Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. decembris, 2012
Drukāt

Senioriem jāķepurojas pašiem

Foto - LETAFoto - LETA

“Ik gadu Valmieras aktīvie seniori apmeklē vismaz piecus sabiedriskos pasākumus kultūras centrā vai estrādē, aktīvi andelējas Simjūda gadatirgū, piedalās pilsētas svētkos un vienmēr ir klāt maratonā, lai padotu mētelīti saviem mazbērniem vai mazmazbērniem.

 

Viņi saprot kā ekonomiskās, tā politiskās problēmas un, raduši strādāt vaiga sviedros kopš jaunības, arī šobrīd pacietīgi iztur dzīves sitienus,” tā Valmieras senioru portretu ieskicē pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis.

 

Seniori ir nozīmīgs pašvaldības dzinējspēks

Valmiera nesen saņēmusi atzinību konkursā “Eiropas gada pašvaldība 2012” par senioru vērtības celšanu sabiedrībā. Domes vadītājs uzsver, ka tieši senioru aktivitātes iespaidā izdevies iegūt šo novērtējumu.

Valmieras seniori aktīvi apmeklē pašvaldības speciālistus, ziņojot par pro­blēmām un izsakot priekšlikumus, veido dziesmu un deju kolektīvus, darbojas Senioru akadēmijā un citās biedrībās. Piemēram, vienas no kuplāk apmeklētākajām un ilgāk pastāvošajām biedrībām “Atvasara” seniori iesaistījušies gana daudzpusīgās aktivitātēs: viņi apgūst datorprasmes, organizē klātienes tikšanās ar ministriem, Saeimas un Eiroparlamenta deputātiem, bet brīvajā laikā aizraujas ar zolītes un citiem turnīriem.

“Seniori ir nozīmīgs dzinējspēks. Balstoties uz viņu iniciatīvu, tiek veidota pašvaldības senioru politika.”

Inesis Boķis uzsver, ka, viņaprāt, Valmieras seniori ir aktīvāki, nekā vidēji tas novērojams valstī. Izskaidrojumu viņš mēģina rast vēsturiskajos līkločos. “Valmiera attīstījās kā rūpniecības pilsēta. Šeit radās uzņēmumi, stipri kolhozi un padomju saimniecības. Vienalga, vai zemnieks vai audējs stikla šķiedras rūpnīcā – visi strādājošie bija vienlīdz aktīvi. Likumsakarīgi, ka šie cilvēki, arī sasniedzot pensijas vecumu, nespēj atteikties no ierastā dzīves ritma.”

 

Starppaaudžu pasākumi

Aktivitāte, pēc domes priekšsēdētāja domām, ir individuāla lieta. “Daži līdz mūža beigām aizraujas ar makšķerēšanu, dzied korī, citi lietderīgi pavada laiku mājās, risinot krustvārdu mīklas vai skatoties televīzijas programmas.”

Lai uzturētu pensionāros darbošanās sparu, Valmiera iesaistījusies “Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gada” ietvaros rīkotajos starppaaudžu pasākumos. Pansionāta “Valmiera” iemītnieki kopā ar bērnudārza audzēkņiem lasa pasakas, spēlē spēles. Valmieras novada fonda jaunieši apciemo pansionāta iemītniekus, dodas kopīgās pastaigās, piedalās labdarības nedēļā.

Starppaaudžu sadarbību ne vienmēr nepieciešams īpaši izcelt. “Tas, ka mazbērns vecaimātei pienes tējas krūzi, ir normāla prakse, kas tiek īstenota gandrīz ikvienā ģimenē. Tieši šī ikdienas komunikācija, brīdis, kad ciemos atbrauc mazbērni, senioriem sniedz vislielāko prieku un gandarījumu.”

 

Atrauj sev pēdējo santīmu 7dec_sociala_pal_15

Diemžēl arī Valmieras vecākā paaudze nav pasargāta no problēmām, kas skar Latvijas seniorus. Pilsētas pašvaldība iespēju robežās cenšas palīdzēt saviem senioriem. Valmierieši, kas sasnieguši 80 gadu vecumu, sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas. Savukārt iedzīvotājiem līdz 80 gadiem biļešu iegādē pastāv dažādu līmeņu atlaides. Arī sabiedriskās pirts pakalpojumi vecākā gadagājuma iedzīvotājiem ir lētāki – pensionāriem jāmaksā vien 50% apmērā.

Īpaši finansiālās pro­blēmas samilst, sākoties apkures sezonai. Pensionāri nāk uz domi, lūgdami piešķirt viņiem istabiņu sociālā mājā, apgādāt ar malku. Rūgts ir brīdis, kad izrādās – lai saņemtu pabalstu, pietrūcis dažu latu līdz trūcīgā statusam.

“Cilvēciski nevienam no domes darbiniekiem nav žēl pensionāru nodrošināt ar malku, taču Saeimas izstrādātā likumdošana un Ministru kabineta noteikumi ierobežo pašvaldības rīcības brīvību. Priekšsēdētājs vairs nav labais cars, kā tas bija pirms trīsdesmit gadiem.”

Pat tad, ja pašvaldībai būtu lielāka teikšana senioru politikas ieviešanā, resursu ierobežotības dēļ visiem nebūtu iespējams palīdzēt. “Katram jāķepurojas pašam. Bet šī ķepurošanās, īpaši ejot uz dzīves norietu, kļūst arvien grūtāka.”

Daudziem senioriem pieder lielas mājas vai dzīvokļi, kas attiecīgi paaugstina mītnes uzturēšanas izmaksas. Tā kā Valmierā iebraucēju skaita dēļ trūkst apdzīvojamās platības, pensionāriem ir iespēja dzīvokļus iznomāt. Daudzi finansiālā atspaida gūšanai šo iespēju arī labprāt izmanto.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+