Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. oktobris, 2013
Drukāt

Solvita Āboltiņa: Vērtīgs ir tas lats un eiro, kas nonāk pie cilvēka

Aboltina2_KM_3

Saeimu sasniedzis 2014. gada valsts budžeta portfelis. Tas ir mūsu pirmais eiro portfelis, un tam ir jābūt vērstam uz Latvijas galveno vērtību – tās cilvēkiem, kuri vēlas būt droši par sevi un savu bērnu nākotni. 


Īpaši vērtīgs ir tas lats un eiro, kas nonāk pie cilvēka, kuram tas visvairāk vajadzīgs. Tas ir lats un eiro, kurš tiek iztērēts bērna apģērbam vai labākai mājvietai, nevis luksusam un pārgalvīgai izšķērdībai. Šī pārliecība ņemta vērā, veidojot nākamā gada budžetu, kura prioritāte ir sociālās nevienlīdzības mazināšana, demogrāfijas veicināšana un valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana.

Politiķiem ir svarīgi saprast visas mūsu sabiedrības grupas – iekāpt citu cilvēku kurpēs, kuru ikdienas dzīve ir ļoti atšķirīga. Skolotāji, vientuļās māmiņas, policisti, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti, jaunās ģimenes – visi šie cilvēki Latvijas valstij ir vienlīdz vajadzīgi, un visi kopā mēs veidojam Latvijas nākotni. Tad nauda, ko arvien vairāk novirzām sociālajām vajadzībām, vairs nav tikai abstrakts lielums un skaitlis budžetā, tai ir sava cilvēciska vērtība, un tā ir ņemta vērā, domājot par sociālo politiku 2014. gada budžeta kontekstā.

Ievērojot valdības deklarācijā pausto apņemšanos mazināt darbaspēka nodokļu slogu, politiķu vidū bijušas plašas diskusijas par efektīvākajiem veidiem, kā to īstenot. Šobrīd piedāvātie priekšlikumi neapšaubāmi vērsti uz nodokļu sloga mazināšanu, atbalstu fokusējot tieši uz mazāk atalgotajiem darbiniekiem un ģimenēm ar bērniem – šīs ir grupas, kas krasi izjūt ienākumu nevienlīdzību un visvairāk pakļautas bezdarba, nabadzības un emigrācijas riskiem.

Minimālo algu valstī saņem 200 000 cilvēku jeb teju katrs ceturtais strādājošais. Jau 2014. gadā, paaugstinot minimālo algu, ceļot neapliekamo minimumu un palielinot atvieglojumu par apgādājamo personu, ģimene, kurā aug divi bērni un abi vecāki strādājot saņem minimālo algu, varēs gadā saņemt par 300 latiem jeb 430 eiro vairāk.

Salīdzinājumam – iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par diviem procentpunktiem sniegtu atbalstu tikai trešdaļai no tiem 505 tūkstošiem cilvēku, kuru atalgojums ir zem 500 latiem, bet lauvas tiesu – divas trešdaļas – iegūtu lielo algu saņēmēji, kuriem šāds atbalsts nemaz nav nepieciešams. Ir skaidrs, ka bija jāmeklē mehānismi, kā šos līdzekļus izmantot precīzāk un efektīvāk, nevis valsts atbalstu nodokļu atlaidēs atvēlēt privileģētākajai sabiedrības daļai.

Arī lielākā daļa pensionāru jau septembrī saņēmuši savu indeksēto pensiju un, cerams, jūt kaut nelielu, tomēr pozitīvu signālu par mūsu spējām izvest Latviju uz stabila attīstības un labklājības ceļa. Pēc visu pensiju indeksācijas, sākot no nākamā gada, vidējās pensijas saņēmējam pensijas apjoms gadā pieaugs par 80 latiem jeb 115 eiro.

Nevienlīdzības mazināšana ietver arī kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Tāpēc nākamā gada budžetā tiks nodrošināts arī papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem, ko ikdienā izjūt ikviens pacients, tajā skaitā, lai steidzami mazinātu gaidīšanas rindas, risinātu būtiskākās problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un palielinātu mediķu algas.

Par spīti tam, pēdējās nedēļās publiskajā telpā saistībā ar 2014. gada valsts budžeta veidošanu dzirdams daudz kritikas, aizvainojumu un pat šantāžas.

Dažiem sociālie jautājumi šķiet labs iemesls populistiskai pašreklāmai – bez kāda sakara ar valsts ilgtermiņa attīstību un domājot tikai par nākamajām Saeimas vēlēšanām, it kā ar vienu pabalstu varētu atrisināt visu šo samilzušo problēmu kopumu.

Mūsu pieeja balstīta ilgtermiņā, ņemot vērā arī rītdienas un parītdienas sociālās vajadzības. Demogrāfija nav tikai pabalsti, bet jautājums, kas jāaplūko kompleksi. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā svarīgi ir visi – gan vecāki, gan bērni, gan vecvecāki. Latvijā dzims bērni, ja katrs ģimenes loceklis, arī vecāsmātes un vectēvi, jutīsies ekonomiski un sociāli stabili. Tas, protams, prasa daudz darba un enerģijas – plānošanā un kopīgu risinājumu meklēšanā. Taču varam būt droši, ka arī rezultāts neizpaliks.

Latvijas nākotne jāveido kopīgiem spēkiem; tikai tā veidojas sabiedrība, kas pati spēj sevi uzturēt, pārvaldīt un lemt par savu nākotni.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+