Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. novembris, 2016
Drukāt

Spriegā esamība starp mūziku un biznesu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kompānijas "Mikrofona ieraksti" īpašnieki Elita Mīlgrāve un Guntars Račs ir izveidojuši vadības tandēmu, kurā Elita atbild galvenokārt par finansēm, bet Guntars – par saturu.

Ja nu mums ir kāda ierakstu kompānija, kas pastāvējusi ilgstoši, tad tā ir “Mikrofona ieraksti”, kas šogad atzīmē 20 gadu jubileju.

Tam par godu rītvakar “Arēnā Rīga” notiks vērienīgs lielkoncerts “20 gadi latviešu mūzikā”, ietverot programmā gan tos, ar kuriem ierakstu kompānija savas gaitas sākusi (“Menuets”), gan tos, ar kuriem ilgstoši strādājusi (“Prāta vētra”, “Līvi” un daudzi citi). “Mikrofona ieraksti” var lepoties, ka veidojuši plašāko un daudzveidīgāko sadarbību ar Raimondu Paulu. Bet kopumā šādu sadarbības partneru ir desmitiem, ja ne simtiem – ierakstu skaits katalogā šobrīd veido 558 vienības. Tā lielākoties ir izklaides mūzika, taču tostarp netrūkst arī alternatīvās, kā arī folkloras, bērnu un nedaudz arī akadēmiskās mūzikas ierakstu. “Mikrofona ieraksti” Latvijas mūzikas kopainā kvalitatīvi aizpilda nozīmīgu nišu. Kompānijas īpašnieki – Elita Mīlgrāve un Guntars Račs – ir izveidojuši lielisku vadības tandēmu, kurā Elita atbild galvenokārt par finansēm, bet Guntars – par saturu.

Gluži kā dzimšanas dienas dāvana nule parādījusies ziņa, ka vairāki kompānijas ierakstos pārstāvētie mākslinieki, izturot sākotnējo atlasi, ir kvalificējušies “Grammy” balvas pirmajai kārtai. Tā kā kompānijas repertuāra direktors Guntars Račs ir kļuvis par “Amerikas mūzikas ierakstu akadēmijas” biedru, jau otro gadu tai ir tiesības pieteikt Latvijā radītus un ASV izdotus ieskaņojumus prestižajai balvai. Līdz šim līdz nominācijām un godalgām ir nonākuši ārzemju kompāniju producētie latviešu mākslinieku ieraksti tikai akadēmiskās jeb klasiskās mūzikas laukā, bet tagad sīvā konkurencē notiek cīņa arī labākās deju mūzikas, kā arī labākā remiksa kategorijās (“The Briefing”, “Rodion Gordin Feat. Edvards Grieze”, “Ryga” un Justs). Tas ir vēl viens solis tālāk latviešu mūzikas starptautiskās aprites veicināšanā. Taču lūkošanās uz “ārpusi” ir tikai viens no darbības aspektiem. Tas, ka kompānija Latvijā pārstāv lielos ārvalstu izdevējus, tādus kā EMI, proti, izplata un pārdod viņu ierakstus, ienes līdzekļus, kurus tā vēlāk izmanto latviešu mūziķu ieskaņojumiem. Pateicoties tam, ka tiek izplatīti “Rolling Stones”, Tīnas Tērneres un citu albumi, “Mikrofona ieraksti” var atļauties subsidēt latviešu mūzikas iznākšanu. Izrādās, ka, pērkot ārzemju mūziku, mēs atbalstām vietējo mākslinieku albumu tapšanu.

