Ekonomika
Bizness

Tirgus nolaists līdz kliņķim 16


Āgenskalna tirgus būtu iecienīta iepirkšanās vieta Pārdaugavas iedzīvotājiem. Ja vien laicīgi būtu sakopts un izremontēts.
Āgenskalna tirgus būtu iecienīta iepirkšanās vieta Pārdaugavas iedzīvotājiem. Ja vien laicīgi būtu sakopts un izremontēts.
Foto – Marta Oplucāne

Nolaists līdz kliņķim

Kopš AS “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) pieņēmis lēmumu no 1. janvāra Āgenskalna tirgu slēgt, sašutums un nemieri tirgū vēl nav beigušies – paraksti savākti un iedzīvotāji gatavi cīnīties par tā atjaunošanu. Ar neapbruņotu aci ir skaidrs, ka gandrīz simts gadus vecajai ēkai akūti nepieciešams remonts. Arī cilvēku plūsma ar gadiem ir stipri mazinājusies. Tomēr, ja jau kultūrvēsturiskais piemineklis ir tik dramatiskā stāvoklī, kādēļ par remontu netika domāts agrāk? “Ja tirgus būtu sakopts, ne tikai tie, kas dzīvo Āgenskalnā, bet arī mārupieši brauktu un pirktu. Paskatieties, kā ir tagad! Kurš jauns, labi situēts cilvēks vēlētos tur iepirkties?” retoriski jautā mājražotāja Agnese Skudra, kura Āgenskalna tirgū strādāja desmit gadus.

Āgenskalna tirgus vadītājs Andris Furmanovs neesot pilnvarots runāt par viņa vadītā tirgus slēgšanu, tādēļ RCT viedokli pauda mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins: “Muļķīgi ir runāt par kaut kādām mahinācijām un shēmām. Patiesība ir viena – sliktais tirgus ēkas stāvoklis ir iemesls, kādēļ slēdzam to. Gan Būvniecības valsts kontroles birojs, gan inženieru kompetences centrs “CMB” ir devuši savus atzinumus, kas papildina viens otru. Tajos norādīts, ka tirgus īpašniekiem ir jāveic teritorijas atjaunošanas un konservācijas darbi. Apgalvojums, ka Āgenskalna tirgu vēlamies “aizvākt” apzināti, ir nepatiess. Šajā ēkā ir bīstami atrasties, to apstiprinājuši sertificēti būvinženieri. Kādi vēl pierādījumi nepieciešami? Mēs kā pašvaldības pārstāvji nevaram pakļaut riskam iedzīvotāju dzīvību.”

Galerijas nosaukums

Uz Centrāltirgu strādāt neies

“Mums atsūtīja vēstuli, kurā teikts, ka no 2018. gada 1. janvāra Āgenskalna tirgus tiks slēgts. Ēka esot avārijas stāvoklī. Lai gan remonts ir nepieciešams, tā tomēr nav taisnība. Pēdējo gadu laikā pircēju skaits ir sarucis. Mēs ar kolēģiem domājam, ka tas ir tādēļ, ka nepārtraukti tiek sludināts, ka kuru katru brīdi tirgus var iebrukt. Gan uz ielas, gan sabiedriskajos transportos to vien var dzirdēt. Acīmredzot, veikala “Maxima” traģēdija Zolitūdē ir atstājusi spēcīgu iespaidu,” stāsta augļu un dārzeņu ejā sastaptā pārdevēja Lidija.

“Un kā lai nebaidās? Ļoti bieži šeit noskan ugunsdzēsēju sirēnas brīžos, kad tirgū atrodas daudz klientu. Esam savākuši ļoti daudz parakstu, vairāk nekā divus tūkstošus. Ne tikai mēs, tirgotāji, esam neapmierināti ar situāciju, bet arī mūsu klienti. Pircēju vidū ir jaunās māmiņas, invalīdi, seniora vecuma cilvēki. Tie, kuri dzīvo tepat blakus, nebrauks iepirkties uz lielo Centrāltirgu vai Vidzemes tirgu. Šis ir vienpadsmitais gads, kopš šeit strādāju. Esmu kategoriski noskaņota pret pāriešanu uz Centrāltirgu. To nedarīšu! Aprunājoties ar kolēģiem, uzzināju, ka kāda daļa tomēr ies strādāt uz turieni. Šeit mums ir savi klienti, zinām viņu vēlmes. Esam tā kā viena liela ģimene. Ja jāmaina darba vieta, atkal viss jāsāk no jauna. Noteikti arī vietas mums netiks atvēlētās tās pašas labākās. Visvairāk jau šokē tas, ka mums kā tādiem muļķiem vispār nekas netika pateikts. To, ka tirgu slēgs, uzzinājām no pircējiem. Jājautā, kas tā par attieksmi? Baumas jau klīst dažādas. Piemēram, ka tirgus jau sen kādam ir izīrēts vai pārdots. Nezinu, kas atbilst patiesībai, bet droša esmu par vienu – tirgus nav tik briesmīgā stāvoklī, lai to klapētu ciet. Aizdomas rada fakts, ka ne mūs, ne medijus nelaiž pagrabā. Manuprāt, tādēļ, ka tad cilvēki ieraudzītu, ka situācija nemaz nav tik traģiska,” turpina pārdevēja Lidija.

