Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. maijs, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Eiropas bezrūpīgie treknie gadi ir garām (9)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Mūsu interese par Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija ierasti vāja. Zināmā mērā šo noskaņojumu varētu ilustrēt ar jautājumu, kāds reiz televīzijā tika uzdots Iva­ram Godmanim, – kad cilvēki beidzot sajutīs reālu labumu. Proti, Eiropas Savienības sniegto. Uz ko bijušais eiroparlamentārietis atbildēja apmēram tā, ka īpašas labuma sajūtas nebūs un ka esam paraduši uztvert labo kā pašsaprotamu.

Eiropas bezrūpīgie treknie gadi, ko ES t. s. jaunās valstis nemaz nav lāga pieredzējušas, ir garām, un eiropiešu ilgi iemiesotā, nereti uz parāda uzturētā materiālā labklājība būs atkarīga no spējām veikt reformas un pielāgoties globalizācijas laikmetam. Ne akli pielāgoties, bet sev iespējami izdevīgākā veidā. Dažādās valstīs šajā sakarā dominē atšķirīgi viedokļi. Tikmēr ārpus ES “Briseles monstrs”, kuram gan bieži tiek atvēlēta visiem noderīga grēkāža loma, turpina saglabāt pievilcību – kandidāti un potenciālie kandidāti ir gatavi pacietīgi gaidīt rindā pat bez īpašām izredzēm pārskatāmā nākotnē Eiropas Savienībā iekļūt. Balkānos ceļš uz ES paver iespēju sakārtot tiesību sistēmu, iegrožot korupciju un organizēto noziedzību, tātad, izmantojot nodrāzto frāzi, nostiprināt demokrātiju, kas palīdz izvairīties no kariem un iedvesmo izglītoto jaunatni.

Arī Kijevā protestus pret Janukoviča šķietami negaidīto atteikšanos parakstīt asociācijas līgumu ar ES, ko viņš pats ilgi bija solījis, sāka ne jau “banderovieši”, bet studenti, kurus atbalstīja daudzi pasniedzēji. Katrā ziņā tautas kustības sākuma punkts bija eiropeisks un pilnīgi pretējs Putina izraudzītajam un “eirāzisma” teorijās balstītajam pēcpadomju telpas īpašās attīstības scenārijam. Viņa atbilde ukraiņiem arī bija “eirāziska”, lai neteiktu – pavisam aziātiska šā vārda vissliktākajā nozīmē: Ukrainas teritoriju sagrābšana. Šī “ceturtās paaudzes karadarbība”, kā to dēvē mūsu analītiķi, izpaudās un joprojām izpaužas piektās kolonnas iedarbināšanā un jebkādu starptautisko tiesību normu un gluži cilvēcīgu normu mīdīšanā kājām. Tāda veida “karadarbība” iespējama korupcijas saēstās un Kremļa ietekmes aģentu pārpilnās valstīs kā Ukraina. Un ne jau jauna prezidenta oligarha ievēlēšana darīs galu šīm likstām. Ārēju spēku iejaukšanās Ukrainā turpināsies. Daži apgalvo, Maskavai ir tiesības veidot pēcpadomju telpu pēc saviem ieskatiem, jo Ukrainas virzīšanās uz ES pusi var nodarīt Krievijai nepanesamu postu. Kāpēc? Atbildes nereti ieslīgst ģeopolitisku smalkumu apcerēšanā. Tikai retais skaidri un gaiši pasaka – Ukrainas kļūšana par demokrātisku valsti var apdraudēt Putina režīma pastāvēšanu, kura ietekmīgākie lobiji Eiropā ir lielās firmas, kā “Siemens”, naftas kompānijas un Krievijas naudas apgrozītāji Londonas Sitijā. Tās ir visnotaļ varenas aprindas, kuras cerēja uz “pārbūvētas” PSRS dzīvotspēju un kurām nav nekas īpaši iebilstams pret Ukrainas sašķaidīšanu. Arī par Baltijas valstīm tās sevišķi nesērotu. Atšķirībā no šiem monstriem “Briseles monstrs” ir drīzāk Latvijai nepieciešamā politiskā pajumte.

Taču Latvijas pilsoņu zemā aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās ir viegli izskaidrojama, un partiju priekšvēlēšanu diskusiju kvalitāte bija vēl krietni zemāka. Lietuvieši sūdzas, ka viņu valsts prezidenta vēlēšanas, neraugoties uz otro kārtu 25. maijā, tāpat bijušas garlaicīgas. Tomēr svarīgas arī latviešiem, vismaz tiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem, kuri zināmajā atklātajā vēstulē minēja Grībauskaiti kā vienu no Latvijas interešu izteicējām pasaulē. Viņa tās vēl dažus gadus aizstāvēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Par daudz saputrots raksts…..

