Foto – LETA

Tiesībsargs: Prezidenta izteicienos var saklausīt aicinājumu nepildīt Satversmi 0

Valsts prezidents Andris Bērziņš ar paziņojumu, ka nav nepieciešams cīnīties par bezmaksas mācību materiāliem, būtībā aicina neievērot Satversmē un likumos noteikto valsts apmaksāto izglītības nodrošināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42
VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju
“AstraZeneca” paziņo, ka tā ir sākusi savas Covid-19 vakcīnas izņemšanu no apgrozības visā pasaulē
Lasīt citas ziņas

“Nevar noliegt, ka brīvpusdienu nodrošināšana skolēniem būtu ievērojams atspaids trūcīgākām ģimenēm un garantija, ka ikviens skolēns ietur siltu maltīti vismaz vienu reizi dienā. Tomēr izvēlē starp brīvpusdienām un bezmaksas izglītību Satversmē ir skaidri noteikts, ka pamatizglītība ir obligāta, turklāt bez maksas. Savukārt par brīvpusdienām nav minēts nekas,” uzsver Siliņa.

Viņa akcentē, ka prezidenta paziņojums, ka “daudz būtiskāk nodrošināt brīvpusdienas skolēniem, nevis cīnīties par bezmaksas mācību materiāliem”, ir pretrunā paša prezidenta iepriekš paustajam par nabadzības neesamību valstī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesībsarga biroja pārstāve skaidro, ka patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums neuzliek vecākiem pienākumu iegādāties mācību līdzekļus, šāds pienākums gulstas uz valsts un pašvaldību pleciem. Siliņa norādīja, ka plānotie grozījumi vairākos ar izglītību saistītos tiesību aktos jēdzienu izpratni un mācību materiālu nodrošināšanas pienākumu konkretizē starp pašvaldību un valsti, kā arī nosaka vecāku atbildību nodrošināt individuālos mācību procesam nepieciešamos līdzekļu.

Prezidents šodien skaidroja, ka notikusi viņa viedokļa interpretācija, jo viņš neiestājas pret bezmaksas mācību materiāliem, bet gan nepieciešams “saprātīgi virzīties uz priekšu”, neizceļot tikai vienu atbalsta aspektu.

“Jautājums par ēdināšanu ir vairāk nekā būtisks un tas ir vispārcilvēcīgs – it sevišķi lauku rajonos, kur bērni no rīta atstāj mājas un ir ilgu laiku prom. […] Nepaēdis skolēns nav skolēns,” skaidroja prezidents.

LETA trešdien vēstīja, ka Bērziņš uzskata, ka Latvijā daudz būtiskāk skolēniem ir nodrošināt brīvpusdienas, nevis cīnīties par bezmaksas mācību materiāliem.

Prezidenta preses dienestā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka, ņemot vērā Latvijas sociālekonomisko situāciju, bieži vien brīvpusdienas skolā skolēnam ir vienīgais pilnvērtīgais uzturs visas dienas laikā. Šī iemesla dēļ Bērziņš uzskata, ka primāri ir visiem skolēniem nodrošināt skolā brīvpusdienas, bet diskusija par bezmaksas mācību materiāliem nav tik primāra kā skolēnu pilnvērtīgs uzturs.

Tikšanās laikā ar pilsētas skolu direktoriem un izglītības nozares pārstāvjiem tika pārrunātas reformas izglītībā un to saikne ar izglītības kvalitāti, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) loma reformu veikšanā, mazo lauku skolu saglabāšanas jēga, skolas konkurence, piesaistot skolēnus, un skolotāju paaudžu nomaiņa.

Reklāma
Reklāma

Prezidents norādīja, ka izglītības reformu vienīgā mēraukla ir skolēnu izglītības līmenis un konkurētspēja. Kā ziņots, prezidents trešdien devās reģionālajā vizītē uz Jēkabpili.

LETA jau ziņoja, ka IZM izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem.

Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus. Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka pašvaldībām būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā, lai īstenotu IZM iecerēto, ka pašvaldībām no saviem līdzekļiem būs jānodrošina tie mācību līdzekļi, kas nepieciešami lietošanai mācību iestādēs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.