Foto – LETA

Žūrija nosaukusi pretendentus uz “Spēlmaņu nakts” balvām septiņpadsmit kategorijās 0

“Spēlmaņu nakts” balvas pasniegs tradicionāli 23. novembrī.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
VIDEO. Ovācijas un neviltota sajūsma! Dons iekļūst Eirovīzijas finālā 7
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
Lasīt citas ziņas

Šis ir otrais gads, kurā darbojas jaunais nolikums. Četru kategoriju – Gada lielās formas izrāde, Gada mazās formas izrāde, Gada izrāde bērniem vai jauniešiem un Gada sasniegums laikmetīgajā dejā – uzvarētāji savā starpā sacentīsies par “Grand Prix”. Atšķirībā no pagājušā gada, kad žūrijai izdevās rast zelta vidusceļu un nominācijās bija minēti pieci mākslinieki vai izrādes, šogad atsevišķās nominācijās konkurence bija tik sīva, ka izvirzīti veseli seši pretendenti (pēc nolikuma var būt ne mazāk kā trīs un ne vairāk kā astoņi). Žūrijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe Zane Radzobe teic – tāpat kā vairākās iepriekšējās sezonās, arī šajā iezīmējās tendences, kas nav pārsteigums, bet drīzāk likumsakarība. Pirmkārt, radīti daudzi izcili aktierdarbi un konkurence ir ļoti sīva. Otrkārt, piesātinātākie darbi tapuši tieši mazajos spēles laukumos. Parādās arī tas, ka notikusi vadošās paaudzes maiņa Latvijas režijā. Patlaban tā ir paaudze, kurai ir ap trīsdesmit – Elmārs Seņkovs, Valters Sīlis, Vladislavs Nastavševs, Laura Groza-Ķibere un Dmitrijs Petrenko, kuru vārdi nomināciju sarakstā parādās pat trīs reizes. Atsevišķiem teātra profesionāļiem šī sezona bijusi īpaši spoža. To var teikt par Dmitriju Petrenko, kurš uzplaucis kā režisors tieši šajā sezonā, un arī Laurai Groza-Ķiberei, pateicoties diviem brīnišķīgiem darbiem Liepājā un Dailē, šī sezona bijusi pilnīgi satriecoši lieliska. Trīsdesmitgadnieku paaudze režijā strādā ļoti intensīvi un labā sadarbībā ar aktieriem. Par to liecina lieliski aktierdarbi tieši šo režisoru iestudētajās izrādēs. Treškārt, jaunās paaudzes režisoriem piemīt spēja apvienot jaunā meklējumus ar stāstiem, ko grib dzirdēt publika.

Vaicāta, kāpēc žūrija bijusi tik barga pret Valmieras teātri, piešķirot tam tikai divas nominācijas, Zane Radzobe teic: “Nepiederu kritiķiem, kuri teiktu, ka Valmieras teātrī nav bijis nekā laba, kaut arī, salīdzinot ar sezonām pirms dažiem gadiem, kad šis teātris strādāja absolūti spoži, būdams teātra mākslas avangardā, kritums ir skaidri redzams. Bet te jāņem vērā, ka konkurence ir liela. Tas, ka Valmierā bijuši arī labi darbi, vēl nenozīmē, ka tie iekļaujami labāko piecniekā vai sešniekā. Ir objektīva sacensības situācija.”

Uzziņa

“Spēlmaņu nakts 2015” nominanti

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielās formas izrādes:
“1984” (Liepājas teātris, režisore Laura Groza-Ķibere);
“Indulis un Ārija” (Liepājas teātris, režisors Sergejs Zemļanskis);
“Cerību ezers” (Jaunais Rīgas teātris, režisors Vladislavs Nastavševs);
“Raiņa sapņi” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Kirils Serebreņņikovs);
“Fro” (Rīgas Krievu teātris, režisors Ruslans Kudašovs).

Mazās formas izrādes:
“Antigone” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Elmārs Seņkovs);
“Prāts” (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Valters Sīlis);
“Visas viņas grāmatas” (Dailes teātris, režisors Dmitrijs Petrenko)
“Equus” (Dailes teātris, režisore Laura Groza-Ķibere);
“Māceklis” (Jaunais Rīgas teātris, režisors Viesturs Meikšāns);
“Pie mums viss kārtībā” (Daugavpils teātris, režisore Lucina Sosnovska).

Izrādes bērniem:
“Bezgalīgo stāstu stāsts” (Liepājas teātris, režisore Lelde Kaupuža);
“Emīls un Berlīnes zēni” (Latvijas Leļļu teātris, režisors Ģirts Šolis;
“Jokdara Bustera pasaule” (LKA “Zirgu pasts”, režisore Zane Kreicberga);
“Leo, mazais lauva” (Daugavpils teātris, režisors Oļegs Šapošņikovs);
Neglītais pīlēns” (Leļļu teātris, režisors Dmitrijs Petrenko).