Īpašnieki vainīgi, kādēļ apgrozījums tik slikts

Mājražotāja Agnese Skudra no Lapmežciema stāsta, ka pēc tirgus slēgšanas klientiem būs jābrauc pēc iecienītajiem produktiem uz Ragaciemu. Tad viņiem būs jāķer momenti, kad mājražotāja nebūs atbraukusi uz kādu no lielajiem gadatirgiem. “Mēs esam nolēmuši, ka pēc tirgus slēgšanas nepārcelsimies ne uz Centrāltirgu, ne Vidzemes. Centrāltirgū ir ļoti liels preču klāsts, pārpilnība. Tomēr kvalitāte atšķiras. Tur pārdot gan ļoti zemas, gan labas kvalitātes produktus, kā arī ir ļoti dārga nomas maksa par tirdzniecības vietu,” bēdājas Agnese.

Kādēļ Āgenskalna tirgū tik slikts apgrozījums? “Diemžēl tirgos cilvēki iepērkas arvien mazāk. Savu darbību sākām krīzes laikā, un teikšu jums godīgi, šo gadu laikā Āgenskalna tirgus nav attīstījies. Jau tad, kad vēl nezinājām par tā slēgšanu, apsvērām ideju par aiziešanu no šīs vietas. Iemesli tam ir dažādi. Pirmkārt, sliktais apgrozījumus, kura dēļ tirgošanās Āgenskalnā kļūst par dārgu hobiju. Otrkārt, lielā nomas maksa,” skaidro mājražotāja.

Ja tirgus būtu moderns, laikus atjaunots, viņasprāt, ar apgrozījumu nebūtu tādu problēmu. “Tagad Āgenskalna tirgū pārsvarā iepērkas seniora vecuma cilvēki, bet Pārdaugavā dzīvo daudz jaunu, maksātspējīgu iedzīvotāju. Ja tirgus īpašnieki par to būtu domājuši laikus, sakārtojuši tirgus ēku, tā kļūtu par ļoti iecienītu vietu tās puses iedzīvotājiem. Agrāk vajadzēja domāt par Eiropas Savienības fondu piesaisti!” uzskata Agnese Skudra.

Pārdevēji domā, ka liels trieciens tirgus apmeklētībai bija tad, kad aizvēra centrālo ieeju. “Lai iekļūtu tirgū, klientiem ir jākāpj pa ļoti stāvām trepēm. Nerunāsim par invalīdiem ratiņkrēslā vai jaunajām māmiņām ar bērnu ratiem. Viņi tirgū fiziski netiek iekšā. Par savu likteni īpaši nesatraucos. Desmit gadu laikā esam iemantojuši klientu uzticību, un zinu, ka viņi atradīs iespēju, kā pie mums iepirkties. Ja Āgenskalna tirgu patiešām rekonstruēs, labprāt tur atgriezīsimies,” stāsta Agnese.

“Savu produkciju piedāvājam visos trīs Rīgas tirgos. Āgenskalna tirgū nomas maksa bija zemāka nekā citur. Pārdaugavā mums ir savi klienti, tādēļ esam atraduši citu risinājumu. Turpmāk “Straupes” produktus varēs iegādāties tirdzniecības centrā “Mellene”, kas atrodas turpat Mazajā Nometņu ielā,” stāsta Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.