Divdesmit gadi nozīmē arī nepieciešamību nemitīgi meklēt ceļus, kā izdzīvot, mainoties un meklējot jaunus eksistences veidus un nišas. Laika gaitā reiz audiokasetes producēt uzsākušais uzņēmums uz populārās “Mikrofona aptaujas” bāzes ir mainījis ne tikai audioformātus, bet arī dažādojis darbību, ietverot nošu izdošanu, kā arī rūpes par autortiesībām un blakustiesībām. Kur ir mūzika un ieraksti, tur ir arī koncerti, koncerttūres, dziesmu sacensības, konkursi un apbalvošanas ceremonijas. Ar katru specifisko jomu nodarbojas vai nu “Mikrofona ieraksti”, vai “MicRec PM”, vai arī “MicRec Publishing”. Šī diversifikācija, protams, saistīta ar to, ka disku pārdošana pasaulē joprojām krītas, bet kompānijai jābūt fleksiblai, meklējot arvien jaunus darbības veidus.

Attīstoties virtuālajai pasaulei, ir nācies apgūt arī lejuplāžu specifiku – sākot ar digitālo platformu “Do re mi”, kas tagad ir rekonstrukcijas stadijā, un beidzot ar darbu pie apjomīgām datubāzēm, kas kalpo mūzikas izplatīšanai Spotify un citās straumēšanas vietnēs. Šobrīd lielākais izaicinājums ir datubāzu veidošana – esošie resursi ir jāklasificē, jāpielāgo dažādiem interneta provaideriem un lietotājiem. Pašreizējā formā “Do re mi” vairs nespēja konkurēt ar lielajiem Spotify vai iTunes, globalizācija to ir iespiedusi stūrī. Nav vairs racionāli tērēt enerģiju mazam veikaliņam, tā vietā ir jāpielāgojas lielajiem servisiem, kas strādā ar visu pasauli. Taču diski joprojām ir un paliek. Kā grāmatas. Mēs gan lasām elektroniskās grāmatas, taču mīlam tās, kuras var nolikt plauktā. Tāpat ir ar diskiem.

Jautāta, kas ir bijis vērtīgākais ieguvums 20 gadu gaitā, Elita Mīlgrāve saka: “Cilvēki, ar kuriem ir bijusi iespēja strādāt – mākslinieki. Tā ir milzīga bagātība.” Vissmagākais periods bijis tad, kad valstī sākās ekonomiskā krīze, bet “Mikrofona ieraksti” to izjuta dubultā, jo tieši tajā laikā krīze bija arī mūzikas industrijā kā tādā – mainījās nesēju formāti, izspiežot no tirgus diskus. Mūzikas izplatīšana bija sākusies internetā, un radās jautājums, kas notiks tālāk un vai vispār būs vajadzīgi izdevēji. Krīzes dēļ bijis jāsamazina arī darbinieku skaits, un izdevējiem vēl joprojām sāp sirds par cilvēkiem, no kuriem nācās šķirties, kā arī atceroties bezpalīdzības sajūtu, kad no pašiem nekas vairs nebija atkarīgs. Taču vienlaikus krīze nozīmēja arī atteikumus daudziem, kuri nāca ar ierakstu piedāvājumiem, jo izdošana ir saistīta ar ieguldījumiem un risku. Gadu gaitā Latvijā arī radās arvien jaunas skaņu ierakstu kompānijas, tādas kā “Upe” vai “Platforma” – to īpašnieki Ainars Mielavs un Rimants Kalniņš savulaik izauguši no “Mikrofona ierakstiem”.

Elita Mīlgrāve uzskata, ka “Mikrofona ieraksti” ir ļoti patriotiska kompānija, jo strādā tieši Latvijas auditorijai. Latviešu ir tik, cik viņu ir (gan tomēr aptuveni četrreiz vairāk nekā Islandes iedzīvotāju), valsts nav no bagātākajām, tāpēc jebkādas valstiskā atbalsta formas, tostarp atbalsts Mūzikas ierakstu balvas ceremonijai pēdējo trīs gadu laikā, ir vērā liekams (Islandē tiekot atbalstīts katrs albums). Un tikai tad, ja izdevēji redz kādas potences, viņi mēģina iziet pasaulē. Un potences ir.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+