Latvijā
Izglītība

Skolotāja: “Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt” 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Timurs Subhankulovs

“Tieši informācijas trūkums par to, kāds tad varētu būt eksāmens, ko 9. klašu absolventiem nākotnē vajadzētu kārtot latviešu valodas eksāmena vietā, rada tik daudz interpretāciju un satraukuma,” teica Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, jautāta, kā vērtē iespēju, ka jau pēc četriem gadiem pamatskolu absolventiem vairs nevajadzēs kārtot atsevišķu eksāmenu latviešu valodā.

To, ka latviešu valodas eksāmens varētu tikt aizstāts ar kombinētu eksāmenu, kurā vienlaikus tiktu pārbaudītas skolu absolventu zināšanas ne tikai latviešu valodā, bet arī Latvijas vēsturē, dabaszinātnēs vai citos priekšmetos, augustā atklāja Valsts Izglītības un satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Pārmaiņas skolēnu eksaminācijā saistītas ar jaunā izglītība satura ieviešanu, tāpēc jaunos eksāmenus skolēni pirmo reizi kārtotu 2022. gadā. Plašāk par ieceri VISC vadītājs toreiz nestāstīja, vien norādīja, ka arī “PISAS” testos vienlaikus tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas vairākās jomās. Tikmēr angļu valodā un matemātikā joprojām būtu jākārto atsevišķi pārbaudījumi.

 

Skaidrība – tikai pēc nedēļas

Teju mēnesi pēc G. Catlaka paziņojuma sarosījušies ieceres pretinieki. Jau minētās asociācijas tīmekļa vietnē Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa vakar ierakstījusi: “Kā rīkosimies? Vai klusēsim, nogaidīsim? Varbūt uzsākam cīņu!” Bijusī latviešu valodas skolotāja, teātra zinātniece Silvija Radzobe tviterī draudējusi, ka pieķēdēšoties pie IZM durvīm, ja eksāmeni tiks atcelti. Sašutumu pauduši arī citi tīmekļa lietotāji, daļa cilvēku VISC ieceres atbalsta.

Jāsaka gan, ka par apspriesto tēmu pagaidām ir ļoti maz informācijas. Ne G. Catlaks, ne arī projekta “Skola 2030”, kurā tiek izstrādāts jaunais mācību saturs, veidotāji, pagaidām neatklāj, kāds tad tieši šis kompleksais eksāmens iecerēts. Nav skaidrs, vai tajā būs atsevišķa sadaļa, kas veltīta tieši latviešu valodas un literatūras zināšanu pārbaudei, vai arī skolēni atbildēs uz jautājumiem, piemēram, par vēsturi, un šajās atbildēs tad eksaminētāji meklēs gramatikas kļūdas.

“Skolas 2030” pārstāve Iveta Bojāre pēc papildu informācijas par iecerēto eksāmenu rosināja vērsties VISC, ja jau G. Catlaks vēstījis par pārmaiņām eksaminācijā. Savukārt Alise Bērziņa no VISC teica, ka sīkāka informācija par nākamo eksāmenu varētu būt tieši projekta pārstāvjiem. Skaidrs gan, ka detalizētāka informācija par skolēnu eksamināciju pēc jaunā satura ieviešanas ir gan VISC, gan arī “Skola 2030”, kas faktiski ir VISC sastāvdaļa, taču, neraugoties uz sa-traukumu sabiedrībā, ieceres pagaidām netiek sīkāk skaidrotas. 25. septembrī, kad tikšot publiskots jaunais saturs, būšot arī vairāk informācijas par nākotnes eksāmeniem. Dažas informācijas drumslas, iespējams, pabirs jau ceturtdien, kad plānota konference “Vērtēt, lai mācītos”. Tajā lielākoties plānots runāt par skolēnu snieguma vērtēšanu, taču varētu tik skarti arī nākotnes eksāmeni.

Vēl nekas nav izlemts ne par jauno saturu, ne arī par to, kādi eksāmeni gaidāmi, uzsvēra A. Bērziņa. Nākamnedēļ publiskos projekta pārstāvju piedāvājumu jaunajam saturam un tiks arī publiskotas vadlīnijas par komplekso pārbaudījumu, taču tas vēl nebūšot gala lēmums. Diskusijās ar skolotājiem un citiem nozares speciālistiem tikšot meklēti labākie risinājumi. “Nekur nav teikts, ka šobrīd iecerētais kombinētais eksāmens simtprocentīgi tiks īstenots,” piebilda VISC pārstāve.

 

Ko dos protesti?

Vai gadījumā, ja sabiedrības pretestība atsevišķa latviešu valodas eksāmena atcelšanai būs liela, jaunā mācību satura ieviesēji tomēr varētu saglabāt atsevišķu latviešu valodas eksāmenu? “Šo jautājumu gan es šobrīd nevarēšu komentēt,” attrauca A. Bērziņa.

Jāpiebilst, lai veiktu izmaiņas eksaminācijas kārtībā, attiecīgi noteikumi jāpieņem valdībā. Tātad par atsevišķa latviešu valodas eksāmena saglabāšanu vai atcelšanu būs jālemj ministriem, kuriem kaut vai gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā sabiedrības viedoklī tomēr nāksies ieklausīties.

Jau iepriekš VISC bija izplatījis preses relīzi, kurā uzsvērts: “Jaunajā saturā būtiska nozīme ir latviešu valodas un kultūras apguvei, īpašu lomu atvēlot latviešu valodai personīgās identitātes veidošanā un lingvistiski atbildīgas personas tapšanā.”

Patlaban, absolvējot 9. klasi, skolēniem latviešu valodas eksāmenā jāatbild uz jautājumiem par izlasītu tekstu, pievienojot arī savus spriedumus, jāskaidro valodnieciski termini, jālabo kļūdas piedāvātā tekstā un jāuzraksta arī neliels domraksts.

 

Skolotāju bažas

A. Vanaga atzina: skolotāju vidū ir bažas, vai kompleksā eksāmenā latviešu valodas loma netiks mazināta. “Protams, eksāmenam var būt cita forma, ja līdzšinējā forma vairs neatbildīs jaunajam saturam, taču bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt,” teica A. Vanaga, kura latviešu valodu un literatūru māca Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. “Šobrīd nevaru iedomāties, kā latviešu valodas eksāmenu var apvienot ar citiem eksāmeniem.” Pedagoģe uzsvēra, ka nepietiks, ja skolēna latviešu valodas zināšanas vērtēs tikai pēc tā, kā viņš atbildējis uz jautājumiem par fiziku vai vēsturi. Latviešu valodas un literatūras stundās skolēniem sniedz zināšanas arī par dažādiem kultūras procesiem, māca viņus izteikties, veidot spriedumus gan par aktuāliem, gan kultūras jautājumiem. Tam būtu jāatspoguļojas arī eksāmenā.

LA.lv