Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Valdis Ņilovs: Mani no distances var noņemt tikai veselības problēmas (2)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Šonedēļ ne visai daudz – tikai 80 kilometru skrējiens,” Valdis Ņilovs (40) brīvdienu plānus ieskicē kā ikdienišķu sīkumu. Ogrēnietis skriet sāka tikai 34 gadu vecumā un vairs nav apturams. Pērn bija labākais no Latvijas leģendārajā Spartatlona distancē (246 km) Grieķijā.

Skriešana Valdi uzrunāja pirms septiņiem gadiem – iepatikās atmosfēra Rīgas maratonā. Pats uz starta līnijas stājās gadu vēlāk, pieveicot 21 km distanci. Skriešanai viņš pasniedza mazo pirkstiņu, un tā paņēma visu roku, pat vairāk. Progress bija straujš. 2011. gadā Ņilovs jau piedalījās savā pirmajā 100 km skrējienā, vēl pēc gada bija pirmais diennakts skrējiens.

Pērn viņš veica 246 km no Atēnām līdz Spartai un, distancē pavadījis 26 stundas, 57 minūtes un 32 sekundes, bija ātrākais no sešiem latviešiem, bet kopējā ieskaitē ierindojās desmitajā vietā. “Pirms tam īpaši nelauzīju galvu ar jautājumu, vai es to varu. Tikai raizējos par kalniem, jo līdz tam augstākie bijuši Siguldā, bet Atēnās – 1060 metri virs jūras līmeņa. Tomēr nebija tik grūti.” Distances pirmos 90 km viņš pat bijis līderis. Pērn Valdi Ņilovu atzina par Gada sportistu Ogrē. “Gods un lepnums,” viņš saka, piebil­stot, ka Grieķijā piepildījis personiskās ambīcijas kādā ziņā kļūt par labāko visā Latvijā. Šogad Spartatlons izrādījās neveiksmīgs – kaut ko nelāgu apēdis, tādēļ skrējiena dienā visu izvēmis un padevies pēc 140 pieveiktajiem kilometriem.

Skriešana pret depresiju

Valdis ir ļoti atklāts un godīgs. Nesamākslots. Savu iespaidu uz personības veidošanos atstājis tas, ka viņa tēvs ģimeni pametis, kad puikam bijis tikai gadiņš. Madonas pusē Mētrienā viņu un divas māsas audzinājusi māte. Mācībās bijis paslinks. Strādājot gaterī, kolēģi ievilkuši alkohola skavās, taču no tām izdevies atbrīvoties, un tagad viņš glāzi paceļ tikai īpašos gadījumos. Valdis neslēpj, ka savulaik cīnījies ar nopietnu depresiju un divas reizes nācies meklēt arī mediķu palīdzību.

Skriešana dzīvei piešķīrusi jēgu, dažādību un piepildījumu. “Skrējiens palīdz pret sliktām domām, depresijām. Dzīvē īsti nesaskatu mērķi, bet skriešanā tas ir – rezultāts, vieta, medaļa. Tur es sevi realizēju. ”

Sacensību grafiks Valdim ir ļoti saspringts. Piemēram, pērnruden mēneša laikā trīs maratoni plus 246 km Atēnās. Šovasar jūnijā viņš mēģināja skriet piecas dienas no vietas – vispirms 60 km nakts skrējiens Biķerniekos, tad tūlīt uz Latvijas Skriešanas centra sacensību posmu Daugavas stadionā, nākamajā dienā pusmaratons Ventspilī, kam sekoja maratons Pērnavā un garnējumam – 100 km skrējiens Višķos. Pēdējais pārbaudījums gan izrādījās pārāk smags, un finišu sasniegt neizdevās. “Mazliet par traku, organisms nepaspēja atjaunoties, jo no Pērnavas mājās atgriezos pēc pusnakts, bet jau piecos bija sarunāts no Aizkraukles doties uz Višķiem, tādēļ es pa nakti vēl 50 km nobraucu ar divriteni,” stāsta Valdis, atzīstoties, ka daži viņu sauc par robotu.