  2. Kad cilvēki beidzot sagaidīs finanšu ministra Andra Vilka solīto Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem pēc visiem parametriem-Māstrihtas ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa,samazināto-6% PVN likmi pārtikai,Māstrihtas obligāto veselības apdrošināšanu un Māstrihtas minimālo algu un pensiju ieskaitot?

  3. Pardon! Otrādi! Atbildēt

    Visu varu padomēm>meli!!!!

  4. meli!!!!>Visu varu Padomēm! Atbildēt

    “Ekonomikas ministrija (EM) rosinās atjaunot pirms diviem gadiem likvidētās padomes valsts uzņēmumos,šovakar ziņoja Latvijas televīzijas raidījums”De facto”.”Mēs noteikti nāksim ar ierosinājumu,pretrunīgi vērtētu,atjaunot valsts uzņēmumos padomes,kas atbilst labiem pārvaldības principiem. To likvidācija nebija tas labākais lēmums no uzņēmumu pārvaldības principu vadības viedokļa”,raidījumam teica EM valsts sekretārs Juris Pūce”. Skat.”EM rosinās atjaunot likvidētās uzņēmumu padomes”,TVNET/LETA/LTV”De facto”,22:25,24.aprīlī 2011.

  5. Jau ir!>meli!!!! Atbildēt

    “Budžeta konsolidācijas meklējumos pēdējais,kas dažiem šķiet vēl nepietiekami “apcirpts”,ir pensijas. Galvenais “cirpēju” arguments-visiem algas samazinātas,tiki pensijas vēl ne. Ņemam tik nost arī šo (pēdējo) sarkano līniju.” Skat.”Uldis Osis: Boļševisms pie vārtiem”,delfi.lv,10.marts 2011.
    “Finanšu ministrs Andris Vilks (V) domā,ka patlaban sociālajā jomā mekādas sarkanās līnijas nedrīkst novilkt,tādējādi dodot mājienu,ka tieši šo jomu nozīmīgi skars izdevumu samazināšana.” Skat.”Vilks brīdina:Sociālajā jomā nekādas sarkanās līnijas nevar būt”,Apollo,26.oktobris.2011,15:25.

  6. Čehija,Ungārija,Polija,Rumānija un Bulgārija ir gatavas gaidīt uz iestāšanos eirozonā tad,kad tas viņām pašām būs izdevīgi!

  7. Godmanim taisnība Atbildēt

    Tagad mēs uz parāda uzturēsim materiālo labklājību Āfrikas,Karību jūras un Klusā okeāna valstīs. “Kopš stabilizācijas pasākumiem Latvijas ārējais parāds ir ievērojami palielinājies un pašlaik varētu pārsniegt 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP),turklāt 2014. un 2015.gadā Latvijai no kopējās parāda summas būs jāatdod 1 miljards eiro (703 miljoni latu). Sk.”ANO: bagātības sadalījums Latvijā ir starp vismazāk vienlīdzīgajiem ES valstu vidū”,LETA,`18.maijs 2012.

  8. 70. gados Eiropā ieviesa 6 nedēļu ikgadējo atvaļinājumu, 5 dienu/35 darbastundu nedēļu. Toreiz to varēja pavilkt. Kopš tā laika ir izgudrots lāzers, mikroprocesori un čipi, mākslīgais intelekts, datorsistēmas, utt., utt. Robotika mūsdienās ir neiedomājāmā līmenī. Un kāpēc lai pēc visiem šiem tehnoloģiju sasniegumiem cilvēki dzīvotu sliktāk, nekā dzīvoja pirms 40 gadiem, kad visa tā nebija!!! Ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas uz solidārāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Varu kreisajiem, nevis labējiem.

  9. Ļoti precīzi teikts. Demokrātijas kapračus šai gadījumā izaudzējusi pati demokrātiskā iekārta, kurai pie visiem plusiem ir viena liela nepilnība – nav droša mehānisma, kas laicīgi palīdzētu atklāt personas un struktūras, kas dezorganizē, korumpē un brucina iekārtu no iekšpuses un aizliegtu tām darboties. Atliek paļauties uz pilsoņu veselo saprātu, kas Austrumeiropā nereti nopērkams par banānu saišķi.

Draugiem Facebook Twitter Google+