Cer, ka tirgu atvērs jau februārī

Skaidrīte šajā tirgū nostrādājusi 20 gadus. Viņas noskaņojums kaujiniecisks: “Neesam aitu bars, kas pakļausies “saimnieku” iegribām. Ir jācīnās par savu vietu, tādēļ domu par darba vietas maiņu neapsveru. Paraksti ir savākti, medijos ažiotāža liela. Tādēļ nevaram padoties un pieļaut, ka kāds kāpj uz galvas. Pārāk bieži pieļaujam, ka īstenojas bezjēdzīgas lietas un pret mums izturas kā pret zemāk stāvošiem. Manuprāt, februārī tirgus atkal būs vaļā un varēsim turpināt strādāt. Tādēļ uzdzen dusmas, ka cilvēki nāk un žēlojas kā pie kapa. Nav ko čīkstēt, viss ir mūsu rokās. Vēlreiz jums saku – ir jācīnās!”

“Cilvēku skaits pēdējo divu trīs gadu laikā ir stipri mazinājies. Īpašu sarukumu pieredzējām tad, kad tika aizvērta centrālā ieeja. Televīzijā jau rādīja, ka skats tur baigs – viss nolaists līdz kliņķim. Gan griesti, gan grīda sliktā stāvoklī. Acīmredzot Āgenskalna tirgu slēdz, jo neviens nevēlas, lai atkārtotos pirms četriem gadiem notikusī Zolitūdes traģēdija. Baumo jau te visi, bet kā ir patiesībā? Nezinu, bet skaidrs ir viens, šim tirgum remonts ir akūti nepieciešams,” stāsta pārdevēja Tatjana.

Remonts nepieciešams arī Vidzemes tirgū

Aprunājoties ar darbiniekiem Vidzemes tirgū, uzzinu, ka par tirdzniecības vietu ar trīs metru garu vitrīnu mēnesī jāmaksā 800 eiro. Viņi pilnīgi piekrīt kolēģiem no Āgenskalna, jo rodoties sajūta, ka abus tirgus vēlas iznīcināt apzināti. Rūgti tiek secināts, ka Rīgas domei nerūp tirgu liktenis un pamazām Latvijā ražoto preci nomainīs poļu produkcija.

“Nav vēlmes un spēka cīnīties, esam atmetuši cerības. Mūsu devīze “Vidzemes tirgū lauku labumu netrūkst” vairs neatbilst patiesībai. Telpas ir sliktā stāvoklī, un arī klientu ir mazāk. Īpaši stāvoklis pasliktinājās, kad pirms pāris gadiem īpašnieki teritoriju iznomāja firmai SIA “Kaufmann Concepts”. Šo gadu laikā nekas nav darīts lietas labā. Ne pārbūvētas ēkas, ne labiekārtota teritorija,” saskumusi par netaisnību ir Irīna, kura tirgū strādā jau 22 gadus.

Dīvaini šķiet arī tas, ka ne vienā, ne otrā tirgū jau gadiem nav veikti pat elementāri sakopšanas darbi. Nav īsti skaidrs, kā tiek izmantota augstā īres maksa.

Vismazākā nomas maksa ir Vidzemes tirgū, pēcāk seko Āgenskalns, bet Centrāltirgū cena par tirdzniecības vietu ir visaugstākā.


Nesakopa, jo nebija naudas

Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925. gadā. Akciju sabiedrība “Rīgas Centrāltirgus” (RCT), kura filiāle ir arī Āgenskalna tirgus, simtprocentīgi pieder Rīgas domei.

“Loģiski, ka rekonstrukcija ir nepieciešama. Šis būs laikietilpīgs process, apjoms ir liels, un remontam tiks ieguldīta nopietna naudas summa. Situāciju sarežģī tas, ka ēka ir vēsturiskais piemineklis un tās arhitektūra ir ļoti specifiska. Ar nomniekiem līgumi spēkā līdz šā gada beigām, tādēļ likumsakarīgi ir tas, ka no jaunā gada tirgus tiks slēgts. Visiem darbiniekiem esam piedāvājuši pāriet strādāt uz Centrāltirgu. Arī nomniekiem piedāvājam nomas atlaides lielajā tirgū. Tas, ko vēlos īpaši izcelt un pasvītrot – mums nav citu plānu, šī ēka tiks izremontēta un atkal atvērts Āgenskalna tirgus,” sola Aleksandrs Šuņins.

Uz jautājumu, kādēļ tirgus remonta jautājums tik ilgi novilcināts, 28. novembra Rīgas domes komitejas ārkārtas sēdē, RCT pārstāvji norādīja, ka viņiem finansējuma pietiekamā apmērā neesot. Tas vairākkārt lūgts gan Rīgas domes Īpašumu departamentam, gan būvuzraudzības iestādēm, taču pārsvarā saņemtas atbildes, ka “nauda tiks meklēta”.

LA.lv