Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Tā nebija cīņa ar vējdzirnavām. Zinātnieki pārliecināti, ka atraduši Servantesa pīšļus

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc tam kad zinātnieki marta vidū paziņoja, ka atraduši Spānijas literatūras celmlauža Servantesa kapu, dzīve Madrides mūķeņu klosterī zaudēja savu rāmumu.

Jau sen zināms, ka atjautīgā bruņinieka Dona Kihota “tēvs” Migels de Servantess Saavedra bija vēlējies, lai viņu apglabā šā klostera kriptā, un 1616. gadā pēc viņa nāves tā arī notika.

Baskāju Karmela ordeņa māsu klosteris (Convento de las Trinitarias Descalzas) atrodas Lope de Vegas ielā netālu no slavenā mākslas muzeja “Prado”. Plāksne pie klostera mūra sienas vēsta, ka šeit apglabāts Servantess (1547 – 1616). Savulaik viņu piecus gadus turēja gūstā alžīriešu pirāti, un tieši Karmela ordeņa māsu klostera samaksātā izpirkuma nauda palīdzēja nākamajam rakstniekam tikt brīvībā.

Atrada gandrīz pēdējā mirklī

Servantesa kapa vietas izpēti vadīja arheoloģe Almudena Garsija Rubio. Rakstnieka mirstīgo atlieku meklējumi sākās pirms diviem gadiem, izmantojot infrasarkano staru aparātu, trīsdimensiju datorskeneri un pazemes pētīšanas radaru. Pētījumi jau izmaksājuši vairāk nekā 110 000 eiro, kas daļai spāņu ekonomiskās krīzes apstākļos šķiet pārāk daudz.

Šā gada februāra beigās zinātnieki nonāca pie slēdziena, ka vairāk nekā mēnesi ilgušie izrakumi acīmredzot devuši rezultātu, un martā viņi paziņoja medijiem: gandrīz pēdējā mirklī, kad meklēšanu jau gribēja beigt, zem baznīcas pašā galējā stūrī atradās slānis ar pieaugušu cilvēku kaulu gabaliem sliktā stāvoklī, tā laika nauda un koka zārka fragments, uz kura bija iniciāļi M. C.

Mūsdienās nav dzīvu Servantesa pēcnācēju. Māsas Luizes kapa vieta atrodas kādā ciemā netālu no Madrides, un nostāsts vēsta, ka rakstnieka vecvecāki no mātes puses apglabāti zem kādas Madrides baznīcas. Par rakstnieka tēvu nekas nav zināms.

Tiesu ekspertīzes ārsts un antropologs Fransisko Ečeberija, kurš vada kaulu pētījumus, paudis cerību, ka radniecību varēs pierādīt ar DNS paraugu palīdzību, bet viņš vēl nevar pateikt, kā un kad notiks šādi pētījumi. Basks Ečeberija pazīstams kā Spānijas Pilsoņu kara upuru masu kapu pētnieks.

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+