Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. februāris, 2014
Drukāt

Vardarbība Kijevā liek ES amatpersonām apsvērt iespējamas sankcijas (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Ukraina piedzīvojusi pēdējā laika lielāko vardarbības uzliesmojumu. Sadursmēs starp milicijas īpašās vienības “Berkut” kaujiniekiem otrdien un trešdien dzīvību zaudējuši vismaz 26 cilvēki. No tiem 16 ir protestētāji, deviņi miliči un viens žurnālists. Ievainoti ir vairāk nekā pieci simti cilvēku. Asinspirts Kijevā sākās, kad protestētāju grupa mēģināja pārraut “Berkut” rindas, lai nokļūtu parlamentā, kur bija jānotiek debatēm par konstitūcijas grozījumiem, bet kuras tā arī nesākās. Drīz pēc tam miliči deva atbildes triecienu un trešdienas rītā ieņēma teju pusi Kijevas centrā esošo Neatkarības laukumu, kur atrodas protestētāju uzslietās teltis un kur jau kopš novembra notikušas vērienīgākās demonstrācijas.

Atbildību noveļ 
uz opozīciju


Ukrainas opozīcijas partijas “Tēvzeme” parlamenta deputāts Mikola Tomenko sarunā ar Ukrainas ziņu aģentūru UNIAN pastāstīja, ka valstī faktiski ir ieviests ārkārtas stāvoklis, kaut valdība solījusi to nedarīt. “Kijevas centrā nav iespējams nokļūt. Centrs ir paralizēts, tur nokļūt var tikai, ejot kājām. Transports ir nobloķēts, metro nestrādā,” sacīja Tomenko. “Ukrainas vietējo pašpārvalžu deputāti ziņo, ka milicija, atsaucoties uz kaut kādu neeksistējošu vai slepenu ministru kabineta dokumentu, bloķē cilvēku došanos uz galvaspilsētu. Tās visas ir ārkārtas stāvokļa pazīmes.”

Taču Ukrainas protestētāji negrasās piekāpties. “Šī ir brīvības sala, un mēs to aizsargāsim,” “Berkut” kaujinieku ielenktajā Neatkarības laukumā jeb Maidanā paziņoja partijas “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām” līderis Vitālijs Kļičko. “Pārstājiet šo asinsizliešanu un izsludiniet pamieru,” no Kijevas centra Ukrainas prezidentu Janukoviču uzrunāja viens no partijas “Tēvzeme” līderiem Arsēnijs Jaceņuks. Viņš arī norādīja, ka otrdien paredzētās debates parlamentā par konstitūcijas grozījumiem nenotika, jo to nevēlējās Janukoviča vadītā “Reģionu partija”. “Janukovičs un viņa sabiedrotie neizrāda nekādu vēlmi izbeigt šo politisko krīzi,” sacīja Jaceņuks.

Tikmēr Janukovičs pieredzētajā asinsizliešanā apsūdz opozīciju. Viņaprāt, tā mēģina pārņemt varu ar “dedzināšanu un slepkavībām”. “Bez jebkāda tautas mandāta šie politiķi izmanto grautiņus, dedzināšanu un slepkavības, lai pārņemtu varu. Viņi ir pārkāpuši sarkano līniju,” apgalvoja Ukrainas prezidents. Publicētajā paziņojumā Janukovičs gan sacīja, ka “vēl nav par vēlu ieklausīties vienam otrā”. Viņš esot piekritis Ukrainā izsludināt ārkārtas vēlēšanas, kas bija viena no protestētāju prasībām, informē ziņu aģentūra “Reuters”.

ES vēl tikai runā


Beidzot arī Eiropas Savienība izrādījusi pirmās pazīmes vēlmē reaģēt uz vardarbību Kijevā. Izdevuma “European Voice” interneta vietne ziņo, ka Janukovičam un citām Ukrainas amatpersonām varētu tikt noteikti ceļošanas liegumi Eiropas Savienībā, kā arī varētu tikt iesaldēti viņu konti Eiropas bankās. Uz sankciju noteikšanu mudinājušas Polijas, Vācijas, Lietuvas, Zviedrijas, Francijas un arī Latvijas amatpersonas, tostarp ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “Šajā situācijā morālais spriedums ir viennozīmīgs – atbildība par vardarbību gulstas uz valdību, nevis opozīciju,” paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks. Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts sacījis: “Janukoviča rokas ir asinīs, un viņš ir atbildīgs par upuriem Ukrainā.” Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu izteicies, ka ir pienācis laiks steidzamības kārtā piemērot sankcijas tiem, kuri vainojami asinsizliešanā. “Mēs esam skaidri pateikuši, ka ES reaģēs uz situācijas pasliktināšanos. Tāpēc sagaidām, ka dalībvalstis varētu vienoties par mērķētām sankcijām pret tiem, kuri ir atbildīgi par vardarbību un pārlieka spēka lietošanu,” sacīja Barozu.

Kremļa garā roka


Vērienīgas protesta akcijas pieredzējušas arī vairākas Ukrainas rietumdaļas pilsētas, kur atbalsts promaskaviski noskaņotajam Janukovičam ir vismazākais. Opozīcijas aktīvisti ieņēmuši reģionālo pašpārvalžu namus Ivanofrankivskā un Ļvovā. Savukārt Ternopolē aizdedzināts policijas centrālais iecirknis. “Notikumu attīstība Ukrainā nav attaisnojama. Es to sauktu par kriminālu, un tas attiecas uz abām pusēm – gan uz valdību, gan opozīciju. Ukraina patiešām ir uz pilsoņu kara sliekšņa,” paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, uzsverot, ka ES būtu jānosaka sankcijas pret Ukrainas amatpersonām.

Kopš pagājušā gada nogales Krievija nemitīgi pārmetusi Rietumiem iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, apgalvojot, ka protesta akcijas ir ES un ASV atbalstītas. Taču rietumvalstu “jaukšanās” Ukrainas lietās ne tuvu nav salīdzināmas ar Krievijas manevriem Ukrainā. Vācijas raidsabiedrība “Deu­tsche Welle” norāda, ka janvāra beigās Januko­vičs par savas administrācijas vadītāju iecēla Kremļa politikas piekritēju An­driju Kļujevu. Zviedru analītiķis Anderss Aslunds sarunā ar laikrakstu “Ukrainska Pravda” sacījis, ka Kļujevs tieši sastrādājas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieku Vladislavu Surkovu. Savukārt cits Putina padomnieks Sergejs Glazjevs netieši izteicies, ka “Ukrainas valdībai būtu jāizmanto spēks pret opozīcijas demonstrantiem”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Marodierin tie protestētāji. Kas pirmais akmeni meta, tas lai ir gatavs saņemt pretī to pašu. Skaisto pilsētu Kijevu pārvērtuši par kaujas lauku. Attēlā skaidri redz, ar ko nodarbojas marodieri. Visu bruģi plēš nost, lai būtu ar ko uzbrukt likumīgi vēlētai valdībai. Stipri līdzīgs rokraksts kā demokrātijas nešana lībijā.

  2. Nav man iluziju parr Eiropas Savien’ibas “”ieinteres’et’ibu”‘Ukrainas “‘br’ivlai’san’a”‘no Lielkrievu ‘sovinistu apkampieniem”‘.Tas pats var notikt ar mums-Latvie’siem,ja Austrumu kaimi’n’s sadom’as “”pal’idz’et”‘saviem tautas br’a’liem Latvijas teritorij’a.M’enesi dom’as,bet varb’ut-tr’is,kam’er”‘ierobe’zotais karasp”’eka kontingents”‘jau b’us Liep’aj’a.

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+