Gada sasniegums laikmetīgajā dejā:
:Atgriešanās” (autore Elīna Gaitjukeviča, apvienība “Dejas anatomija” un muzikālā apvienība “Kaktiņš Stūrītis”);
“Es jums saku dziediet” (autore Olga Žitluhina);
“Korpuss” (izrādes autore Elīna Luce un Krista Dzudzilo);
“Mežonīgā triloģija” (apvienība “Dejas anatomija”);
“Noķer mani” (izrādes autore Kristīne Vismane);
“Deja iziet pilsētā” (Latvijas Jaunā teātra institūts, “Rīga 2014” notikums).

Gada režisors:
Dmitrijs Petrenko par iestudējumiem “Visas viņas grāmatas” Dailes teātrī” un “Neglītais pīlēns” Latvijas Leļļu teātrī;
Elmārs Seņkovs par iestudējumu “Antigone” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Kirils Serebreņņikovs par iestudējumu “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Laura Groza-Ķibere par “Equus” Dailes teātrī un “1984” Liepājas teātrī;
Vladislavs Nastavševs par iestudējumu “Cerību ezers” Jaunajā Rīgas teātrī.

Reklāma
Reklāma

Gada aktieris
Andris Keišs – Ostaps Benders izrādē “12 krēsli”, Kalošins, Homutovs izrādē “Provinces anekdotes” un Viktors izrādē “Cerību ezers” Jaunajā Rīgas teātrī;
Artūrs Skrastiņš – Šarls Bovarī izrādē “Bovarī kundze” Dailes teātrī;
Dainis Grūbe – Alans Strengs izrādē “Equus” un Mihaels izrādē “Visas viņas grāmatas” Dailes teātrī;
Gundars Grasbergs – Kreons izrādē “Antigone” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Juris Žagars – Pāvels Fjodorovičs Protasovs izrādē “Saules bērni” un Frenks Strengs izrādē “Equus” Dailes teātrī;
Lauris Subatnieks – Mārtins Daiserts izrādē “Equus” Dailes teātrī.

Gada aktrise:
Baiba Broka – Aspazija izrādē “Aspazija. Personīgi”, Matrjona izrādē “Tumsas vara” un loma izrādē “12 krēsli” JRT;
Daiga Kažociņa – Vivjena Bēringa izrādē “Prāts” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Guna Zariņa – Aņisja izrādē “Tumsas vara”, Nadežda izrādē “Cerību ezers” un loma izrādē “12 krēsli” JRT;
Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Navāla izrādē “Ugunsgrēki” un Felicita izrādē “Bovarī kundze” Dailes teātrī, Jekaterina Frolova – Fro izrādē “Fro” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī;
Maija Doveika – Antigone izrādē “Antigone” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada aktrise otrā plāna lomā:
Anete Berķe – Vizbulīte izrādē “Indulis un Ārija”, Anna izrādē “Dērbijas vergi” un Veronika izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī;
Dace Everss – Dore Kalniņa izrādē “Balle būs” Valmieras drāmas teātrī;
Ieva Segliņa – Žanna izrādē “Ugunsgrēki” Dailes teātrī;
Indra Briķe – Dora Strenga izrādē “Equus” un Mamma izrādē “Pusslepkava” Dailes teātrī; Lolita Cauka – lomas izrādē “Šis bērns”, loma izrādē “Raiņa sapņi” un loma izrādē “Šengenas zonas spožums un posts” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Marija Bērziņa – Koris izrādē “Antigone” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada aktieris otrā plāna lomā:
Artis Robežnieks – Boriss Nikolajevičs Čepurnojs izrādē “Saules bērni” Dailes teātrī;
Gatis Maliks – O’Braiens izrādē “1984” un loma izrādē “Mans Blasters ir izlādējies” Liepājas teātrī;
Gints Andžāns – Simons izrādē “Ugunsgrēki”, Tīrradnis / Jauns jātnieks izrādē “Equus” Dailes teātrī un Cēzars izrādē “Vakariņas ar Elvisu”;
Ģirts Krūmiņš – Rainis izrādē “Aspazija. Personīgi” un Akims izrādē “Tumsas vara” Jaunajā Rīgas teātrī;
Jānis Āmanis – loma izrādē “Šis bērns” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Juris Bartkevičs – Čezviks izrādē “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks:
Agnese Cīrule – Marianne izrādē “Vīnes meža stāsti” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Alise Danovska – Aņutka izrādē “Tumsas vara” Jaunajā Rīgas teātrī;
Jeļena Ņetjosina – meitene izrādē “Pie mums viss kārtībā” un Aņutka izrādē “Tumšās alejas” Daugavpils teātrī;
Māris Kalve – debija scenogrāfijā izrādē “Zelta pods” Liepājas teātrī;
Velta Emīlija Platupe par marionešu lellēm izrāde “Pasaka par veco nāvi” Ģertrūdes ielas teātrī.