Ziema nav šķērslis

Profesionāļi spriež, ka gada laikā var kvalitatīvi sagatavoties ne vairāk kā diviem trim maratoniem, un Valda blīvo sacensību grafiku diez vai vērtē pozitīvi, taču viņš skrien un nesūdzas. Slikti esot bijis tikai vienu reizi – pēc pirmā pusmaratona sirds sākusi streikot. “Pirms tam tikai divas reizes biju paskrējis,” viņš atzīst, ka organisms nebija sagatavots lielai slodzei.

Azartiskākajiem skrējējiem Latvijas ziema nav nekāds šķērslis. Arī Valdis skrien līdz 15 grādu salam, tiesa, treniņi viņam ne pārāk patīkot. “Reizēm nedēļā ir trīs treniņi, reizēm tikai viens, jo mēdz uzmākties slinkums. Vados pēc pašsajūtas – ja nav pārāk laba, palieku mājās. Man sacensības sanāk kā treniņi. Citi teic, ka tas nav pareizi, taču – kamēr varu, tikmēr jāpiedalās.”

Lai gan daudzi uzskata, ka lielais sports domāts jauniem cilvēkiem, garajās distancēs prāvs dalībnieku īpatsvars ir vecumā virs 40 gadiem. “Svarīga ir pieredze. Esmu dzirdējis, ka maratonā labākie gadi ir tikai pēc 40. Daļa jaunībā izšauj pulveri, bet, tā kā es skriet sāku vēlāk, man tagad viss nāk ārā,” spriež Valdis Ņilovs.

Bēdīgais triatlons

Viņš meklējot savu spēju robežu. “100 km skrējienā Katarā bija ļoti karsts, jau pēc stundas gandrīz ģībonis nāca. Toreiz zaudēju teju piecus kilogramus svara. Pirmajā diennakts skrējienā Katovicē bija tik grūti, ka apgūlos zālītē un pagulēju. Tad kāds skrējējs lietuvietis mani uzmundrināja, un abi soļojām tālāk. Pēdējā aplī es viņam pateicu – piedod – un ātri aizskrēju uz finišu.”

Netikt līdz beigām gadoties reti. “Reiz sadomāju startēt triatlonā Ventspilī. Peldēšana, kas man ne pārāk padodas, bija jūrā, ūdens auksts. Netiku pat līdz pusei, kad krampji sarāva. Nogāju zem ūdens. Deins Kaņepējs peldēja aiz manis, saprata, ka nav labi. Jau laiciņu biju cīnījies un, sajutis, ka kāds man piepeld, pieķēros tam kā salmiņam un rāvu arī viņu uz leju. Piebrauca glābēji un mūs abus izvilka. Bēdīgas beigas bija diezgan tuvu, mani pat aizveda uz reanimāciju.” Pēc tam Valdis Ņilovs nav mēģinājis piedalīties triatlonā.

Savukārt sacensībās Vaidavā bijis tik karsts, ka viņš ievēlies grāvī un bezsamaņā nogulējis vairākas stundas. Pamodies vakarpusē, viena ķermeņa puse bija apdegusi. “Mani no distances var noņemt tikai veselības problēmas. Tāds raksturs,” viņš secina un atceras, ka savulaik skolas direktore teikusi: tu ar savu centību dzīvē vari tālu tikt. Distancē tā redzama kā uz delnas.

VALDIS ŅILOVS

Dzimis: 1975. gada 25. februārī

Labākie rezultāti:

maratons – 2:38:30 (2013. gadā Igaunijā)

100 km – 7:45:15 (2013. gadā Lietuvā)

diennakts skrējiens – 220 km (2015. gadā Itālijā)

Nodarbošanās: strādā veikalā TOP

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. kumādiņš ziksis Atbildēt

    dieviņam arī tādi esot vajadzīgi…ā
    Pats ar dieviņu neesmu runājis, nezinu vai tiesa.

  2. Tu esi monstrs (protams, labaa nozimee)! Taa kaa Tev vel buus daudzus gadus skriet, nem veraa Amby Burfoot veleejumu man – Stay Healthy! /sandalman/

Draugiem Facebook Twitter Google+