×
Mobilā versija
Brīdinājums +10.7°C
Līga
Sestdiena, 23. jūnijs, 2018
13. marts, 2018
Drukāt

Gatis Eglītis: Vai simtgades nodokļu reformas brāķis? (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vienreiz gadā Eiropas Komisija (EK) dod savu vērtējumu par katras dalībvalsts paveikto dažādu reformu ieviešanas jomā. Latvijas valdībai pēc vairāku gadu stagnācijas reformu jomā beidzot ir ko likt galdā Briseles ekspertiem: pirmkārt, jau grūti nākusī nodokļu reforma, kuru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pat nodēvēja par “vienu no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei”.

Ministrei par nelaimi, EK reformas vērtējums nav diez ko iepriecinošs: tās skatījumā, mazo algu saņēmējiem nodokļi joprojām ir pārāk lieli. Lai gan EK ir aicinājusi Latviju samazināt darbaspēka nodokļus mazajām algām jau kopš 2012. gada, tie pēc reformas joprojām saglabājas stipri virs vidējā ES līmeņa un ir augstākie Baltijā.

Arī “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā salīdzinājumā Latvija jo-projām ir ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā un, visticamāk, tas turpināsies, jo kaimiņi veic regulārus darba ņēmēju apstākļu uzlabojumus. Piemēram, Igaunija jau ieviesusi neapliekamā minimuma pieaugumu no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī, bet Lietuvā maksimālais neapliekamais minimums ir divreiz lielāks nekā Latvijā. Igaunijā ir arī trīs reizes augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties (1200 eiro). Mērķtiecīga iedzīvotāju ienākumu audzēšana, manuprāt, ir viens no izskaidrojumiem, kā igauņiem ir izdevies panākt pozitīvu migrācijas bilanci.

Nenoliedzami, vairākumam mazo algu saņēmēju naudas būs par dažiem desmitiem eiro vairāk, tomēr, domāju, ikviens būs pamanījis, cik ātri šie papildu eiro izkūp degvielas uzpildes stacijās un ikdienas iepirkumos, kas kļuvuši dārgāki vairāku nodokļu celšanas efekta dēļ.

Vēl viena būtiska reformas blakne: 2019. gada sākumā (jau pēc vēlēšanām) sagaidu garas rindas pie VID klientu apkalpošanas centriem, jo dažādās IIN likmes un progresīvais neapliekamais ienākums algām līdz 1000 eiro nozīmēs, ka lielam skaitam cilvēku būs jāsniedz gada ienākumu deklarācijas, lai “norēķinātos ar valsti”. Valdības pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka VID un citu kontrolējošo institūciju darbība jāvērtē kontekstā ar vieglas, saprotamas un atbalstošas uzņēmējdarbības vides veidošanas mērķi: diemžēl paši lēmumpieņēmēji ir radījuši ļoti sarežģītu nodokļu administrēšanas vidi.

Šajā kontekstā Pasaules bankas “Doing Business 2018” vērtējums vēl pirms nodokļu reformas norādīja, ka Latvijā nepieciešamas vidēji 168 stundas gadā, lai veiktu nodokļu nomaksu: tas ir trīs reizes ilgāk nekā Igaunijā (50 stundas) un krietni vairāk nekā Lietuvā (109 stundas). Pēc reformas “uzlabojumiem” šī atpalicība no kaimiņiem, visticamāk, vēl vairāk palielināsies.

Varam sevi mierināt, ka Latvijai vienīgajai Baltijā būs progresīvais ienākuma nodoklis, tomēr laiks rādīs, vai šoreiz esam gudrāki par brāļu tautām, vai tomēr būs kārtējais “gribējām, kā labāk, sanāca – kā vienmēr”.

Eiropas Komisija savā vērtējumā ir arī īpaši kritiska par valdības nespēju kopš krīzes gadiem sakārtot sociālās politikas un pabalstu jautājumus, uzsverot, ka nodokļu reforma vien nevar atrisināt nevienlīdzības problēmu, jo vistrūcīgākie iedzīvotāji parasti darba tirgū nepiedalās: bezdarbnieki, pensionāri, cilvēki ar atkarībām utt. Jāsaka, cerība sakārtot šo nozari bija L. Straujumas valdības laikā, lēmumiem par pamatu ņemot apjomīgo un dārgo Pasaules bankas izstrādāto pētījumu “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?”, tomēr tā laika Finanšu ministrijas saimnieki J. Reirs un A. Ašeradens savu politisko kapitālu izlēma izmantot cīņā par solidaritātes nodokli. Interesanti, ka arī šoreiz Eiropas Komisijas eksperti secina, ka vairāk nekā 300 tūkstošus eiro izmaksājušā Pasaules bankas Latvijas nodokļu sistēmas pārskata rekomendācijas “tika lielā mērā ignorētas”.

Nodokļu reforma bija kolosāla iespēja ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku, būtiski samazinot darbaspēka izmaksas, kā arī strauji mazināt augsto nevienlīdzības līmeni. Tomēr kopējais iespaids paliek savāds: ir grūti saprast, kurš ir patiesais reformas ieguvējs un vai reforma dos cerēto “vit-amīnu” ekonomikai: piem., Eiropas Komisija savos aprēķinos norāda uz “ļoti ierobežotu” IKP un investīciju efektu.

Iespējams, lai sniegtu jaunu skatījumu un piedāvājumu ekonomikai tik svarīgajos budžeta jautājumos, ir pienācis laiks pārmaiņām arī Finanšu ministrijas budžeta un nodokļu politikas veidotāju rindās. Valsts sekretāre B. Bāne un viņas vietnieki J. Plūme un I. Šņuciņš un vairāki citi “atslēgas cilvēki” jau vairāk nekā 10 gadus veido un nosaka budžeta un nodokļu politiku. Uzskatu, ka ilgstoša atrašanās amatā sekmē ideju stagnāciju un motivācijas zudumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.”

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Neviens arī neskatās, kā tā saucamās “lielās algas” rodas. Vai cilvēks ir valdes loceklis xxx valsts sabiedrības un reāli, neko nedarot, saņem naudu. Vai cilvēks reāli strādā vairākās darba vietās, vai ir pašnodarbinātais, un piepelna kādus pāris simtus eiro pie savas pamatalgas. Līdz ar to atņemot sev atpūtas stundas. Šitas IIN aprēķina murgs, ko ieviesa reizniece – tā ir vistīrākā cilvēku apkrāpšana. Tas negodīgums, kas tiek pielietots pret pašnodarbinātajiem vispār ir vardarbīgs pasākums. atbalstu var tikai gūt sociālais nodoklis 5%. Kāpēc neviens no elites nepasaka, ka nodokļu reforma ir viens liels izgāšanās pasākums.

  3. Nu šo reformu ne Bāne, ne Šņucins neveidoja. Te pilna atbildība ministrei jāuzņemas, kopā ar savu padomnieku.

  4. Prasiet lembim (lasi ZZS), viņš izskaidros sīki un pamatīgi:)

  5. Protams, ka kārtējais brāķis, kā pie mums ierasts. Kauns , ka esam tik atpalikuši.

  6. Valdība stagnē, tāpēc arī peramies kā pīles pa dīķi…

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+