Ekonomika
Īpašums

Spiež deklarēties neapkurināmā ēkā un uzkrauj septiņreiz lielāku nodokli 16


Māris Rātfelders
Māris Rātfelders
Foto – Valdis Semjonovs

Pensionētajam rīdziniekam Mārim Rātfelderam par Saulkrastos agrākajā dārzkopības kooperatīva teritorijā pirms trīsdesmit diviem gadiem uzceltu vasarnīcu un 600 kvadrātmetriem zemes šogad aprēķināts 1012,49 eiro liels nodoklis.

Prātam neaptverams nodoklis

“Pērn par to man bija jāmaksā 276,39 eiro,” stāsta Māris Rātfelders. “Ja par zemi aprēķinātais nodoklis, salīdzinot par pērn maksāto, šogad nav paaugstināts, tad par ēku, par ko līdz šim maksāju 113,25 eiro, tas ir prātam neaptverams un nesaprotams – 849,35 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu nodoklis par ēku palielinājies aptuveni septiņas reizes! Ar šādu nodokli uz maniem pleciem uzkrauts nepanesams slogs. Ja pensijā saņemu 230 eiro mēnesī, tad nodoklis vairāk nekā 1000 eiro apmērā pārsniedz vairāk nekā četru mēnešu pensiju apmēru un veido aptuveni trešdaļu no maniem gada ienākumiem.”

Māris Rātfelders rakstiski lūdzis Saulkrastu novada domes priekšsēdētājam Ervīnam Grāvītim atbildēt, kāpēc aprēķināts šāds nodoklis.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis atbildējis Mārim Rātfelderam, ka nodoklis paaugstināts tāpēc, ka viņa vasarnīcā neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Tā pagājušā gada 30. augustā lēmusi pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokli un nodokļa atlaidēm 2018. gadam.

Nodokļa atlaidei neatbilst

Uz 78 gadus vecā pensionāra lūgumu piešķirt nodokļa atlaidi pašvaldības vadītājs vien paskaidrojis, kādām iedzīvotāju grupām pašvaldība tās varot piešķirt, balstoties uz pieminētajiem saistošajiem noteikumiem.

“No Grāvīša k-ga atbildes kļuva skaidrs, ka man aprēķināto nodokli nepārskatīs un ka nekādu atlaidi nesaņemšu, jo, lūk, neesmu ne 1. vai 2. grupas invalīds, ne politiski represētais, ne persona, kura aprūpē ir bērns ar īpašām vajadzībām, kuriem tās pienāktos pēc pašvaldības noteikumiem,” saka Māris Rātfelders, “tāpat man skaidrs, ka no savas pensijas tādu nodokli nekad nespēšu samaksāt. Vienīgā izeja ir šo ar paša rokām celto vasarnīcu pārdot. Vai grimt parādos, kamēr man to atsavina.”

Viņaprāt, pašvaldības prasība deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu vasarnīcā ir absurda. Pēc 1986. gadā izdotajiem būvniecības noteikumiem toreizējā dārzkopības teritorijā Māris Rātfelders drīkstējis uzcelt nevis pastāvīgai dzīvošanai paredzētu ēku, bet tādu, kas izmantojama tikai vasarā. Bet pēc tagadējās vietējās varas izdotajiem noteikumiem viņam te jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta.

Spiež fiktīvi deklarēties

“Ar šādu nodokļa aprēķināšanas kārtību pašvaldība spiež mani deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams, sevišķi vēl manos gados. Ēkā nav apkures un cita labiekārtojuma dzīvošanai ziemā. Deklarēšanās būtība ir norādīt personas faktisko dzīvesvietu, kur pašvaldība un citas valsts pārvaldes iestādes varētu nosūtīt tai dažādus paziņojumus. Bet tagad šī vairākkārt paaugstinātā nodokļa dēļ pašvaldība spiež pārkāpt Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, fiktīvi deklarējot dzīvesvietu tur, kur cilvēks pastāvīgi nekad nav dzīvojis un arī nedzīvos,” spriež Māris Rātfelders.

Šantāža ar deklarēšanos

Ar šo lēmumu Saulkrastu novada pašvaldība piedalās tai pašā šantāžā ar deklarēšanos, kuru pirms diviem gadiem aizsāka Rīgas pašvaldība, pēc tam turpināja Carnikavas, Mārupes un citu novadu un pilsētu pašvaldības. Par ēkām, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, agrāk maksāto 0,2% vietā jau jāmaksā 1,5% no ēkas kadastrālās vērtības jeb aptuveni septiņas reizes vairāk, nekā bija līdz šim.

Māris Rātfelders, protams, nav vienīgais rīdzinieks, kuram Saulkrastos pieder vasarnīca un kuram pašvaldība uzkrāvusi šādu nodokļa slogu. Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā pavisam ir 25 bijušie dārzkopības kooperatīvi ar tūkstošiem ēku. Pēc novada pašvaldības datiem, tajos ir 3948 ēkas, kurās šogad neviens nebija deklarējis savu dzīvesvietu un kuru īpašniekiem šogad jāmaksā vairākkārt lielāks nodoklis.

Ja ziemā nepatīk, vari nedzīvot

Rātfeldera k-gam un simtiem citu pensionāru uzkrautais nekustamā īpašuma slogs Saulkrastu, Carnikavas un citu novadu pašvaldību deputātus neuztrauc.

Tāpat neuztrauc, ka no koka celtajās būdiņās ziemā nevar dzīvot.

Tā kā pēc būvju klasifikācijas noteikumiem vasarnīcas, dārza mājas un citas pieskaitītas apdzīvojamām ēkām, arī ministriju ierēdņiem nav svarīgi, vai vasarnīcu tās īpašnieks izmanto visu gadu vai tikai vasaras mēnešos. Kad savulaik rakstīju par rīdzinieku, kurš bija nonācis līdzīgā ķezā ar vasarnīcu Carnikavas novadā, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis atbildēja, ka Carnikavas novada pašvaldības izdotie apbūves noteikumi nenosaka dārza mājas īpašnieka tiesības vai pienākumu dzīvot tajā tikai vasarā. Tātad – ja koka būdā ziemā dzīvot pašam nepatīk, vari nedzīvot.

Pašvaldību amatpersonām uztraukums ir par ko citu, proti, par deklarēto iedzīvotāju skaita saglabāšanu savās administratīvajās teritorijās. Tas nekas, ka deklarēšanās ir fiktīva un ka būtībā tiek pārkāpts likums. Saulkrastu novada pašvaldībā plāno, ka 2018. gadā nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi par ēkām pieaugs par aptuveni 600 000 eiro. Bet tas nodokļa 0,2% likmes vietā ieviešot 1,5% likmi, nauda nāktu griezdamās.

Ar šo fiktīvās deklarēšanās šantāžu pašvaldības pūlas pārdalīt sev par labu iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kura par deklarēto personu ieņēmumiem 80% plūst vietējās pašvaldības kasē. Bet tās jau ir miljonos mērāmas summas. Noteikts deklarēto iedzīvotāju skaits ļautu piekļūt arī tiem miljoniem, kas pašvaldībām plūstu no Eiropas fondiem. Tāpēc arī citām pašvaldībām ir kārdinājums spiest deklarēties. Ja stāsts ir par miljoniem, tad šantāža ar deklarēšanos ir tā vērta, lai pensionāru iebildumus par nesamērīgu nodokli neņemtu vērā.

LA.lv