Gada mūzika izrādē:
Andris Vilcāns – “Zelta pods” Liepājas teātrī;
Edgars Mākens – “Antigone” Latvijas Nacionālajā teātrī un “Nāves deja” Valmieras Drāmas teātrī;
Jēkabs Nīmanis – “Blakts” un “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Kārlis Auzāns – “1984” Liepājas teātrī;
Pāvels Akimkins – “Indulis un Ārija” Liepājas teātrī;
“Xylem Trio” – “Hanuma” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs; nominanti izvirzīti sadarbībā ar ar Latvijas Dramaturgu ģildi):
Agnese Rutkēviča – “Svešie svētki” Daugavpils teātrī;
Ieva Struka – “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Inese Zandere – “Kartupeļu opera”;
Inga Ābele – “Aspazija. Personīgi” JRT;
Ludmila Judina – “Dērbijas vergi” Goda teātrī.

Gada gaismu un videomākslinieks:
Igors Kapustins – gaismas izrādei “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Mārtiņš Feldmanis – gaismas izrādei “Zelta pods” Liepājas teātrī;
Oskars Pauliņš – gaismas izrādei “Antigone” Latvijas Nacionālajā teātrī un “Vīlas” Latvijas Nacionālajā operā (LNO);
Gints Gabrāns un Ineta Sipunova – video izrādei “Aspazija. Personīgi” Jaunajā Rīgas teātrī;
Katrīna Neiburga – video izrādei “Maija un Paija” Valmieras Drāmas teātrī;
Māris Kalve – video izrādei “Zelta pods” Liepājas teātrī un Bāskervilu leģendas” Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada kostīmu vai grima mākslinieks:
Ilze Vītoliņa – kostīmi izrādēm “Saules bērni” Dailes teātrī, “Zelta pods” un “1984” Liepājas teātrī;
Inga Bermaka, Agnese Leilande – kostīmi “Leo, mazais lauva” Daugavpils teātrī;
Ivanda Šmite, Aiga Židova, Dita Ulmane, Ligita Piušele, Līva Drešere – grims izrādei “Migla” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Kristīne Dzudzilo – kostīmi izrādei “Vīlas” LNO;
Kristīne Jurjāne un Sarmīte Balode – tēlu vizuālais risinājums izrādēs “12 krēsli” un “Aspazija. Personīgi” JRT.

Gada scenogrāfs:
Andris Freibergs – “Nāves deja” Valmieras drāmas teātrī;
Kirils Serebreņņikovs – “Raiņa sapņi” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Lucina Sosnovska un Matejs Horažijs – “Pie mums viss kārtībā” Daugavpils teātrī;
Mārtiņš Vilkārsis – “1984” Liepājas teātrī;
Reinis Dzudzilo – “Vīlas LNO.

Gada kustību mākslinieks:
Inga Krasovska – “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī;
Inga Raudinga – “Zelta pods” Liepājas teātrī un “Vīnes meža stāsti” Latvijas Nacionālajā teātrī;
Karls Sakss – “Vaņa” Ģertrūdes ielas teātrī;
Kārlis Božs – “Pērs Gints un sievietes” Smiļģa muzejā;
Liene Grava – “Equus” Dailes teātrī un “1984” Liepājas teātrī.

Sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un nominantus izvirzīs žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā: teātra kritiķes Zane Radzobe, Ieva Rodiņa, Mārīte Gulbe, Undīne Adamaite un Maija Svarinska.

Savukārt Latvijas Profesionālā baleta asociācija izvirzīja balvas pretendentus par gada sasniegumiem baleta mākslā. Uz balvu pretendē Evelīna Godunova – Džuljeta izrādē “Romeo un Džuljeta” LNO. Arturs Sokolovs – Romeo izrādē “Romeo un Džuljeta” LNO, Raimonds Martinovs – Tibalts izrādē “Romeo un Džuljeta” LNO, Elza Leimane – Raimonda izrādē “Raimonda” LNO, Alise Prudāne – Kurtizāne un Kolumbīne izrādē “Romeo un Džuljeta” LNO.

“Spēlmaņu nakts” balvu pasniegs 23. novembrī Dailes teātrī. Pirms tam oktobī notiks skatītāju balsojums, novembrī notiks nominēto izrāžu skate, 2.novembrī pasniegs balvu par mūža ieguldījumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.