tai skaitā izmantojot absurdas apsūdzības par it kā atdzimstošo nacismu Latvijā. “Destruktīvus elementus dialogā ienesa Krievijas nostāja attiecībā uz valsts valodas referendumu un tā rezultātiem, kas izsauca pamatotu sašutumu Latvijas sabiedrībā. Ārlietu ministrija kategoriski iestājās un turpinās iestāties pret šādiem Krievijas mēģinājumiem diskreditēt Latviju, nākot klajā ar skaidriem un stingriem paziņojumiem un pretdarbojoties starptautiskajās organizācijās,” vērtēja ārlietu ministrs. Vienlaikus Rinkēvičs pauda cerību, ka 2013.gads Latvijas un Krievijas attiecībās būs vairāk vērsts uz konstruktīviem sadarbības elementiem.

Ārlietu ministrs solīja, ka Latvija turpinās sniegt Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm savu atbalstu un pieredzi. “Latvija darīs visu, lai 2013.gadā ES parakstītu asociācijas līgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu,” uzsvēra Rinkēvičs. Tāpat ministrs solīja, ka šogad Latvija turpinās veidot attiecības arī ar citiem nozīmīgiem ekonomiskiem un politiskiem partneriem. Jau šogad Latvija vēlas atvērt vēstniecību Indijā, bet pērn Latvijā vēstniecību atvērusi Dienvidkoreja. “Strādāsim arī Ķīnas, Japānas un citu valstu, kā arī citu reģionu virzienā.”

Rinkēvičs norādīja, ka šogad Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā. Par prioritātēm šajās organizācijās Latvija izvirzījusi konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu reģionā, tai skaitā vienota digitālā tirgus un Baltijas Inovatīvo pētījumu infrastruktūras izveidošanu, sadarbības nostiprināšanu ar Ziemeļvalstīm, kā arī enerģētikas un transporta jautājumus.

Tāpat ārlietu resora vadītājs solīja turpināt jau aizsākto darbu pie diasporas tematikas, kas ieņem arvien lielāku lomu ārlietu dienesta darbā. “Viens no svarīgākajiem gada pasākumiem šajā jomā būs Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Rīgā. Tā mērķis būs platformas radīšana ideju apmaiņai par to, kā labāk un efektīvāk izmantot diasporas potenciālu Latvijas tautsaimniecības attīstībai.”

Liela daļa no ārlietu ministra ikgadējās uzrunas Saeimai bija veltīta Latvijas vēlmei pievienoties eirozonai un priekšdarbiem, lai nodrošinātu veiksmīgu prezidentūru ES Padomē.

“Esmu pārliecināts, ka Latvijas interesēs ir pievienošanās vienotai Eiropas valūtai. Līdzšinējā ES vēsture ir skaidri apliecinājusi, ka vienota un cieši integrēta Eiropa ir labākā garantija mazo un vidējā lieluma valstu attīstībai. Jo ciešāk ir integrēta Eiropa, jo stiprāka tā ir kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi,” sacīja ministrs, uzsverot, ka Latvijas viedoklim pasaulē būs ievērojami lielāka nozīme, atrodoties eirozonā, nevis perifērijā. Tāpat Rinkēvičs minēja vairākus argumentus, kādēļ Latvijai eiro būtu jāievieš tieši tagad. Kā šādus iemeslus politiķis norādīja eiro ieviešanas kritēriju izpildi, devalvācijas riska zudumu, stabilas valūtas ieviešanu un papildu apliecinājumu Latvijas veiksmīgai attīstībai.

Pirmo reizi Saeimas tribīnē runājot par gatavošanos Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā, ministrs uzsvēra, ka 2013.gadā Latvijai ir jādefinē piedāvājums, kuru tā rosinās iekļaut ES darba kārtībā 2015.gadā. Pēc ministra teiktā, pirmajās diskusijās, kuras tika īstenotas pērn, iezīmējās vairāki iespējamie prezidentūras prioritāšu bloki – plaši tika apskatīti jautājumi, kas saistīti ar vides, ekonomikas un cilvēka sabalansētu attīstību, Baltijas jūras reģiona aktualitātes, Austrumu partnerība, Centrālāzija un transatlantiskās attiecības, kā arī diasporas jautājumi.

“Lai kādi būtu mūsu politiskie uzskati un domstarpības, lai kā mēs strīdētos pašu mājās, atcerēsimies, ka visi kopā un katrs atsevišķi ārvalstīs mēs pārstāvam un cīnāmies par Latvijas interesēm,” runas noslēgumā atgādināja ministrs.

LETA jau ziņoja, ka šodien Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates. Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+